Kā nezaudēt kailgliemežiem kaujā par savu dārzu? Praktiski padomi, kā cīnīties ar nelūgtajiem viesiem

Latvijā pirmo reizi Spānijas kailgliemežus konstatēja 2009. gadā Pastendē Ģibuļu pagastā Talsu novadā, pēc tam 2010. gadā Jelgavā, bet tagad tie aptvēruši vai visu Latviju, ieskaitot Rīgu. Viens gliemis  gada laikā izdēj pat 500 olu, un šie kaitnieki var noēst pat pusi ražas.

Gliemju “eksplozija”

Dabas aizsardzības pārvaldes “LIFE IP LatViaNature” Invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska atzīst, ka notikusi “eksplozija”: “Situācija šogad ir būtiski pasliktinājusies, par ko liecina arī iedzīvotāju ziņojumi vietnē Invazivs.lv.”

2023. gadā Latvijā reģistrēti 142 novērojumi, pērn – 106, bet šogad līdz 16. jūlijam – jau 574. Visvairāk “spāņu” savairojušies ap Rīgu, Jelgavu, Tukumu, Dobeli, Kuldīgu, Liepāju un Ventspili.

“Mitrums nodrošina Spānijas kailgliemezim (un patiesībā arī visiem gliemežiem) labvēlīgus dzīves apstākļus. Sausās un karstās vasarās to ir būtiski mazāk, jo gliemji vienkārši ir paslēpušies un no slēptuvēm izlien tikai vakaros, pēc lietus. Arī vairošanās sausos gados ir mazāk aktīva,” skaidro Rutkovska.

Liela kļūda un pat kaitniecība ir gliemjus vienkārši salasīt un izmest atkritumos, grāvmalās vai krūmos – tie atgriežas un turpina ēst un vairoties. Ja lasīt, tad tikai ar gumijas cimdiem vai pinceti un maisu stingri aizsiet. Var tajā iebērt sāli, tas gliemjiem nepatīk. Pēc tam vākumu vislabāk pārlikt noslēdzamā traukā ar sāli, var apliet ar verdošu ūdeni un atstāt saulē uz dažām dienām.

Pils dārzniece dalās pieredzē

Cēsu pils viduslaiku dārzā Spānijas kailgliemeži nav redzēti, bet dārzniece Līga Eglīte izvērš cīņu savā īpašumā un ir atradusi risinājumu – slazdus un dārzkopības veikalos nopērkamos limacīdus jeb gliemežu indes.

“Manā piemājas dārzā gliemežu bezmaksas krodziņi jeb “gliemežu slazdu stacijas” darbojas labi. Vāciņš nosedz dāsno ēdienkarti, lietus laikā nekas nesabojājas. Stabila nostiprināšana augsnē, koša krāsa, lai var pamanīt. Viesu pulks laužas pa durvīm un logiem, jumtiem un šķirbām,” pieredzē “Facebook” dalās Eglīte.

Viņa noraida idejas likt lietā “kreptīgāku munīciju”, proti, tikai “lielajā” lauksaimniecībā ar īpašām atļaujām lietotās indes. “Ko tu tādu audzē, ka gribi sabojāt augsni un ekosistēmu uz ilgiem laikiem, nogalēt vērtīgās sīkbūtnes un apdraudēt dažādas dzīvās radības, kas mīt dārzā?” retoriski vaicā dārzniece.

Izskan arī kritika

Ilze Boitmane “Facebook” komentē, ka granulas “strādā nosacīti”, drīzāk pavasara pusē, kad gliemežiem nav lielas pārtikas izvēles, bet vasarā varot bērt, cik grib, priekšroka dārzājiem. Viņasprāt, vienīgais efektīvais veids ir tos lasīt, lasīt un lasīt, vēl varot izmantot vara lentes un sietus, gliemeži pāri nelienot.

Turpretim Jānis Kauliņš nepiekrīt – no viņa pieredzes visas granulas slazdos trīs dienu laikā izrītas un divu nedēļu laikā mūdžu kļuvis manāmi mazāk. “Agrāk nevarēja no mājas soli paspert ārā, ja kāds nebija uz taciņas. Vakaros nolasījām pa 400–500 gabalu. Tagad var iziet visam dārzam cauri un nepamanīt nevienu. Ja papūlas, var pārdesmit salasīt,” raksta Kauliņš.

Zinātniska pieeja

Līgas Eglītes izmantotos slazdus izstrādājis un ražo Jānis Kotāns no Preiļiem, kurš gliemju problēmai piegājis zinātniski – viņš ir dabas zinātņu maģistrs un vides plānotājs. Slazdi ir izdrukāti 3D tehnikā, tajos var ievietot ēsmu pievilināšanai un pēdējo maltīti. Savu izstrādājumu Kotāns nosaucis par “Gliemežu bremzi”.

Sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” Kotāns uzreiz uzsver, ka šajā cīņā jāmaina stratēģija – nelīdzēs nekāda atbaidīšana ar kafiju, sāli vai pelniem. “Varbūt, ja ir viens gliemezis, tas neielīdīs jūsu kāpostu dobē, bet viņš taču izdēj 300 līdz 500 olu,” atgādina Kotāns.

Viņš norāda, ka pašā invāzijas sākumā bija nepareiza pieeja: “Uzreiz vajadzēja sākt ar limacīdiem, ar tiem, kas uz dzelzs bāzes.” Šie līdzekļi granulu veidā nopērkami dārzkopības veikalos, un pretēji mītiem tos drīkst iegādāties jebkurš, nevis tikai lielzemnieki un lauksaimniecības uzņēmumi.

Pievilina ar brāgas smaku

Latvijā pieejams “Ferramol” (aktīvā viela ir dzelzs fosfāts) un bioloģiskais līdzeklis “Vitrol GB”, esot gaidāmi jauni preparāti no Vācijas. Šie limacīdi nekaitē sliekām, bitēm, ežiem, putniem, citiem dzīvniekiem, nav arī jāuztraucas, ka pašu audzētās zemenes, kabači un citi dārza labumi kļūs indīgi. Nonākot augsnē, granulas pārveidojas par augu barības vielām – dzelzi un fosfātu, tikmēr gliemeži nolien savās slēptuvēs un mirst.

Granulas ieber Kotāna izstrādātajās lamatās, lai gliemežus pievilinātu, izmanto ēsmu. “Ir, kas izmanto alu, bet mums ir stiprāks pasākums. Šobrīd ir trīs receptes,” teic Kotāns. Runa ir par brāgu, kuru pagatavot esot vienkārši, vajadzīgi noteikta veida milti, raugs, cukurs.

“Mēs piedāvājam slazdus, metodi un receptes, izskaidrojam, kā izvietot slazdus, cik bieži, kā pagatavot pievilinātāju,” saka Kotāns. “Ja nav tūkstošiem, pietiek pat divām nedēļām. Cilvēks svētdienā uzliek, un visu nedēļu lamatas strādā.” “Gliemežu bremzes” nedaudz pat pasūtot citās Eiropas valstīs, “no Nīderlandes līdz Somijai”.

Pareizā krāsa

Lamatu krāsa nav izvēlēta nejauši, bet gan rūpīgas izpētes ceļā. “Gliemežu krāsu uztvere ir daudzreiz sliktāka, smaržu saož, bet vajag noorientēties, no kurienes tā nāk. Tāpēc vajag kontrastaināk, citādi aizmaldīsies garām,” skaidro Kotāns. Piedāvājumā ir zaļi, dzelteni un sarkani slazdi. Forma uztaisīta plakaniska, lai gliemezim radītu šķietamu slēptuvi. Plānos ir arī pētīt pievilināšanai feromonus, uz tiem vairāk reaģē jaunie gliemeži, kas vēl nav tik rijīgi.

“Viss ir ar papīriem. 3D druka ir dārga, bet man ar to ir liela pieredze, tāpēc patiesībā cena ir zema,” uzsver Kotāns. Sešsimt kvadrātmetru mazdārziņā pietiekot ar četriem slazdiem, katru savā stūrī. Lielas invāzijas gadījumā – ik pēc pieciem metriem.

Jāpaspēj, pirms izdētas olas

Jāņem vērā, ka gliemeža pārvietošanās rādiuss ir vidēji 20 metru, zinātniski pierādīti 40 metru. Otrajā vai trešajā dienā svarīgi pārbaudīt, vai granulas nav jau izēstas. “Esam trāpījuši Latvijas invazīvākajās vietās, kur kāju nav kur nolikt. Tur granulas bija izrītas jau trešajā dienā,” novērojis eksperts.

Pirms gliemezis sāk dēt olas, tam ir pamatīgi jāuzbarojas. Šogad daudziem dārzniekiem noēsta raža, jo pārziemoja pieaugušie īpatņi, kas jau maija beigās ķērās pie dēšanas. Tāpēc svarīgi ir izvietot lamatas, pirms gliemeži izdējuši olas. Pērn dēšana sākās ap Jāņiem, un Liepājā paspēja slazdus izlikt pirms tam. “Paspēja izķert pieaugušos īpatņus, un šogad viss kārtībā. Viens, divi varbūt ielien, bet teritorija ir brīva,” lepojas Kotāns.

Ja ir viens, tātad ir simti

Pieredze ar alus lamatām liecinot, ka desmit procentu gliemežu noslīkst, bet pārējie izpeldas un pēc “ballītes” aizlien prom. Tāpat nolasīšana vien nelīdzēs.

Kotāns uzsver: “Ja dienas laikā dārzā ierauga vienu gliemezi, tas nozīmē, ka kaut kur tuvumā ir simtiem. Es neesmu pret lasīšanu, jebkurš iznīcināts gliemezis ir simti mazāk nākamgad, bet tas nav atrisinājums. Viņu pīķis ir divi līdz četri naktī, tas, ko cilvēki salasa vakarā vai desmitos no rīta, ir ļoti maza daļa.” Eksperts iesaka uzlikt lamatas, lai gliemeži nāk paši, un alu, ja tas garšo, paturēt labāk sev.

Kaut arī Spānijas kailgliemeži posta dārzus Latvijā jau 16 gadus, tie joprojām nav oficiāli iekļauti invazīvo sugu sarakstā, kas apgrūtina valsts atbalstu to apkarošanā. Tikai pērn oktobrī Saeima pieņēma atbilstošus grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, un valdībai bija jāizstrādā noteikumi līdz 28. februārim. Esot gatavi, bet vēl tiek izvērtēti.

Vēl dažas metodes: par un pret:

Mehāniskā iznīcināšana

Mehāniskā iznīcināšana nozīmē kailgliemežus uzreiz nogalināt, nevis nolasīt. To vislabāk darīt agri no rīta, vakarā vai pēc lietus, kad gliemeži ir visaktīvākie. Tomēr nepietiks kaitnieku vienkārši samīt vai sacirst ar lāpstu – ķermenī var būt olas, kas vēlāk var nobriest.

Slīcināšana

Slīcināšanas slazdi ir vienkārša metode – tos var gan iegādāties, gan izveidot pats. Slazdos iepilda ūdeni ar pievienotu pievilinātājvielu (piemēram, alu), vara sulfātu (1%) vai sāli (10%), lai gliemeži noslīktu. Atsauksmes par alu ir dažādas, novērojumi liecina, ka arī gliemjiem šajā ziņā ir sava gaume, turklāt liela daļa “uzdzīvo” un aizlien tālāk.

Aizsargbarjeras

Aizsargbarjeras – fiziski vai ķīmiski šķēršļi ap teritoriju, lai ierobežotu gliemežu kustību. Noder arī zāles pļaušana un augsnes apstrāde, kas traucē kailgliemežu izplatībai un atvieglo citu metožu lietošanu.

Mājputnu izmantošana

Kailgliemežus labprāt ēd vistas un pīles (īpaši muskuspīles un Indijas skrējējpīles). Tomēr putni barojas dienā, bet gliemeži ir aktīvi naktī. Jānodrošina, lai putni paliktu apstrādājamā teritorijā un būtu pasargāti no plēsējiem.

Parazītu izmantošana

Augu aizsardzības līdzeklis “Nemaslug”, kas satur parazītiskus tārpus – nematodes. Šis preparāts Latvijā ir reģistrēts un pieejams iedzīvotājiem, iedarbojas uz gliemežiem, kuru garums nepārsniedz astoņus centimetrus, tāpēc to ieteicams lietot agri pavasarī. Tā kā nematodes dzīvo tikai vienu gadu, preparāts jālieto katru sezonu no jauna.