Latvijas valsts mežos nonāk tonnām atkritumu
Katru gadu akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) tās apsaimniekotajos mežos savāc tonnām atkritumu, ko tur atstājuši vai speciāli veduši neapzinīgi cilvēki. LVM apkopotie dati liecina, ka pērn uzņēmums savācis 1881 kubikmetru atkritumu, bet to savākšana izmaksājusi 148 281 eiro.
Ja skatāmies statistiku vairāku gadu griezumā, jāteic, ka mežu piemēslošanas ziņā 2024. gads bijis vidēji “ražīgs”. 2020. gads bijis rekorda gads, kad savākti 2543 kubikmetri atkritumu jeb par 662 kubikmetriem vairāk nekā pērn, savukārt vismazāk atkritumu mežā atstāti 2017. gadā – 1100 kubikmetri. Diezgan likumsakarīgi, ka visvairāk piedrazoti ir piepilsētu meži, piemēram, Jelgavas un Daugavpils apkaimē. Protams, arī Pierīgā, taču tur ar mēslotājiem cīnās uzņēmums “Rīgas meži”, kas šīs teritorijas apsaimnieko. Kā stāsta LVM infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs Kaspars Kristiņš, atkritumu problēma ir faktiski visās LVM pārvaldībā esošajās teritorijās, bet salīdzinoši mazāk atstāto atkritumu ir Austrumvidzemes un Dienvidkurzemes reģionos.
No vecām mēbelēm līdz bīstamiem atkritumiem
LVM apkopotie dati liecina, ka gandrīz pusi – 41 % –no kopējā mežā atstāto atkritumu apjoma veido dažādi sadzīves atkritumi, seko būvgruži (23 %), automašīnu riepas (22 %), automašīnu detaļas (6 %) un bīstamie atkritumi (3 %). Atkritumu vešanā uz mežu ir pat vērojama zināma sezonalitāte – rudenī vairāk izmet auto riepas un organiskās vielas, piemēram, lapas un ābolus, bet pavasarī, kad sākas sezona dārziņos un vasarnīcās, uz mežu ved būvgružus un sadzīves atkritumus.
No atkritumu savākšanas viedokļa visproblemātiskākie ir bīstamie atkritumi, arī mucas ar nezināmu ķīmisko sastāvu, par ko var tikai minēt, kas tad tur īsti ir iekšā un cik šis saturs ir bīstams. Nerunājot nemaz par grāvī izlietām ķīmiskām vielām, kuru savākšana ir sarežģīta un dārga, turklāt arī prasa izpildīt virkni birokrātisku procedūru.
Vainīgajam draud sods
Teorētiski ikvienam iedzīvotājam, pat ja viņš mīt nomaļā privātmājā, ar vietējo pašvaldību būtu jānoslēdz līgums par atkritumu savākšanu, taču dzīvē ne visi tā dara. Varbūt tas notiek skopuma, varbūt slinkuma dēļ, taču beigu beigās atkritumus kaut kur jāliek, un tad vienkāršākais risinājums ir vai nu tos sadedzināt, vai arī aizvest uz kādu nomaļāku vietu, piemēram, mežu, un tur izmest. Taču der likt aiz auss, ka tāda rīcība ir nelikumīga un pieķeršanas gadījumā jārēķinās ar pamatīgu naudas sodu – privātpersonām no 70 līdz 1000 eiro, bet juridiskajām personām no 250 līdz pat 2800 eiro, kam vēl jāpieskaita kompensācija LVM par izdevumiem, ko uzņēmumam radījusi atkritumu savākšana.
Varētu domāt – nu, kurš gan mani mežā noķers? Tā ir mānīga sajūta, jo digitālajā laikmetā arī daudzviet mežos ir novērošanas kameras, un laiku pa laikam mēslotājus izdodas pieķert. Pērn Olaines apkaimē pie atbildības tika saukti septiņi mežu piedrazotāji, un daļa no viņiem to pat bija darījusi sistemātiski, proti, 19. oktobrī viens un tas pats cilvēks atkritumus mežā bija izmetis divas reizes ar pusstundas intervālu. Visi septiņi mēslotāji uz mežu veduši dažādus bioloģiskos atkritumus – pelnus, ābolus, lapas. Sešiem pieķertajiem piemērots naudas sods, viens ticis cauri ar brīdinājumu, jo pieķerts, tā teikt, nozieguma vietā un bijis ar mieru savākt gan savus, gan citu atstātos atkritumus.
Pieķerta arī kāda juridiskā persona, kas Ziemeļkurzemes reģionā Popes mežos ar ķīmiskām vielām piedrazojusi mežu vismaz 120 kvadrātmetru platībā, tādēļ tīrīšanai nācās piesaistīt specializētu uzņēmumu, kas savāca gandrīz 39 tonnas bīstamās vielas. Šajā gadījumā bīstamo vielu satīrīšana LVM izmaksāja vairāk par 11 000 eiro, ko kopā ar 2000 eiro naudas sodu nācās samaksāt vainīgajam uzņēmumam.
LVM atgādina, ka atkritumu izmešana mežā ir nelikumīga un par to draud administratīvā atbildība, kā arī nāksies kompensēt meža sakopšanas izdevumus. Par piemēslotajām vietām dabas draugi tiek aicināti informēt Valsts vides dienestu, izmantojot mobilo lietotni Vides SOS.
