Aizsargājamais statuss izrādās nemaz nepasargā no zāģa
Valdības izstrādātais projekts, kas iezīmē potenciālās meža izciršanas teritorijas nākamajai piecgadei līdz 2030. gadam, paredz zāģim atvēlēt arī Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus, kuri ieļauti tīklā "Natura 2000".
Mazāk hektāru, lielāka kubatūra
Kaut arī paredzēts ciršanai atvēlēt mazākas platības, izzāģēt varētu vairāk koku jeb lielāku kubatūru. Par to satraucas vides aizsardzības organizācijas.
Pieļaujamais mežu izciršanas apjoms, salīdzinot ar 2021.–2025. gada periodu, samazinājies par 9,5% jeb 8592 hektāriem. Tomēr valdības plānā iekļautas "Natura 2000" teritorijas, kuras fiksētas dabas skaitīšanā.
Meža iekļaušana šajā kartē nenozīmē, ka tam arī noteikts īpašs aizsardzības plāns. Dabas skaitīšanas rezultāti liecina, ka ES nozīmes biotopi aizņem 10,3% Latvijas teritorijas jeb 670 000 hektāru, taču īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos atrodas mazāk nekā puse no šīm platībām – aptuveni 307 000 hektāru.
Starp dabu un naudu
Latvijas Dabas fonda (LDF) komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa norāda, ka valdība pēdējā laikā spērusi būtisku soli uz priekšu dabas aizsardzībā, tomēr, nenovēršot visas bažas, nav skaidrs, vai labos plānus izdosies īstenot.
Projektā "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026. –2030. gadam" pretēji vides organizāciju prasībai no aprēķiniem nav izņemtas zināmās ES nozīmes mežu dzīvotņu teritorijas, kaut gan valdība sola turpināt darbu pie biotopu stāvokļa uzlabošanas.
LDF politikas virziena vadītāja Baiba Vitajevska-Baltvilka skaidro, ka šajās diskusijās vienmēr tiek uzsvērta kompromisu meklēšana starp dabas aizsardzību un saimnieciskajām vajadzībām.
Tomēr LDF atgādina, ka dabas saglabāšana un atjaunošana ir būtiski nepieciešama visiem, it sevišķi tai uzņēmējdarbībai, kuras pamats ir dabas kapitāls. Pašlaik nav skaidrs, cik lielā mērā šīs vērtības tiks nosargātas.
Vides organizācijas uzsver, ka Latvijā būtu jāsargā visi vēl atlikušie bioloģiski augstvērtīgie meži, taču daļa no tiem atrodas ārpus aizsargājamām dabas teritorijām, tāpēc to liktenis ir neskaidrs un normatīvais regulējums tos neaizsargā. Būtisks biotopu apjoms jau pēc dabas vērtību apzināšanas ir pazaudēti mežizstrādes un citas saimnieciskās darbības ietekmē.
Juridiska pamata nav
Zemkopības ministrijā norāda, ka ES nozīmes biotopos, kas atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un citām atbilstoši normatīviem izveidotām dabas aizsardzības teritorijām, nav noteikts galvenās cirtes aizliegums, tāpēc nav juridiska pamata tos izslēgt no maksimāli pieļaujamā galvenās cirtes platības aprēķina.
Un ja tā, biotopa aizsardzība ir meža īpašnieka brīva griba. Tomēr valsts mežu apsaimniekošanā ir ņemts vērā, ka ES nozīmes biotopi ir jāsargā, un "Latvijas valsts mežu" meža apsaimniekošanas plāns paredz kartēto ES nozīmes biotopu brīvprātīgu aizsardzību ārpus esošajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem vismaz 55 000 hektāru platībā.
Dzīvē ir citādi
Tikmēr botāniķe, sertificēta augu sugu un biotopu eksperte Agnese Priede "Facebook" pauž bažas: “Zemkopības ministrijas runātāja doma bija tāda – ka aizsargājamos mežu biotopus valsts mežos necērt. Metodisku iemeslu dēļ ierēķina it kā cērtamās platībās, bet necirtīs, ka mums nevajag uztraukties. Dabas vērtības valsts mežos saudzē un saudzēs. Ja nu tā (mežu izciršana šajos biotopos) agrāk noticis, tad tie ir tikai atsevišķi gadījumi.”
Priede nolēma pārbaudīt faktus dabā un izvēlējusies izanalizēt situāciju Mežu pētīšanas stacijas mežos pie Auces 2023. un 2024. gadā. Viņa secinājusi, ka tur nocirsti aizsargājami meža biotopi septiņos nogabalos, kopā aptuveni 13,3 hektāru platībā.
“Protams, sīkums. Bet es arī pārlūkoju tikai ne visai lielu mežu masīva daļu. Nocirstie šajā teritorijā ir ES nozīmes aizsargājamie biotopi "Veci un dabiski boreāli meži", "Lakstaugiem bagāti meži", arī "Staignāju meži". Kamēr viens valsts sektors gudro, kā staignāju mežus sargāt, otrs to platības samazina. Šis ir atgadījies pēdējos divos gados. Būs jāpaskatās, kas šajā pašā teritorijā ir atgadījies drusku ilgākā laika posmā,” spriež botāniķe.
Viņai ir bažas, ka aizsargājamo biotopu saglabāšanas ziņā skaitļi būs ar lielāku mīnusu: “Balstoties uz augstāk izklāstītajiem apsvērumiem, man izskatās, ka Zemkopības ministrija samelojās vai arī nezina, kas notiek uz lauka (pēdējais gan maz ticams).”
Priedes izpētītajā teritorijā laikā no 2019. gada līdz 2025. gada janvārim nocirsti 93,5 hektāri ES nozīmes biotopu, no tiem 76,8 hektāri ir Mežu pētīšanas stacijas, 26,1 – Latvijas valsts mežu apsaimniekošanā.
Direktīva pēc brīvas gribas
ES aizsargājamie biotopi ir iekļauti "Natura 2000" kartē – ES direktīvā, taču šīs normas kļūst saistošas, kad tās ir ieviestas dalībvalsts tiesību aktos.
Dabas aizsardzības pārvalde informē: “Zemes īpašuma iekļaušana "Natura 2000" teritorijā nenozīmē, ka tur vairs neko nedrīkst darīt. (..) Lai noteiktu, tieši kur un ko drīkst darīt aizsargājamā dabas teritorijā, tiek rakstīti dabas aizsardzības plāni un izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Tie tiek izstrādāti sadarbībā ar pašvaldībām un zemes īpašniekiem, lai vienlaicīgi varētu gan saglabāt dabu, gan saimniekot un gūt peļņu.”
Vides organizācijas atgādina, ka katru gadu valsts īpašumos tiek iznīcināti simtiem hektāru bioloģiski vērtīgu mežu. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtās informācijas, no 2021. līdz 2023. gadam Latvijas valsts mežos izcirsti apmēram 1166 hektāri aizsargājamu dzīvotņu. Zemkopības ministrija ir kategoriski noraidījusi dabas organizāciju priekšlikumu izņemt šādas teritorijas no ciršanas apjomiem.
“Tādēļ vērtīgākie, bet vēl juridiski neaizsargātie valsts meži paliek ciršanas tāmē un tos drīkstēs nocirst, turklāt radot maldīgu priekšstatu par patiesi ilgtspējīgiem ciršanas apjomiem arī no sociālā un ekonomiskā viedokļa,” uzsver LDF.
Vecie meži ir tikai viens procents
Latvija formāli apņēmusies dabas aizsardzībai atvēlēt 30% teritorijas, trešajā daļā no tās nodrošinot stingru aizsardzību. Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis norāda, ka dabas aizstāvji pieprasa bioloģiski augstvērtīgās vietas neizcirst nekādos apstākļos, tostarp finanšu nepieciešamības dēļ.
“Runa ir par 80, 100, 120 un vairāk gadu seniem mežiem, kas vēl ir saglabājušies Latvijas ainavā, kuru ekonomiskā vērtība ir gana augsta, bet kas sevī glabā ļoti nozīmīgu bioloģisko daudzveidību,” saka Rozītis.
Kaut gan meži aizņem vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, apmēram 50% no tiem ir visumā jauni, līdz 50 gadu veci. No dabiskiem veciem mežiem atlikuši vien nelieli fragmenti, kas kopumā aizņem tikai 0,5% no Latvijas teritorijas vai 1% no visiem mežiem.
