Kafijas pasaule Tevi aicina: 2025. gada karstākie galamērķi

Kuru kafijas galamērķi Eiropā man izvēlēties?

Kafija ir universāla, un katrā valstī tai mēdz būt sava atšķirīgā kultūra un autentiskums. Eiropa nav izņēmums šim fenomenam. Mūsdienās pat ir radies tāds jēdziens kā "kafijas tūrisms".

Eiropa ir otra lielākā zaļās kafijas importētāja pēc Ziemeļamerikas, kas liecina par kafijas patēriņa straujo pieaugumu, visos kontinenta nostūros. Kafijas kultūra šeit ir tikpat daudzveidīga, cik dziļi tā ir iesakņojusies ikdienas dzīvē.

Ar kafijas pasaules attīstību, kā arī jaunu kafejnīcu un vietējo mazo kafijas grauzdētavu rašanos veidojas arī jauni patēriņa paradumi. Šīs tendences ievērojami maina ierasto – ne tikai kultūras līmenī, bet arī veido jaunu dzīvesveidu. Tas demonstrē jūtīgumu pret ilgtspējīgas attīstības, veselīgu produktu un taisnīguma jautājumiem. Tāpat šīs tendences radījušas jaunu tūrisma formu – “kafijas tūres”.

Itālija: ristreto mājvieta… un ne tikai!

Ristreto kultūru šeit vienkārši nav iespējams ignorēt, jo tā ir ieguvusi starptautisku atzinību. Saikne starp kafiju un Itāliju ir ārkārtīgi spēcīga un pēdējā gadsimtā ir kļuvusi vēl stiprāka.

Kādu lomu Itālijas impērijai Etiopijā spēlēja kafijas vēsturē 1930. gadu beigās? Šajā periodā vairāki itāļu inženieri veica būtiskus izgudrojumus, kas mainīja kafijas pagatavošanas procesu, bet espresso dzimšana revolucionēja tā lietošanu.

Pateicoties izgudrojumiem un uzlabojumiem, itāļu pieredze tradicionālo kafijas aparātu ražošanā kļuva par nozari, kurā darbojās desmitiem uzņēmumu, un ir pat izveidots muzejs, kas tiem veltīts – MUMAC Milānā.

Pāreja, uz augstākās kvalitātes kafiju, noteikti ir bijusi ilgi gaidīta. Patiesībā šīs jomas pionieriem, kurus vadīja Frančesko Sanapo (Ditta Artigianale dibinātājs Florencē), bija grūti pārliecināt citus pieņemt šo redzējumu. Tas nekad nebija viegli, taču šie jaunie amatnieki balstījās uz šo espreso kultūru. Lielisks piemērs ir Rubenss Gardelli (no Forli, netālu no Ravennas), kurš 2017. gadā kļuva par pasaules čempionu grauzdēšanas jomā, un tieši šī interesantā tradīciju un inovāciju mijiedarbība padara Itāliju par tik nozīmīgu kafijas galamērķi.

Austrumu versija

Londona jau sen ir augstākās klases kafijas pilsēta, ko iespaidīgi pierāda ilggadējais Londonas kafijas festivāls, kas pievilina gan profesionāļus, gan amatierus. Ideja apvienot entuziastus ir pārņemta arī vairākās citās vietās, tostarp Amsterdamā, Berlīnē, Barselonā, Briselē, Kijivā un Bukarestē, un tagad visas lielākās Eiropas pilsētas rīko savus festivālus.

Kafijas trakums ir pārņēmis arī Eiropas austrumus. Jaunā paaudze, iedvesmojoties no tradicionālās Ibrik (vai Cezve) kafijas kultūras, ir ar lielu aizrautību pieņēmusi augstākās klases kafijas kultūru un kļuvusi par īstiem meistariem. 2016. gadā rumānis Alexandru Niculae kļuva par pirmo pasaules kafijas grauzdēšanas čempionu, bet trīs gadus vēlāk tam sekoja krievs Arsenijs Kuznetsovs.

Šie piemēri sniedz papildus labumu, veidojot vietējās kopienas, kas ir gatavas reāli iesaistīties un atvērt savas grauzdētavas, un šī drosme ir izplatījusies visā vietējā sabiedrībā, piesaistot starptautisku uzmanību. Līdzīgu fenomenu var novērot arī Grieķijā, kur jau vairākus gadus attīstās talantīgs un dinamisks augstās kvalitātes kafijas sektors, ko pārstāv baristas. Tie ik gadu izcīna godalgotas vietas pasaules sacensībās.

Ceļvedis Eiropas kafijas maršrutos

• Itālija, Florence: Ditta Artigianale – grauzdētava un kafijas veikali

• Milāna: MUMAC (kafijas kultūras muzejs)

• Forli: Rubensa Gardelli grauzdētava

• Rumānija, Bukareste: Bob Coffee Lab (Aleksandru Nikulae) – grauzdētava un kafijas veikals

• Grieķija, Atēnas: Taf Coffee – grauzdētava un kafijas veikals un Underdog – grauzdētava un kafijas veikals

• Apvienotā Karaliste, Londona: Redemption Roasters – sociālā grauzdētava un kafijas veikals