Vēlies aizceļot laikā? Kuldīgā izveidots 19. gadsimta tradicionālais dārzs
Šo ceturtdien, 9. maijā, Kuldīgas restaurācijas centra ēkas Baznīcas ielā 30 pagalmā atklāts pirms diviem gadsimtiem tradicionāla dārza piemērs - 19. līdz 20. gadsimta stilistikā.
Kuldīgai ir senas dārzu tradīcijas, par kurām vēsta gan leģendas, gan vēsturiskie raksti. Hercogistes laikā pie Ventas atradies putnu dārzs, hercoga briežu dārzs un pils dārzs. Katras vecpilsētas mājas pagalmu greznoja priekšdārziņš ar senajām puķu šķirnēm, kuploja garšaugi un ogu krūmi. Tagad no jauna ir iespēja tam pieskarties.
Tāpat, kā senatnē, jaunizveidotais tradicionālais dārzs ir domāts gan praktiskai, gan estētiskai izmantošanai. Dārzs ir izveidots trīs daļās:
- Regulāru virtuves un garšaugu dārzs;
- Daļēji regulāru puķu un tējas dārzu;
- Neregulārs priekšdārzs Mazās upes ielas malā.
Dārzam tika izvēlēts augu sortiments, ņemot vērā auga noturību sezonas garumā. Mūsdienu klimats un laikapstākļi ir izmainījušies, tāpēc daļa augu šķirņu tika aizstātas ar senākām šķirnēm analogām, pieejamām un mūsdienu apstākļos izturīgām škirnēm, ievērojot tradicionālā dārza principus.
Dārza mērķis ir rosināt pilsētas un apkaimes iedzīvotājus, kā arī viesus, būt radošiem un veidot savus pagalmu dārzus. Lai tie sniegtu gan estētisku baudījumu, gan kalpotu ģimeņu kopā būšanai un relaksācijas vajadzībām, gan veicinātu vienojošu saikni ar dabu.
“Sena Kuldīgas iezīme un tradīcija ir bijuši dārzi gan apbūvētajā daļā, gan ārpus tās, pilsētnieku atmiņā vēl ir senāko dārzniecību vietas. Tā ir gan vēsture, gan iespēja veidot jaunu dārzu pilsētu, balstoties uz tradīcijām un mūsdienu nostādnēm," savā pētījumā raksta zinātniece Aija Melluma.
Nākotnē ir plānots, ka dārzā rīkos izglītojošus pasākumus, aicinot vecpilsētas iedzīvotājus uzzināt par dārzu izveidi, piemērotajām augu sugām, kopšanas apstākļiem, kaitēkļu apkarošanu ar videi draudzīgām metodēm.
Šogad jau norisinājusies tikšanās ar Kuldīgā dzīvojošo mākslinieci, scenogrāfi Kristīni Abiku. Māksliniece izstāstīja par krāsām un kompozīciju dārzā, un padalījās ar saviem iespaidiem no dārzu apskates Zviedrijā. Tika sarīkota ainavu arhitektes Lindas Balodes lekcija par sensorajiem jeb ārstnieciskajiem sajūtu dārziem. Kā arī par augsnes sagatavošanu stādījumu izveidei un ar saviem iespaidiem par vecpilsētai raksturīgiem augiem dalījās dārzniece Solveiga Zīle.
Par gaidāmiem pasākumiem ir iespēja uzzināt Kuldīgas vecpilsētas dārza sociālajā tīklā "Facebook".
Projektu “Vēsturisko dārzu tradīciju atjaunošana” īstenojusi biedrība “KPKC” Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākumā "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju" ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu 47 509 eiro un 4838 eiro Kuldīgas novada pašvaldības līdzfinansējumu.
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu administrē Lauku atbalsta dienests. Dārzu ierīkojusi SIA “Baltā avēnija” Ritas Ķirķes vadībā, piedaloties Kuldīgas vecpilsētas iedzīvotājiem.
