Superproduktu TOP 10! Šiem tavā ēdienkartē ir jābūt
Par superproduktiem dēvē tādus pārtikas produktus, kas koncentrētā veidā satur vērtīgas uzturvielas. Un superproduktus var atrast visās pasaules malās, arī Latvijā. Lūk, ieskats dažu vietējo superproduktu klāstā, kas neprasīs lielus finansiālus resursus un veselībai būs tikpat vērtīgi kā uzcenotie un bieži vien pārvērtētie citzemju superprodukti.
1. Sīpoli un ķiploki. Gan ķiplokiem, gan sīpoliem vajadzētu būt ikviena cilvēka ēdienkartē. Tie satur vērtīgas vielas, kas ne tikai silda, bet arī palīdz attīrīt asinis, pazemina asinsspiedienu un labvēlīgi ietekmē aknu, žultspūšļa, zarnu, sirds un plaušu darbību. Katru dienu apēdot pa ķiplokam un sīpolam, arī slimosi ievērojami retāk nekā tie, kuri to nedara.
2. Kāposti. Praktiski visu veidu kāposti, sākot no rožkāpostiem un lapu kāpostiem un beidzot ar sarkanajiem kāpostiem, bagātīgi satur vitamīnus un minerālvielas. Speciālisti apgalvo, ka dienā pietiek ar divsimt gramiem svaigu kāpostu, lai apmierinātu organisma vajadzību pēc A un C vitamīna un kalcija.
3. Zivis. Laši, butes un tamlīdzīgas zivis satur daudz joda, kas aizkavē ne tikai vairogdziedzera saslimšanas vien. Dienā vajadzētu apēst vismaz divsimt gramu labas zivs, lai organisms justos komfortabli. Zivi ieteicams nevis cept, bet gan sutināt, jo tā labāk saglabājas tās vērtība.
4. Citrusaugļi. Arī citroniem, apelsīniem, greipfrūtiem derētu būt ēdienkartē katru dienu. Ja dienā apēd 150 gramus citrusaugļu, tad par C vitamīna trūkumu nevajadzētu uztraukties, vienīgi smagā fiziskā darbā nodarbinātajiem šo devu ieteicams palielināt. Sārtie greipfrūti ir vēl veselīgāki nekā dzeltenie, jo satur vielas, kas aizsargā no infekcijām. Apēdot kādu citrusaugli, diezgan ātri atgriežas spēks un mundrums.
5. Garšvielas. Garšvielas, it sevišķi čili un dažādi pipari, sasilda, uzmundrina un padara skatījumu uz dzīvi priecīgāku. Arī kanēlis, krustnagliņas un kardamons satur tik vērtīgas ēteriskās eļļas, ka šīs garšvielas itin labi var aizstāt dažu labu medikamentu. Jebkuru no pipariem un iepriekš minētajām garšvielām var pievienot ne tikai ēdieniem, bet arī rīta kafijai un pēcpusdienas tējai.
6. Medus. Tam piemīt antibakteriālas, pretiekaisuma un antioksidatīvas īpašības; abas pēdējās parasti tiek saistītas ar medū esošajiem fenolu savienojumiem. Profilaktiski medus der sirds un asinsvadu slimību, infekcijas slimību riska samazināšanai, tas veicina brūču dzīšanu. Medu var izmantot staru terapijas un ķīmijterapijas izraisīta mukozīta (vaigu gļotādas vai aukslēju gļotādas iekaisums, kas parasti sākas ar pieaugošas intensitātes dedzinošu sajūtu mutes dobumā) profilaksē un ārstēšanā. Medus laksatīvais efekts (veicina vēdera izeju) ir novērots pieaugušajiem ar nepilnīgu medus sastāvā esošā monosaharīda fruktozes absorbciju.
7. Rieksti. Lielisks Omega 3 taukskābju, mononepiesātināto taukskābju, olbaltumvielu, vitamīnu, flavonoīdu, folskābes un augu sterīnu avots. Riekstus vērts iekļaut ikdienas ēdienkartē, jo to ēšana palīdz samazināt aptaukošanos, metabolo sindromu, otrā tipa cukura diabētu un sirds asinsvadu slimību risku, koronāro artēriju slimību, hipertensijas un insulta risku. Pētījumi liecina, ka jāapēd 30 g riekstu dienā, lai novērstu svara pieaugumu un aptaukošanos. Ar riekstiem uzkodu reizēs var aizvietot neveselīgos našķus, piemēram, cepumus un citus saldumus.
8. Dzērvenes. Tautas medicīnā dzērvenes dēvē par dabīgo antibiotiku un iesaka katru dienu apēst sauju ogu, lai stiprinātu imunitāti, kad klāt ir saaukstēšanās vai gripa. Tās satur ne tikai lielu daudzumu vērtīgu vitamīnu, bet arī tanīnus, kas organismā samazina dažādus iekaisumus. Dzērvene ir sieviešu veselības oga – tās noteikti jālieto, ja ir problēmas ar urīnpūsli, nierēm un ginekoloģiskas vainas. Dzērvenes dēvē arī par sieviešu jaunības ogām, jo to regulāra lietošana līdzsvaro holesterīna līmeni, uztur mutes dobuma veselību, nostiprina nagus, veicina matu augšanu un uzlabo ādas elasticitāti.
9. Ķirbis. Lielākās ogas sula baro šūnas, palīdz pret kaulu deformāciju un atjauno locītavu darbību. Sula ārstē aptaukošanos, cukura diabētu, priekšdziedzera iekaisumu, novērš vielmaiņas traucējumus. Ķirbju sula ir ļoti labs līdzeklis pret bezmiegu.
Ķirbju mizas satur organisko želatīnu, kas cilvēka organismā veicina skrimšļu atjaunošanos un darbojas kā dabīgais glikozamīns. Mizas var samalt svaigas un lietot pie salātiem. Var izžāvēt cepeškrāsnī (zemā temperatūrā, līdz 40–50 grādiem), samalt kafijas dzirnaviņās (kopā ar sēklām un sēklapvalkiem) un lietot kā pulveri pie putrām, kefīra, sulām. Ķirbju sēklas ir efektīvs līdzeklis cērmju, spalīšu un lenteņu izdzīšanai. Sēklas satur vērtīgas taukskābes (linolskābi, oleīnskābi, palmitīnskābi u.c.), kas lieliski spēj ieeļļot kaulu locītavas, ādu, matus un gļotādas, uzlabojas arī nagu stāvoklis.
10. Bietes. Tām piemīt pretiekaisuma, pretsāpju, urīndzenoša, pretstresa, asinis attīroša iedarbība. Bietes veicina tauku vielmaiņu, normalizē aknu šūnu darbību un samazina holesterīna līmeni asinīs. Bietēs ir daudz minerālvielu, īpaši daudz kālija, kas labi ietekmē sirdsdarbību un daudzas citas organisma funkcijas Lai paaugstinātu dzelzs līmeni asinīs, biešu sulu lieto kopā ar burkānu sulu. Burkānu sulai jābūt svaigi spiestai, bet biešu sulai nostādinātai vismaz divas stundas.
