Kā klājas diviem pūkainākajiem Latvijas zemessargiem Vinnijam un Rotai
Zemessardzes 4. Kurzemes brigādei kopš 2022. gada nogales ir pašiem savs rudais ģenerālis – runcis Vinnijs. Par to lielā mērā jāpateicas brigādes štāba instruktorei un pirmās medicīniskās palīdzības pasniedzējai kaprālei Saivai Eglītei, jo viņa kaķi reiz paņēmusi līdzi uz dienesta vietu, vēsta Sargs.lv.
Jau pirmajā dienā kaķis visiem tik ļoti iepatikās, ka tur arī palicis un mājo Nacionālo bruņoto spēku poligona “Mežaine” mācību bāzē “Saulstari” Kuldīgas novadā.
Nācās meklēt jaunas mājas
Stāsts par Vinniju ir piedzīvojumiem bagāts. Eglītes paziņu ģimenē bijuši divi rudi runči – brāļi, no kuriem viens īsspalvains, kurš ticis pie vārda Vinnijs, bet otrs pūkains, tātad – Pūks. Abi nav varējuši sadzīvot, jo nemitīgi cīnījušies par vadošo lomu, un nekas cits neatlicis kā viņus šķirt un Vinnijam meklēt jaunas mājas.
Saiva Vinniju paņēma pie sevis, taču viņas ģimenē jau bija vairāki mīluļi – divi suņi un divas kaķenes, turklāt cienījamā vecumā, tāpēc bijušas bažas, ka visi kopā nevarēs sadzīvot. Vinnijam tiešām tur nav klājies viegli, kaut gan bijis īsts džentlmenis – kaķu dāmas nav aizticis.
Saivai kļuvis Vinnija ļoti žēl, tāpēc kādu dienu paņēmusi līdzi uz darbu, domājot, ka vakarā vedīs pie mammas uz laukiem, kur runcim būs mierīgāka dzīvošana. Tobrīd bāzē organizēts Eglītes vadītais karavīru – glābēju apmācību kurss, tāpēc teritorijā bijis daudz cilvēku.
“Sākumā biju lielās šausmās, ko visi teiks. Nesot kaķi ēkā, satiku savu priekšnieku un redzēju, ka viņa sejas izteiksme bija saprotoša un laipna, viņš kaķi paglaudīja un ar Vinniju uzreiz atrada kopīgu valodu. Majors Gints Homanis vēl piebilda, lai runci nelaiž ārā, lai lapsas viņu neapēd. Vēlāk uzzināju, ka mana mamma tomēr nevarēs pieņemt kaķi, jo uz nedēļu devās ārpus Latvijas. Atkal domāju, ko iesākt, bet visi apstākļi sakrita tā, ka ģenerālis Vinnijs iedzīvojās mūsu skolas ēkā un tagad te arī saimnieko,” stāsta Saiva.
Drošs kā jau ģenerālis
Pie ģenerāļa dienesta pakāpes viņš ticis ļoti ātri, jo pēc dabas ir drošs, iet, kur vēlas, un pieprasa uzmanību un mīlestību no cilvēkiem. Kaut arī Vinnijs ik pa laikam iziet ārā, patiesībā viņš vairāk ir istabas kaķis. Atšķirība vien tā, ka viņa rīcībā ir nevis viena istaba, bet visa bāzes mācību ēka. Tajā viņš saimnieko un ir noķēris arī pa kādai pelei.
Vinnijs netiek iekšā tikai slēgtajās telpās – ieroču istabā un noliktavā, bet arī uz turieni iet līdzi karavīriem, kad viņi turp dodas. “Viņš ir pabarots, samīļots, apčubināts, nekā viņam netrūkst. Garākās brīvdienās pati braucu kaķi aprūpēt. Vislabāk Vinnijam garšo cilvēku ēdiens, nevis kaķu barība, tā stāv bļodā kā rezerves variants – ja nav ko ēst, tad apēd arī to,” teic Saiva.
Pārzina visus mācību kursus
Vinnijs ir klāt ikreiz, kad klasē notiek nodarbības. Reizēm gan viņa klātbūtne novērš uzmanību, jo kursanti grib glaudīt kaķi, bet tās ir dažas atslodzes minūtes, un nodarbības netraucēti var ritēt tālāk.
Saiva gan karavīrus un zemessargus parasti laikus brīdina, ka nodarbības laikā var ienākt kaķis, lai nepievērš tam lielu uzmanību, viņš apskatīsies un dosies prom. Ja gribas Vinniju pabužināt, to var darīt starpbrīžos. Apmācību laikā ēkā nakšņo instruktori, un runcis bieži vien naktī iet pie viņiem, jo ilgojas pēc cilvēka sabiedrības.
“Viņš izstaigā klasi, pārbauda, visus paošņā, iepazīstas, konstatē, ka viss ir kārtībā, un aiziet savu ceļu, gan jau kādās svarīgās kaķu šeptēs,” saka Saiva. Viņa smejas, ka Vinnijs noteikti ir gudrāks par viņu pašu, jo piedalās ne tikai pirmās medicīniskās palīdzības lekcijās, bet arī citās, piemēram, ieroču apmācībā, staigā līdzi instruktoriem un kursantiem.
Nesen mācību bāzē Medicīnas rotai bijusi sakaru apmācība, kurā piedalījies arī Vinnijs, ķimerējies ap rācijām. Nav brīnums, ka viņam patīk rotaļas, jo runcis ir tikai nepilnus divus gadus vecs.
Ienesis dvēseli
Uz jautājumu, kā mainījusies atmosfēra, kopš mācību bāzē ir Vinnijs, Saiva atbild – kaķis ēkā ir ienesis dvēseli un siltumu karavīru un zemessargu sabiedrībā. Visiem ir mīlestība, ko viņam dot. Īpaši Vinnijs iemīļojis Saivas kolēģi seržantu Milleru, bieži iet viņam līdzi, lien viņa somā gulēt. Taču runcim patīk pārbaudīt arī citu karavīru somas, jo tajās nereti atrodas kāds viņam domāts našķis.
“Kaķis patīk visiem, un arī viņam ne pret vienu nav pretenziju. Ja Vinnijs ir noilgojies pēc cilvēka, viņš nāk klāt, neļauj rakstīt, sēž pie datora vai uz papīriem, it kā teiktu – tagad ir mans laiks,” novērojusi Saiva. Sākumā Vinnijs Saivu uztvēris kā īsto saimnieci, bet jau pēc dažām nedēļām sapratis, ka saimnieki var būt vairāki.
Kaķene labā maizē
Arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādei ir savs mīlulis – kaķene Rota, kura dzīvo Cēsīs, bataljona un Instruktoru skolā. Par viņu galveno rūpi uzņēmusies 27. kājnieku bataljona Štāba atbalsta rotas pavāre, vecākā zemessardze Edīte Kūķe. Taču kārumus mincei nes arī citi, kuri par kaķi rūpējas, kamēr Edītes nav.
Edīte stāsta, ka pirmo reizi kaķis pie viņiem atnācis pirms apmēram desmit gadiem. Toreiz bataljonam vēl nebija savas telpas tagadējā militārajā bāzē “Pipariņi”, tāpēc ēdiens ticis gatavots Instruktoru skolas virtuvē.
“Tā kā esmu ļoti liela kaķu mīle, es uzreiz viņu pabaroju. Nākamajā dienā kaķis atkal bija klāt. Zemessardzes mācības beidzās, un vēlāk man viens komandieris saka: “Tas kaķītis atkal bija atnācis. Man nebija viņam ko iedot, tikai baltmaize, un viņš to arī apēda”,” atceras Edīte.
Savs krēsls
Kādas piecas reizes kaķene piestaigājusi tikai kā ciemiņš, bet tad palikusi uz dzīvošanu. Kopš tā laika Rota dzīvo skolas apsardzes telpās. Tur viņai ir pašai savs krēsls, kur labprāt guļ. Kaķa haki krāsas pelēcīgais kažoks ir saskaņots ar saimnieces formas tērpu, ko vislabāk redz, kad abas ir blakus.
Jau no paša sākuma Edīte par viņu uzņēmusies pilnu atbildību – kaķene ir sterilizēta, viņai pērk gan speciālo barību, gan našķus, taču Rotu labprāt cienā arī citi, viņa šo gadu laikā kļuvusi par visu kopīgo mīluli.
“Es pati, protams, viņu ļoti lutinu. Vistu akniņas pārleju ar siltu ūdeni, tādas noplaucētas dodu. Tad pērku viņai arī cāļu filejas gabaliņus, kas viņai īpaši garšo,” atklāj Edīte. Viņai mājās ir runcis Otis, un dažreiz Rotai tiek kaut kas arī no viņa barības.
Svešinieku uztriec kokā
Arī 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis Sargs.lv atzīst, ka viņam nav nekādu iebildumu pret kaķa dzīvošanu teritorijā: “Pats šad un tad šo ļoti pūkaino kaķi paglāstu, ir draudzīga, vismaz pret formās tērptajiem. Citus kaķus teritorijā nemana, izskatās, ka Rota labi pieskata savu atbildības teritoriju.”
Dežūras apgaitā Rota Edītei parasti ejot līdzi. Reiz teritorijā bijis iemaldījies svešs kaķis, to Rota dzinusi prom, pat uztriekusi kokā. Lai nabadziņš mierīgi tiktu lejā, Edīte Rotu uz brīdi paņēmusi postenī. Tomēr esot arī viens cits draudziņš, kas īpaši vasarās no tuvējām mājām nākot pie Rotas ciemos, to viņa prom nedzen. Tā kā Rota ir sterilizēta, šai draudzībai šķēršļi netiek likti.
