Mīts vai realitāte? Cik bīstami ir pensionāri pie stūres
Sabiedrībā nereti valda uzskats, ka seniori pie stūres rada paaugstinātu risku ceļu satiksmē. Tomēr Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina – realitāte ir daudz niansētāka, un vecāka gadagājuma autovadītāji nebūt nav biežākie ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) izraisītāji.
Negadījumu skaits senioru vidū
Valsts policijas dati rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti cilvēki vecumā no 65 gadiem, pēdējos gados saglabājas līdzīgā līmenī. 2025. gadā šajā vecuma grupā reģistrēti 2363 negadījumi, no tiem 151 ar cietušajiem – ievainoti 148 cilvēki, bet bojā gājuši četri. Savukārt 2024. gadā fiksēti 2285 negadījumi, 152 no tiem ar cietušajiem – ievainoti 149 cilvēki, bet bojā gājuši pieci.
Autovadītāja apliecība – arī cienījamā vecumā
Lai gan lielākā daļa cilvēku autovadītāja apliecību iegūst jaunībā – visbiežāk vecumā no 18 līdz 25 gadiem –, pastāv arī atsevišķi gadījumi, kad tiesības nolemj iegūt vai atjaunot cilvēki jau krietni vēlākā vecumā. Tomēr šāda tendence nav masveidīga.
CSDD norāda, ka senioru iesaiste autovadītāju rindās kopumā nav būtiski pieaugoša, un tie pārsvarā ir individuāli gadījumi, nevis izteikta tendence.
Svarīgākais – veselības stāvoklis, nevis vecums
Eksperti uzsver, ka būtiskākais faktors drošai braukšanai ir nevis vecums, bet gan veselības stāvoklis. Latvijā pēc 60 gadu vecuma autovadītājiem veselības pārbaude jāveic vismaz reizi trīs gados, bet ārstu komisija var noteikt arī biežāku kontroli.
Tāpat liela nozīme ir līdzcilvēku atbildībai. Ja ģimenes locekļi pamana, ka seniora veselība būtiski pasliktinājusies, ieteicams par to informēt ģimenes ārstu, kurš var izvērtēt personas spēju droši piedalīties satiksmē un nepieciešamības gadījumā nozīmēt papildu pārbaudes.
Izmaiņas likumdošanā pagaidām neplāno
Ņemot vērā, ka seniori nav starp biežākajiem CSNg izraisītājiem, šobrīd netiek plānotas izmaiņas normatīvajos aktos, kas ierobežotu vecāka gadagājuma cilvēku tiesības vadīt transportlīdzekļus.
