Prom no ikdienas, sasmelties skaistumu! Viena diena Vestienā
Astoņus kilometrus no Gaiziņkalna uz Ērgļu pusi starp citiem divdesmit diviem skaistuļiem ezeriem plešas Kālezers ar vairākām salām un gleznainiem krastiem, ap kuru jau kopš senatnes dzīvojušas latgaļu ciltis. Kalni un lejas, ceļa līkumu līkumi tevi pārsteidz, iedvesmo un aizved prom no ikdienas, pat ja nebiji to plānojis.
Mūsdienās Vestiena pārcēlusies tuvāk barona muižai. Agrāk latvieši i domāt nedomāja dzīvot tās tuvumā, jo smēja, ka pa gatvi no muižas uz Kāla ezeru barons reiz nobrauks uz elli. Bet pēckara periodā muižas saimniecības ēku drupu akmeņi lieti derēja mājokļu atjaunošanai, tāpēc tagad apdzīvotā teritorija vairāk koncentrējas ap muižas ēkām.
Vestienas muiža pirmo reizi vēstures avotos minēta 1452. gadā, tā saukusies Heinriha Tolka muiža pie apcietinājuma. Novads 1452. gadā nonāca Rīgas virsbīskapa vasaļa E. Tīzenhauzena pārvaldījumā. 18. gs. militārā nocietinājuma – skanstes – vietā izbūvēja Vestienas muižas kompleksu. Aizsarggrāvji tika pārveidoti par gleznainiem dīķiem. Kopš 1960. gada te atvērta Vestienas pamatskola.
Ja esi piestājis Vestienā, apstaigā muižas apkārtni. Gan tāpēc, ka tā joprojām ir skaista ar nesen atjaunoto koka terasi un dīķiem, gan tāpēc, ka tev, iespējams, atausīs atmiņā kadri no 1968. gadā šeit filmētās spēlfilmas Mērnieku laiki. Mazais lodziņš zem terases filmā bija cietums, kur iespundēja Ķenci un Pāvulu, bet pie otrā stāva loga barons Feldhauzens (Artūrs Dimiters) malkoja kafiju.
Ja nav biezi sasnidzis, tad zem kājām čirkstošais segums ļauj iztēloties, kā agrāk te pastaigājušās smalkās dāmas, droši vien slēpjot vaigus aiz mežģīņu saulessargiem. Dīķu agrāk bijis vairāk, bet, kad viena no meitiņām noslīkusi, barons licis nelaimes vietu aizbērt. Tagad tur ierīkots volejbola laukums. No terases pa celiņu var aiziet uz nekurieni, kur kādreiz bijusi oranžērija ar izmeklētiem augiem. Mūsdienās gan tikai drupas atlikušas…
Pievērs uzmanību akmeņiem muižas sānā (stāvot ar seju pret ieeju – labajā pusē, pļaviņā). Tos var redzēt arī, ja zemi klāj sniegs. Interesanti, ka viens no tiem ir piemineklis barona sunim. Kungs savus medību suņus mīlēja un izrādīja tiem cieņu arī pēc uzticamo pavadoņu nāves.
Aiz viesnīcas Vestiena pa kreisi atradīsi estrādi. Bet gar Ilziņa ezeru izvietojušās dzīvojamās mājas. Starp citu, Ilziņa ezerā ir uzpeldoša saliņa – vienugad ir, bet citugad – nav. Tās esamība aprakstīta jau 1850. gadā Latviešu Avīzēs.
Kara laikā sagrautā muižas saimniecības ēka ir pārbūvēta, daļā iekārtota skolas galdniecības darbnīca, bet otrā daļā atrodas Vestienas evaņģēliski luteriskā draudze. Vecā baznīca, kurā filmēja skatu ar Lienas ārprātu, septiņdesmitajos gados nodedzināja. Tagad tās sienas ir iekonservētas un nav bīstamas apskatei. Blakus baznīcai ieaudzēts eglīšu krusts okupācijas gados deportācijās cietušo vestieniešu piemiņai.
Ko Vestienā darīt?
- Ziemās slēpot. Tuvākās slēpošanas trases ir Gaiziņkalnā, Viešūra kalnā Vestienas pagasta Kalna Dzīšļos, Rēķu kalnā Sarkaņu pagastā un distanču slēpošana – Šubrakkrastos Bērzaunes pagastā.
- Izstaigāties, baudot klusumu un tādu mieru, kura pietiks vairākām darba nedēļām!
- Bļitkot! Zemledus makšķerētāji iecienījuši novietot automašīnas atpūtas vietā Kālezers, kur var sarunāt arī naktsmājas.
- Kāla ezera ūdens dzidro skaņas vadību iecienījuši mūziķi – šeit katru gadu augustā rīko romantisku un noslēpumainu muzikāli vizuālu pasākumu.
