Zinātnieku secinājumi ir par labu kūdrai
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki pierādījuši, ka kūdras substrāta izmantošanai dārzkopībā ir līdz pat septiņām reizēm mazāka kopējā ietekme uz vidi nekā Eiropas Savienībā biežāk izmantotajām dārzkopības substrātu alternatīvām.
RTU pētījumu veica, balstoties uz kūdras substrāta dzīves cikla analīzi uzņēmumā "Laflora", un zinātniskā publikācija oktobrī ievietota vides zinātnes žurnālā "Journal of Cleaner Production".
Kā norāda "Laflora", 86% no ES izmantotajiem pārtikas, koku stādu un dekoratīvo augu audzēšanas substrātiem ir tieši kūdras substrāti, no kuriem trešdaļu veido Latvijas kūdra. Kaut gan jau gadu desmitiem tiek meklētas alternatīvas kūdras aizstāšanai, nav izvērtēta citu substrātu kopējā ietekme uz vidi.
Pētījuma mērķis bija izvērtēt kūdras substrāta un biežāk izmantoto alternatīvu – kokosšķiedras un minerālvates substrātu – ietekmi uz cilvēka veselību, klimata pārmaiņām, resursiem un ekosistēmas kvalitāti.
Zinātnieki secinājuši, ka lielākā kopējā vides ietekme ir kokosšķiedras substrātam, kam seko minerālvate un kūdras substrāts. Kūdras substrāta izmantošanai dārzkopībā ir pat septiņas reizes mazāka kopējā ietekme uz vidi nekā kokosšķiedrai.
Vienlaikus novērtēta arī emisija jeb ietekme uz globālo sasilšanu – vienam kubikmetram kokosšķiedras substrāta tā sasniedz 47 kilogramus oglekļa dioksīda ekvivalenta, minerālvatei – 32,1 kilogramu, kūdras substrātam – 20,2 kilogramus.
Tāpat, lai noteiktu dārzkopības kūdras substrāta kopējo ietekmi uz vidi, RTU veica tā pilna dzīves cikla analīzi, aptverot visus procesus – kūdras lauku sagatavošanu, ieguvi, pārstrādi, transportēšanu gala patērētājiem, izmantošanu dārzkopībā un utilizāciju.
Uzņēmumā "Laflora" norāda, ka vislielāko ietekmi uz vidi rada kūdras substrāta transportēšana, tērējot dīzeļdegvielu autotransportam, un kūdras ieguve, kur ietekme saistās ar purvu atvēršanu.
Pētījumā zinātnieki iesaka kūdras produktu izplatīšanā autotransportu aizstāt ar dzelzceļu un pēc iespējas saīsināt kūdras lauku sagatavošanu un ieguves procesu, lai veiktu teritorijas rekultivāciju, tādējādi mazinot ietekmi uz ekosistēmu.
"Laflora" vadītājs Uldis Ameriks uzsver, ka kūdra ir daļa no Eiropas Zaļā kursa un palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus. Tāpat viņš pauž, ka “kūdras substrātam nav piemērotu aizstājēju dārzkopībā. Pieņemot politiskus lēmumus Eiropā un tepat Latvijā, svarīgi ir balstīties zinātniskos pētījumos.”
