Kāpēc katru dienu vajadzētu apēst vismaz vienu ābolu?
Angliski ir tāds teiciens – an apple a day keeps doctor away jeb, ik dienas apēdot pa ābolam, mēs varam izvairīties no ārsta apmeklējuma. Vai tā tiešām ir, to neviens līdz šim nav pierādījis, taču fakts, ka ābols var labvēlīgi ietekmēt mūsu veselību, gan ir izpētīts un atzīstams par patiesu.
Viens vidējs ābols sver aptuveni 180 gramus. 100 grami ābola satur 52 kcal, 86% ūdens, 0,3 g olbaltumvielu, 13,8 g ogļhidrātu, 0,2 g tauku.
Ogļhidrātu sastāvu veido 10,4 g cukuru (no kuriem 5,9 g veido fruktoze, 2,4 g glikoze un 2,1 g saharoze) un 2,4 g šķiedrvielas (no kurām aptuveni pusi veido pektīns). Āboli ir labs šķiedrvielu (galvenokārt, ja tiek ēsti ar mizu), C vitamīna un antioksidantu avots. Ar citu minerālvielu un vitamīnu daudzumu tie pārāk neizceļas, bet nelielā daudzumā satur gan B grupas vitamīnus, gan arī dzelzi, fosforu, varu, mangānu un citas minerālvielas.
Ņemot vērā faktu, ka ābolos pārsvarā ir ogļhidrāti un ūdens, tiem ir negaidīti zems glikēmiskais indekss, kas variē no 29 līdz 44. Iemesls pārsvarā ir ābolos esošās šķiedrvielas, konkrēti, ūdenī šķīstošās šķiedrvielas (šajā gadījumā runa ir par pektīnu) un antioksidanti.
Antioksidantu trio
Āboli satur daudz dažādu antioksidantu, kas izskaidro šo augļu labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību. Galvenie no tiem ir kvercetīns, epikatehīns un hlorogēnskābe.
Kvercetīns
– pētījumos ar dzīvniekiem tam atrasta pretiekaisuma, pretvīrusu, pretvēža un antidepresantiem līdzīga ietekme.
Epikatehīns – tas pats antioksidants, kas ir zaļajā tējā. Pētījumos ar dzīvniekiem uzrādījis spējas uzlabot smadzeņu un muskuļu darbību.
Hlorogēnskābe – atrodama arī kafijā. Var būt noderīga cukura līmeņa stabilizēšanai un svara samazināšanai, ja to lieto ilgtermiņā.
Kā āboli ietekmē veselību?
- Regulē cukura līmeni un samazina otrā tipa cukura diabēta risku
- Palīdz samazināt lieko svaru
- Normalizē holesterīna līmeni asinīs un samazina sirds slimību risku
- Samazina vēža risku
- Labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru
