Kas jāievēro, uz palodzes audzējot aromātiskus garšaugus, lai tie aug griezdamies

Viss, ko tev vajadzēs ir augsne, podiņi, kvalitatīvs dabīgais mēslojums un brīva vieta uz gaišas palodzes! Ar vērtīgiem padomiem, kā mājās izaudzēt veselīgus zaļumus un garšaugus, dalās viena no organiskā mēslojuma “MēsLolojums” radītājām Līvija Kuļikovska un dārza dizaina meistare un Instagram bloga @manssapnudarzs autore Dace Ziediņa.

Zaļumi un garšaugi ir viena no tām lietām, ko mājās izaudzēt ir visvieglāk. Tiem būs pavisam cita – labāka garša, nekā veikalos nopērkamajiem podiņos audzētajiem vai buntītēs grieztajiem garšaugiem. Pavasarī un vasarā tie arī mājas apstākļos izaugs griezdamies pat bez īpašas aprūpes. Mājās var audzēt gan lociņus, baziliku, piparmētras un rozmarīnu, gan mazos tomātiņus un papriku. Audzēšanai podiņos der teju jebkurš garšaugs – daži no izņēmumiem ir dilles un timiāns, kam labāk patiks īsta dobe. 

Pirmās nepieciešamības komplekts

Ja esi nolēmis iemēģināt roku garšaugu audzēšanā, būs nepieciešamas šādas lietas:

• Garšaugu sēklas - nopērkamas jebkurā specializētā dārza preču veikalā un pat lielveikalos. Taču pirms pirkšanas noteikti jāpārbauda to derīguma termiņu – jebkuras sēklas jāizlieto aptuveni  divu gadu laikā. Sēklas, kas vecākas par diviem gadiem, var neizdīgt, un viss darbs būs vējā. 
• Stādu kastītes, trauciņi vai podi, kur sēsim sēklas. Īpašu prasību trauka izvēlē nav – garšaugi parasti ir dikti dzīvelīgi un izaugs pat tortes plastmasas vākā. 
• Garšaugiem piemērota irdena augsne – tai skābuma ziņā jābūt neitrālai un bez jebkādām barības vielām. Šāda prasība attiecas gan uz garšaugiem, gan jebkuriem citiem augiem, kurus cenšamies izaudzēt no sēkliņām. Augsnes bagātināšanu ar mēslojumu sāk tikai tad, kad sēkliņa izdīgusi un radušās pirmās trīs lapiņas. Veikalos var atrast arī īpašu dēstiem domātu augsni. 
• Kvalitatīvs, dabīgais mēslojums - augs barojas no mēslojuma un, ja tas nebūs dabīgas izcelsmes, visas ķīmiskās vielas galu galā nonāks mūsu pašu organismā. 

Kā sēklas stādīt?

Garšaugu sēšanu sāk ar augsnes iebēršanu izvēlētajā podiņā vai kastītē. Trauku pieber teju pilnu ar zemi un nedaudz samitrina. Pēc tam augsnē turpat no paciņas dāsni iekaisa sēklas – tās skaitīt, stādīt atsevišķi un ar atstatumiem nav vērts. Kad tas darīts, sēklas pavisam plānā kārtiņā pārkaisa ar pāris saujām augsnes. Augsni atkal viegli samitrina ar ūdeni istabas temperatūrā. 

Kad tas darīts, trauciņu pārklāj ar pārtikas plēvi, lai sēkliņām radītu siltumnīcas efektu, un noliek gaišā, siltā vietā. Pārtikas plēvi no trauciņiem noņem, kad sēkliņas izdīgušas un parādījušās pirmās mazās lapiņas.

Vislabākā vieta garšaugu trauciņiem būs saulaina, silta palodze, kur tiem klāt tiek daudz gaismas, vēlams dienvidu pusē. Pavasarī un vasarā garšaugi labi augs teju uz jebkuras palodzes, taču, ja dzīvoklī ir gaužam maz gaismas vai garšaugus audzējam nesezonā, labs palīgs var būt īpašās augu lampas. Tehnoloģijām attīstoties, mājas lietošanai tās nav nedz lielas, nedz dārgas – tā ir parasta spuldzītes izskata lampiņa, ar kuru varam aprīkot jebkuru nelielu gaismekli, piemēram, naktslampiņu vai galda lampu. 

Vai jāpārstāda un jāretina? 

Lielāko daļu garšaugu pēc izdīgšanas var atstāt augt turpat vecajā podiņā. Garšaugi labi aug arī bez piķēšanas – nesen izdīgušu, blīvi saaugušu augu pārstādīšana citā vietā. Piķēšana pēc izdīgšanas var būt nepieciešama augiem ar cietiem, resniem stumbriem un lielām lapām, piemēram, mazie tomātiņi un paprika. Tāpat piķēšana vai vēl labāk - jau sākotnēja stādīšana ar pietiekamām atstarpēm vajadzīga arī salātiem.

Taču, piemēram, baziliks un citi garšaugi ar smalkiem stumbriņiem parasti nav jāpiķē, un tie sulīgāki un kuplāki mēdz saaugt tieši nepiķēti. 

Kā mēslot garšaugus? 

Kad sēkliņas izdīgušas, augsni vajadzētu bagātināt ar uzturvielām, lai stādiņi augtu stipri, kupli un veseli. Obligāta prasība garšaugu un citu uzturā lietojamu lietu mēslošanā – dabiskas izcelsmes mēslojums. “Mēslojums, ko iestrādājam zemē, nekur nepazūd – tas nonāk augā. Mēs paši to pēc tam apēdam. Dabisks mēslojums ir obligāta prasība ne tikai garšaugiem, bet arī jebkuriem citiem dārza un siltumnīcas augiem, ogu un augļu krūmiem,  kurus pašus vai to augļus grasāmies pēc tam ēst,” skaidro Ziediņa. 

Vislabākā izvēle būs ilgas iedarbības dabīgā mēslojuma granulas, kas augsni ar augam nepieciešamajām uzturvielām bagātinās visā to aktīvās augšanas fāzē, un atkārtota mēslošana nebūs nepieciešama – mēslojuma granulām sadaloties, augs pats no tām paņem vielas, kas tam konkrētajā augšanas ciklā nepieciešamas.  

Biežākās kļūdas garšaugu audzēšanā dzīvoklī var būt: 

• Gaismas trūkums – ja garšaugu kastīti noliksim tumšā vietā, tie, visdrīzāk, mocīsies un tiecoties pēc gaismas – izstīdzēs. Izstīdzēšana var notikt arī tad, kad nelietojam atbilstošu mēslojumu un augam trūkst kādu barības vielu. 
• Caurvējš – garšaugu podiņus labāk likt siltā, mierīgā vietā, jo tiem var nepatikt caurvējš. Ja logu, uz kura podiņš atrodas, gribam vēdināšanas nolūkos atvērt, podiņu tikmēr vēlams no palodzes nocelt. 
• Pārmērība ar siltumu – taisnība, ka sēklu dīgšanai un garšaugu augšanai vajadzīgs siltums, taču kas par daudz, tas par skādi! Kastīti noteikti nedrīkst turēt uz radiatoriem vai citām apkures iekārtām. Šādā vietā nolikti, augi drīz vien izkaltīs un mocīsies.  
• Pārmērīga laistīšana – augiem vienmēr vajadzīgs pietiekams ūdens daudzums, taču arī pārlieka auga laistīšana nāk par ļaunu. Ja augsnē ilgstoši būs pārāk daudz ūdens, augs vai tā saknes var sapūt. Savukārt nepietiekama laistīšana veicina izstīdzēšanu.