Kas jāatceras, dodoties uz mežu pēc Ziemassvētku egles?

Latvijas valsts meži (LVM) pārvalda un apsaimnieko apmēram piekto daļu no Latvijas zemes. Lielu daļu pārvaldītā veido meži un tajos pārsvarā aug skuju koki - priedes un egles, kuras LVM pārvaldītajā teritorijā drīkst cirst.

Izņēmums ir vien aizsargājamas platības un uzņēmuma pārvaldītie dabas parki. Norādes, ka izraudzītā eglīte atrodas tieši šādā mežā, kur to drīkst cirst, var atrast meža malās, kā arī Latvijas valsts mežu izveidotajā lietotnē.

LVM Vidusdaugavas reģiona mežkopis Monvīds Strautiņš atgādināja, ka eglītes drīkst cirst tikai lielajā mežā. Jaunaudzēm, savukārt, jāmet līkumu - pat, ja tās ir lapu jaunaudzes, kurās izaugusi kāda eglīte.

Eglītes drīkst cirst gan dziļi lielajā mežā, gan ceļmalās, grāvmalās un pie elektrolīnijām.

Taču nav arī gluži tā, ka lielajā mežā drīkst izvēlēties un cirst jebkuru koku. Tā, piemēram, cirst nedrīkst koku, kas augstāks par 3 metriem. Uzmanību jāpievērš arī tam, cik resns ir tā stumbrs.

Ideāla vieta kuplas egles meklējumiem, viņaprāt, esot grāvmalas.

“Grāvju trase - te ir tāda potenciāli laba vieta, te ir nosacīti diezgan daudz gaismas viņai. Te viņa varētu smuka izaugt,” vērtēja LVM pārstāvis.

Lai eglīte labāk saglabātos, eksperts pēc tās ieteica doties pēc iespējas tuvāk svētku dienai. Kā arī to pat labāk būtu nevis cirst, bet zāģēt, jo tā esot vieglāk. Un jāzāģē iespējami tuvu zemei.

Taču tad, kad eglīte jau pārvesta mājās, eksperts ieteica to uzreiz siltā dzīvoklī nenest:

“Bieži vien mežā, kad viņu nozāģējam, viņa ir riktīgi ar sniegu. Šodien ir tā kā plus grādi, sniedziņš, kas bijis uzsnidzis, pa nakti jau ir nokusis. Mājās viņu aiznesot, nevajadzētu arī uzreiz 25 grādos viņu likt. Ja ir tāda iespēja, atstājam koridorā, vai kur ir nedaudz vēsāks, lai viņa lēnām atkūst.”

Ienesot eglīti istabā, eksperts pamācīja, ka to varot likt spainī, kurā ir ūdens vai kurā iebērtas mitras smiltis.

“Tā viņa arī labāk turēsies un attiecīgi arī balasts būs. Svars apakšā,” piebilda Strautiņš.