Dabas skaitītāji atklājuši Latvijai ap 60 jaunu sugu
Pēc četrus gadus ilgušās Latvijas dabas inventarizācijas eksperti gluži kā grāmatveži velk kopā galus – Dabas aizsardzības pārvalde paziņojusi, ka atklātas 52 jaunas sugas, turklāt pētnieki jau papildina, ka tas vēl nav viss.
Dabas skaitītāji, apsekojot Latvijas pļavas, iekšzemes un piekrastes kāpas, saldūdeņus, alas, iežu atsegumus, purvus un mežus, pētīja biotopus un to stāvokli, tostarp novēroja un dokumentēja retas sugas.
Jo mazāk pētīts, jo vairāk atklāj
Starp jaunatklājumiem ir divas līdz šim Latvijā nesastaptas augu, septiņas sūnu, 12 ķērpju, 15 gļotsēņu un 16 sēņu sugas, daļa ir retas ne tikai Latvijas un Baltijas, bet arī Eiropas mērogā.
Jaunatklājumu skaits dažādās grupās norāda, cik daudz līdz šim pētīta katra no tām, norāda dabas skaitīšanas vadītājas asistente Ilze Reinika. Piemēram, botāniķi jau līdz šim ļoti labi izzinājuši mūsu savvaļas augus, līdz ar to no jauna atklātas tikai pāris sugas. Turpretim gļotsēnes Latvijā ir maz pētītas, tāpēc jaunatklājumu skaits palielinājies par 15 sugām.
Ķekavas novadā un Jūrmalā konstatēts tūbainais grīslis "Carex tomentosa", Latvijā sen gaidīta suga, jo bija zināms, ka tas jau sastopams Igaunijā un Lietuvā. Šis augs aug tikai dabiskos zālājos, tam nepieciešami specifiski mainīga mitruma apstākļi un nedaudz kaļķaina augsne.
Daugavpils un Naukšēnu novadā eksperti atrada vēl vienu jaunu augu sugu – smaržīgais ancītis "Agrimonia procera", sastopams saulainās mežmalās un var sasniegt pat pusotra metra augstumu.
Veco mežu dārgumi
Daudzas sugas sastopamas tikai vecos, īstos mežos, nevis koku plantācijās, turklāt mēdz būt visai specifiskas bioloģiskās saiknes. Piemēram, Kurzemē 2019. gadā pirmoreiz atklātā piepe "Skeletocutis chrysella" ir saistīta ar dabisku mežu indikatorsugu egļu cietpiepi "Phellinus chrysoloma" un aug uz tās mirušajiem augļķermeņiem vai to noārdītās koksnes. Šis ir retums arī Eiropā, iekļauts apdraudēto sugu sarakstos.
Pērn septembrī uzietā jaunā piepju suga Lapzemes ziemeļpiepe "Amylocystis lapponica" Eiropā uzskatīta par kritiski apdraudētu un iekļauta 23 Eiropā reto sēņu sarakstā. Piepe ar īpašo smaržu, kas saistīta ar taigas tipa mežiem un parasti aug uz eglēm, pirmo reizi konstatēta Ķemeru Nacionālajā parkā, vēlāk sekoja ziņas arī par otru atradni Alūksnes novadā.
Atgriešanās pēc gadsimta
Dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne uzsver, ka līdzās šiem pārsteidzošajiem atradumiem eksperti fiksējuši arī jau zināmu sugu jaunas atradnes, kas arī ir unikālas Latvijas dabas vērtības.
Piemēram, alu spulgsūna "Schistostega pennata" – ja tās pirmdīglīšiem jeb protonēmām uzspīd saules vai luktura gaismas stars, tie atspīd zeltaini zaļā krāsā. Kurzemē atklātas divas jaunas lielās kosas "Equisetum telmateia" atradnes. Šis augs piemērotos laikapstākļos var sasniegt pat 2,6 metru augstumu.
Divās vietās fiksētas sugas, kuru novērojumi pēdējo reizi Latvijā datēti gandrīz pirms 100 gadiem, proti, gļotsēne pelēcīgā diderma "Diderma cinereum" pēdējo reizi bija atrasta 1931. gadā, sūna skrajais hipns "Hypnum imponens" nebija redzēta kopš 1914. gada.
Ceturtajā dabas skaitīšanas sezonā atklāta vairāk nekā puse visu jauno sugu. Lielākā daļa no tām – Gaujas Nacionālajā parkā, rūpīgi pētot atsegumus Gaujas krastos. Gaujas ielejā vairākas sugas atklātas lieguma zonās, kas ilgstoši bijušas stingrā aizsardzības režīmā.
Mukāne skaidro, ka jaunas sugas pamanīšana ir tikai sākums garākam procesam, jo visbiežāk tas ir vairāku cilvēku kopdarbs. Jaunatklājumus nosaka un apstiprina konkrētās sugu grupas eksperts ar ļoti specifiskām zināšanām.
Atklājumi turpinās
Ja par kādu sugu ir šaubas vai pietrūkst zināšanu, paraugu nosūta pieredzējušiem ārvalstu pētniekiem. Arī pērn trīs jaunatklājumus apstiprināja Norvēģijas eksperti. Tā kā sugu noteikšana ir laikietilpīgs process, pēc kāda laika jaunatklāto skaits var palielināties, piebilst Mukāne.
Arī dabas pētniece Julita Kluša norāda, ka sabiedrībai izplatītā informācija vēl tapa, kad viņa noteica vēl trīs jaunas sēņu sugas – oldzelteno miladīnu "Miladina lecithina" uz kritalas ūdenskritumā, Kristīnes Eglītes atrasto garsporu rozīniju Rosellinia desmazieri uz smilšakmens atseguma un Anša Opmaņa ļoti mitrā alā uz sprunguļa pamanīto violeto ombrofilu "Ombrophila violacea".
Renāte Kaupuža no Kārsavas novada 1. maijā, inspicējot vecu, neskartu mežu Viļakas novada Medņevā, uzgāja pat visai Austrumeiropai jaunu sugu – asku sēni "Caliciopsis calicioides". To, ka tikai divus līdz trīs milimetrus lielais atradums ir unikāls, decembrī pēc analīzēm apstiprināja norvēģu biologs Bjorns Nordens.
Ar to atklājumi nebeidzas. “Jāpiebilst, ka dabas eksperti nebeidz apstrādāt dažādus paraudziņus arī pēc lauka sezonas beigām, tāpēc nākušas klāt arī papildu sugas,” "Facebook" raksta Kaupuža. Viņa sarakstu papildina ar vēl vienu jaunu asku sēni "Lophiostoma macrostomum" un divām ķērpju sugām "Chaenothecopsis nana" un "Mycobilimbia carneoalbida", visas atrastas uz vecām apsēm bioloģiski vērtīgos mežos Viļakas novadā.
Dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektā Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā visas paredzētās aktivitātes tiks īstenotas līdz 2023. gadam.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
