Pēc vīra vardarbības - tuvošanās aizliegums. Ko tas īsti nozīmē?

Skaidro zvērināta advokāte Aija Osmane.

Izmisusi un satraukta jauna sieviete advokātei lūdza neatliekamu juridisko konsultāciju, uz kuru viņa ieradās pieklibodama. Sievietes vīra rīkotās greizsirdības scēnas nu nonākušas līdz vardarbībai. Iepriekš tās bija aprobežojušās ar apvainojumiem un rupju lamāšanos.

Pēdējā laikā viņš sācis sievu arī grūstīt un iekaustīt, lauzis rokas, rāvis aiz matiem, nogrūdis uz grīdas un iespēris pa kāju. Viņai vēl aizvien esot grūti paiet. Sišanu redzējusi arī viņu trīsgadīgā meita, kas sākusi naktī mosties, kļuvusi raudulīga, baidoties palikt ar tēvu viena.

Sievietei pieder neliels uzņēmums, kurā smagi strādājot viņa gūst nelielus ienākumus. Savukārt vīrs strādāt un uzturēt ģimeni nevēlas un pārtiek no sievas līdzekļiem. Viņš nespēj pieņemt, ka sieva ir veiksmīgāka un viņam neizdodoties kļūt par ģimenes galvu. Vīrs draud, ka tuvākajā laikā iztīrīšot visu naudu no sievas uzņēmuma bankas konta.

Sieviete pārrunājusi nepanesamo situāciju ar vīru, skaidrojusi, ka tādā veidā turpināt laulības dzīvi vairs nespēj. Vīrs apgalvojot, ka viņu mīlot, nespēšot dzīvot bez viņas un meitas. Tomēr viss turpinās pa vecam ikreiz, kad vīrietis ir lietojis alkoholu vai pat citus apreibinošus līdzekļus. Diemžēl tas notiek bieži, un situācijas kļūst smagākas. Sieviete nezina, kā rīkoties, kā pasargāt sevi un bērnu. Viņa arī gribētu tiesas ceļā prasīt uzturlīdzekļus meitai, jo cer, ka tad vīrs būs vairāk ieinteresēts censties pats nopelnīt un beidzot nopietni sāks meklēt darbu.

“Jautājumu par laulības šķiršanu nevaru komentēt. Tas ir personisks un atbildīgs jautājums, uz kuru atbilde ir jārod katram pašam,” skaidro Aija Osmane. “Tomēr ir skaidrs, ka sieviete ar bērnu ir izolējama no vardarbīgā vīrieša, kas netiek galā ar sevi, savām emocijām un to bīstamajām izpausmēm. Kamēr iesniegšanai tiek gatavota prasība par uzturlīdzekļu piedziņu, ir iespēja lūgt tiesu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekļus.”

Civilprocesa likumā vairāk nekā gadu darbojas 30.5 nodaļa – Pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.43 pantu pagaidu aizsardzība pret vardarbību pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt:

- laulātie vai bijušie laulātie; personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības;

- pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības;

- personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības;

- personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā;

- personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs bērns neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā;

- personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas attiecības.

Pieteikumā bez ziņām par personām ir norādāmi apstākļus pamatojoši pierādījumi, kā arī pieteicēja apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un prasītājs ir informēts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu par nepatiesa pieteikuma sniegšanu.

Pagaidu aizsardzības pret vardarbību pamats

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.45 pantu, ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Pagaidu aizsardzības līdzekļi nosakāmi arī gadījumos, ja pret personu ir vērsta vardarbīga kontrole – tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu. Izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā. Šāds pieteikums var tikt iesniegts arī ar policijas starpniecību.

Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi:

- pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā;

- aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību minēto attālumu;

- aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās;

- aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari;

- aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju;

- aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju;

- aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus;

- citi aizliegumi un pienākumi, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis atbildētājam un kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir šā mājokļa īpašnieks, valdītājs vai lietotājs.

Aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari ir ar tiesas vai tiesneša lēmumu paredzēts ierobežojums atbildētājam apzināti tuvoties vai atrasties prasītājam tuvāk par lēmumā minēto attālumu un izvairīties no fiziskas vai vizuālas saskares ar prasītāju.

Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu.

Ja pierādījumi nav pietiekami vai tie jāpieprasa no pieteikumā norādītajām valsts vai pašvaldības iestādēm vai citām fiziskajām vai juridiskajām personām, tiesa vai tiesnesis pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izlemj 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

Ja pirmsšķietami no pieteikuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izriet, ka kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu, tiesa vai tiesnesis izlemj šo pieteikumu un var to apmierināt, pamatojoties uz pieteikumā ietverto apliecinājumu arī gadījumos, ja citu pierādījumu nav vai arī tie nav pietiekami.

Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus pēc puses pamatota pieteikuma var aizstāt ar citiem līdzekļiem vai atcelt tā pati tiesa, kas noteikusi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības. Lēmums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu ir izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

No vīra tikai naudu

Šīs civilprocesuālās tiesību normas var palīdzēt gadījumos, kad patiešām notiek vardarbība ģimenē vai pastāv šādi draudi. Tomēr ir pieredzēts, ka ar tiesas lēmumu noteiktais pagaidu aizsardzības līdzeklis nav sasniedzis mērķi.

Kādā ģimenē, kurā bērna tēvs pelna labu naudu ārzemju komandējumos un mājās ierodas tikai atvaļinājumā, vīrieti šokēja aizliegums tikties ar bērnu pēc atgriešanās no ilgstošas prombūtnes.

Šajā gadījumā lietā par saskarsmes tiesību noteikšanu prasītāja tiesai sniedza nepatiesas ziņas par ģimenes strīda apstākļiem. Tiesas noteiktais pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis – pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītāja, aizliegums atgriezties un uzturēties tajā, kā arī aizliegums atbildētājam atrasties šim mājoklim tuvāk par 200 metru – negatīvi ietekmēja tēva tiesības tikties ar bērnu, kā arī tiesības bērnam uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar tēvu.

Izrādās, sadzīviskas domstarpības sievai bija izdevīgi traktēt kā vardarbību, un viņa izsauca policiju. Tiesa sākumā ticēja tikai bērna mātes apgalvojumiem par tēva iespējamo vardarbību, kas netika pierādīti nekādā veidā, jo policijas darbinieks ieradās, kad vīrietis jau bija devies prom. Vēlāk tika iegūta informācija, ka bērna māte ar savu aizstāvi jau iepriekš bija izplānojusi šādu notikumu virzību, lai panāktu, ka bērna tēvs nebrauc ciemos un netraucē mātei vienai pašai audzināt bērnu.

Padzen no mājas un darbnīcas

Citā gadījumā tiesa noticēja prasītājai laulības šķiršanas lietā, kura norādīja, ka vīrs ir vardarbīgs. Ar tiesas lēmumu vīram aizliedza uzturēties ģimenes mājoklī un piemājas darbnīcā, kas ir viņa vienīgā darba vieta un iztikas līdzekļu avots.

Šajos gadījumos, pamatojoties uz iesniegumu atcelt piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus, rūpīgi noskaidrojot visus apstākļus, ar tiesas lēmumu tie tika atcelti. Otrajā gadījumā tiesa konstatēja, ka prasītāja ar pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu patiesībā ir vēlējusies risināt mantiskus jautājumus starp laulātajiem.

Samērīgums starp tiesību aizskārumu un pagaidu aizsardzības līdzekli

Civilprocesa likuma 250.58 panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka tiesa vai tiesnesis, izlemjot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ņem vērā samērīgumu starp tiesību aizskārumu vai iespējamo aizskārumu un piemērojamo pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli. Tas apstāklis, ka likums ļauj piemērot aizsardzības līdzekli, pamatojoties tikai uz pieteicējas rakstisko apliecinājumu par sniegto faktu patiesumu, rada iespēju izmantot šīs likumdošanas normas negodprātīgi.

Dažkārt strīdi ģimenēs rodas par sadzīviskiem sīkumiem, un uztraukumā šķiet, ka tie var pāraugt vardarbībā. Tāpēc ikvienā situācijā nepieciešams rūpīgi izvērtēt pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa piemērošanas nepieciešamību.

Piemēram, gadījumā, kad sieva lūdza piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli laulības šķiršanas lietā, aizliedzot atbildētājam – vīram – izmantot viņas personas datus, bija sagaidāms, ka viņam tie būs jāizmanto, lai iesniegtu pretprasību.

Praksē redzams, ka tiesības prasīt pagaidu aizsardzības līdzekli var tikt izmatotas arī negodprātīgi, lai sasniegtu savtīgus, egoistiskus mērķus, piemēram, lai atstumtu tēvu vai māti no piedalīšanās kopīgā bērna audzināšanā, lai ģimenes mājoklī netraucētu kopdzīvi ar citu vīrieti, lai izsaimniekotu laulāto kopīgo mantu un tamlīdzīgi.

Tomēr šī jaunā likumdošana var būt efektīva gadījumos, kad no vardarbības jāpasargā upuris. Krimināllikuma 168.1 pantā paredzēta kriminālatbildība par ļaunprātīgu nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu – par to draud īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Šis pants jau ir piemērots tiesu praksē.

Pieteikuma mērķis par pagaidu aizsardzību pret vardarbību ir izolēt pieteicēju no esošās vai iespējamās vardarbības. Pieteikuma iesniegšanu radījusi nepieciešamība pēc personīgās un ģimenes situācijas normalizēšanas, kā arī nepieciešamība pēc adekvātas izturēšanās un drošības. Tomēr, apmierinot prasību, tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var būt spēkā tikai līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Dažos gadījumos, kad tas noteikts pirms prasības celšanas, tas ir spēkā pat ne ilgāk par 30 dienām. Tāpēc pieteicējam ir jādomā, kā atrisināt pamatjautājumus ģimenē, kā pasargāt un norobežot sevi no vardarbības arī turpmāk.

Kasjauns.lv / Foto: shutterstock