Kad rūp tas, ko tu elpo: Lolita un Alvis birojā izvieto dabīgos gaisa filtrus
Pat mūsdienīgās biroju telpās daudzi sūdzas par sliktu gaisu. Ekoloģisku risinājumu izdomājuši Lolita un Alvis Epneri – videi draudzīgus filtrus augu sienas veidolā, kas palīdz attīrīt un uzlabot gaisu ar augu palīdzību.
Sākumā Ko tu elpo? bija plānots kā sociālās uzņēmējdarbības projekts, lai informētu, kas notiek ar gaisu, ko elpojam, un kā tas ietekmē mūs, bet tagad pārtapis biznesa un pētniecības apvienojumā.
Putekļu okeāns
Lolita gaisu pielīdzina okeānam, kurā peld putekļi, izgarojumi no sadzīves priekšmetiem, netīrumi no ielām, un cilvēki tam brien cauri. “Lakas, jebkura apdare, ar ko noklātas mūsu mēbeles un drēbes. Interesanti, ka puteklīši ir ārkārtīgi bīstami. Jo mazāki tie ir, jo vieglāk nokļūst mūsu asinīs un, lidinoties apkārt kā mazas švammītes, piesaista izgarojumus, kurus mēs ieelpojam,” stāsta Lolita.
Lai uzlabotu gaisu, viņa ar vīru Alvi radījuši biofiltrus, kas kalpo arī kā gaisa mitrināšanas sistēma un krietni atšķiras no ierastajām ventilācijas iekārtām.
Augi simbiozē ar mikrobiem
Biofiltrs izskatās pēc modernas augu dekorācijas, un bez skaidrojuma varētu šķist, ka tas arī nav nekas vairāk. Tomēr ir arī ventilatori, kuri uzsūc gaisu no telpas, sensori, kas mēra gaisa mitrumu un kvalitāti, sistēmas, kas vajadzības gadījumā var palīdzēt augiem, piemēram, mainot gaismas stiprumu un ūdens daudzumu.
“Sistēmā atrodas filtrs, kurš visu laiku ir slapjš, caur to pūš gaisu, kas pēc tam nonāk telpās, mitrinot gaisu,” skaidro Lolita. Augi iedēstīti īpašos podiņos, pildītos ar māla granulām, bez zemes, veidojot hidroponisku sistēmu. Piesārņojums aizķeras bioplēvē, kas izveidojas, zaļumiem augot, bet mikrobi izmanto šo piesārņojumu kā barību.
“Mikrobiem patīk dzīvot tieši pie augu saknēm, jo tās izdala cukuru, ko baktērijas izmanto. Tādā veidā rodas simbiotiskas attiecības – mikrobi dzīvo augu saknēs, attīra netīro gaisu un barojas. Viens elements bez otra nevarētu iztikt,” visnotaļ sarežģīto sistēmu apraksta Lolita.
Granulas labāk par augsni
Lolita bieži redzējusi augu sienas, kurās izmantota melnzeme, bet tā ar laiku saplok un caur to vairs nespēj cirkulēt gaiss, augsne sāk pūt un izdalīt nepatīkamas smakas. Šajā gadījumā šādas problēmas izpaliek, jo māla granulas ļauj gaisam brīvi cirkulēt starp augu saknēm, lai nerastos puve.
Testēšana notiek arī ar Latvijas māla granulām, kuras patentējuši Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti. Tās ir porainas, ar tukšu vidu, vēl labāk uzsūc mitrumu un vieglāk rada labvēlīgu vidi mikrobiem. “Šādam vienam pikucītim ir tilpums kā futbola laukumam, ja skatāmies mikrobu līmenī,” saka Lolita.
Iecienīti telpaugi
Biofiltriem izmantoti dažādi augi, pašlaik populārākais ir zelta scindapsis (Epipreneum aureum), ložņājošs tropu augs, kas pētījumos atzīts par vienu no labākajiem gaisa attīrītājiem. Tas gan nav vienīgais kritērijs, augiem jābūt arī izturīgiem pret mitrumu, ūdens temperatūras maiņām un vides svārstībām.
Citi augi, ar kuriem notiek izmēģinājumi, ir telpās iecienītais pušķu hlorofīts (Chlorophytum comosum), spatifila (Spatiphyllum), kam patīk tumšas vietas, var augt pat vannasistabā, un skaistule antūrija (Anthurium andreanum).
Uzmanība pievērsta arī augiem, kas sastopami Latvijas savvaļā, piemēram, ložņājošā veronika. “Ir vēl piparmētru varianti, kuri aug Latvijas mežos. Mēs gribētu unikālu piedāvājumu ar Latvijā atrodamiem augiem. Vēl mums ir bijuši eksperimenti ar zemenēm,” Lolita dalās botāniskajās iecerēs.
Augiem filtros nevajadzētu būt pārāk vienveidīgiem: “Mūsu augu fiziologs atzīst – ja saliec daudzus dažādus podiņus, tie savā starpā cits citam palīdz, tā ka ir ne tikai vizuālais aspekts. Mēs tomēr strādājam ar dabu, te viss ir sarežģīti.” Un pavēlēt dabai arī nevar, atliek eksperimentēt un cerēt uz sadarbību.
Mazāk apkopes un raižu
Pagaidām visa biofiltru sistēma ir viens kopums, kā atsevišķs objekts, bet Ko tu elpo? strādā arī pie filtriem, kurus varētu pievienot tieši ventilācijas sistēmām, kuras jau ierīkotas telpās.
“Bieži vien šīs ventilācijas sistēmas ēkās neviens neizmanto, jo tas ir čakars,” neslēpj Epnere. Protams, arī biofiltriem nepieciešama apkope, vajadzības gadījumā nomaina augus vai uzstādījumus, bet atšķirībā no ierastajām ventilācijas sistēmām šie filtri nenonāk atkritumos – māla granulas izkarsē, un tās atkal ir gatavas lietošanai.
Lolita cer, ka šāda augu siena varētu būt tikai sākums citām līdzīgām tehnoloģijām. Ko tu elpo? ir arī plāni analizēt, kā biofiltri darbotos brīvā veidā – pašiem darbiniekiem iesaistoties pavisam minimāli, tikai lai uzturētu augus.
Zinātnieku komanda
Darbs šo filtru izveidē rit jau divus gadus, nesen Epneri tika pie pirmā klienta. Idejas pirmsākumi rodami Alvja iepriekšējā darbavietā SIA "Lafivent", kurā viņš strādāja par inženieri.
“Viņš vadībai izvirzīja priekšlikumu, ka ir laiks domāt par jaunām idejām, produktiem un inovācijām. Tajā brīdī radās šis projekts. Ar mātesuzņēmumu esam partnerattiecībās,” atklāj Lolita.
Alvis, izdzirdējis par augu pozitīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti, nolēma savu darbību vērst šajā virzienā, turklāt iesaistīts augu fiziologs, kurš pēta šo organismu dzīvības procesu likumsakarības – fotosintēzi, ūdens un barības vielu uzņemšanu.
“Mums izveidojās laba saikne ar Latvijas Universitātes augu fiziologiem un mikrobiologiem. Ar viņiem sarunās, kā augi varētu palīdzēt ar ventilāciju, sapratām, ka vēl kaut kā pietrūkst – substrāta jeb filtra. Tā mēs atradām ļoti interesantus cilvēkus ar patentētu materiālu Rīgas Tehniskajā universitātē,” atminas Epnere.
Tagad talkā nāk arī Rīgas Stradiņa universitātes gaisa un veselības speciālisti. “Tas ir veiksmes stāsts, kad uzņēmums tiekas ar zinātniekiem un spēj radīt jaunu tehnoloģiju nestandarta virzienā,” uzsver Lolita. Uzņēmums "Those Guys" nodrošinājis vajadzīgo elektroniku un apgaismojumu, "Dizainstudija A" ir atbildīga par filtru veidolu.
Pašlaik Epneri kopā ar vairākiem Latvijas arhitektiem modelē lielāku izmēru augu sienas, kas būs četrus metrus augstas.
Ar priekpilnu aizrautību
Nākotnē Epnere gribētu savu siltumnīcu, kur audzēt augus tieši filtriem: “Tad mēs tiešām zinātu, ko liekam iekšā sienā, ka augs nav ar kādu slimību vai kaitēkli, kas varētu sabojāt sistēmu.”
Jārod arī videi draudzīgāki materiāli, jo pašlaik izmanto plastmasas puķupodus. “Sanāk konflikts, ja mēs ejam uz zaļo un tīro gaisu, bet pagaidām nav iespējams to saražot no zaļiem materiāliem,” atzīst Lolita.
Tikai četru cilvēku komandā strādāt šādā projektā nav viegli, katram bieži jādara kaut kas, kas formāli ir ārpus pienākumiem, un darbi nekad nebeidzas. Tomēr Lolita tajā rod milzīgu prieku: “Tas ir ļoti interesanti! Te ir ko pētīt un domāt, viss notiek! Un tas šķiet ļoti nepieciešams.
