Beigusies nauda: "Altum" vairs nepieņem jaunus pieteikumus dzīvokļu namu atjaunošanai

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programmā visā Latvijā kopš programmas sākuma 2016.gada pavasarī ir iesniegts 821 projektu pieteikums par provizorisko summu 375 miljoni eiro. Līdz ar to ir rezervēti visi programmā grantiem paredzētie līdzekļi, un no šā gada 11.janvāra jaunus pieteikumus dalībai programmā "Altum" nepieņems. 

Nākamajā programmas posmā, līdz programmas noslēgumam 2023.gada beigās, notiks iesniegto projektu izvērtēšana, grantu piešķiršana, projektu īstenotāji izvēlēsies piegādātājus, tai skaitā būvniekus, un īstenos māju renovācijas darbus. Visu projektu būvdarbiem jābūt pabeigtiem līdz 2023.gada 30.jūnijam.

Patlaban renovācijas procesā ir 80 daudzdzīvokļu mājas, būvniecības darbi pilnībā noslēgušies 155 namos, savukārt pārējie iesniegtie projekti ir dažādās projekta sagatavošanas stadijās. 

"Altum" informēja, ka līdz šim pabeigtie projekti uzrāda būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu - ja pirms mājas atjaunošanas vidējais enerģijas patēriņš bija 165 kilovatstundas (kWh) gadā, tad pēc renovācijas darbiem tas ir vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā, kas ir būtisks ietaupījums arī iedzīvotāju izmaksām.

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programmu īsteno "Altum" ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Visaktīvāk programmā projektus mājokļu atjaunošanai ir iesnieguši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (369 projekti), kam seko daudzdzīvokļu namu iemītnieki Kurzemē (188), Vidzemē (124), Zemgalē (109) un Latgalē (31).

"Pēdējā pusgada laikā bija vērojama paaugstināta iedzīvotāju interese atjaunot un siltināt savus mājokļus, un pēdējās nedēļās saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu, kas bija pat sešas reizes lielāks nekā programmas pirmajos gados. Tādējādi nepilnu četru gadu laikā iesniegtajiem māju atjaunošanas projektiem šobrīd ir rezervēti visi programmā grantiem paredzētie līdzekļi," norādīja "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Dina Kaupere.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš uzsvēra, ka ministrija ir gandarīta par programmas popularitāti, kas apliecina iedzīvotāju izpratni par ēku atjaunošanas nozīmīgumu. 

"Latvijā joprojām ir tūkstošiem ēku, kurām nepieciešama renovācija, tādēļ uzskatām, ka atbalsts siltumnoturības pasākumu īstenošanai ēkās ir nepieciešams arī turpmāk. Turklāt energoefektivitātes pasākumu īstenošana, tostarp, dzīvojamo māju renovācija, paredzēta kā viena no būtiskākajām Ekonomikas ministrijas prioritātēm nākamajā ES fondu plānošanas periodā 2021.-2027.gadam. Esam jau uzsākuši darbu pie ES fondu plānošanas dokumentu izstrādes, lai nodrošinātu atbalstu māju renovācijai pēc iespējas ātrāk," skaidroja Kauliņš. 

Kaupere piebilda, ka arī pēc projekta iesniegšanas, lai saņemtu grantu, ir svarīga dokumentācijas kvalitāte katrā projekta norises posmā. Tas ir pamats, lai projekts arī dzīvē tiktu realizēts kvalitatīvi, plānotajos termiņos un lai sasniegtu gaidīto pozitīvo rezultātu. 

"Tāpēc kļūdaini un nepilnīgi sagatavota un iesniegta projekta dokumentācija nevarēs kvalificēties granta saņemšanai un tiks atgriezta uzlabošanai. Nākamajā programmas fāzē noritēs aktīvs būvniecības process, turklāt ir ļoti būtiski visus būvniecības darbus pabeigt šīs Eiropas struktūrfondu programmas termiņā - līdz 2023.gada 30.jūnijam. Prognozējam, ka katru nākamo gadu ekspluatācijā tiks nodotas vairāk nekā simts atjaunotās mājas," norādīja Kaupere.