Pirms 3 gadiem mūsu biologi pieņēma ļoti nepopulāru lēmumu - ar indi sargāt retu augu
Pirms trim gadiem biologi no Latvijas Universitātes un Dabas aizsardzības pārvaldes pieņēma ļoti nepopulāru lēmumu – sargāt dabu ar indes palīdzību.
Proti, lai glābtu dabas parka "Ziemupe" pludmali no aizaugšanas un pie viena arī ārkārtīgi retās jūrmalas zilpodzes Eryngium maritimum no krokaino rožu Rosa rugosa uzmācības, izlēma apmiglot asos krūmus ar glifosātus saturošiem herbicīdiem.
Otra lielākā atradne Baltijā
Tas ir ļoti radikāls lēmums, jo zaļi domājoši cilvēki nekad bez iemesla neuzņemtos šaut pa zvirbuļiem ar lielgabalu. Jūrmalas zilpodzes Latvijā aug tikai Ziemupē un Užavā, katrā atradnē ir daži desmiti augu. Lietuvā tās aug Kuršu kāpās, Igaunijā – Sāremā un Kihnu salās. Visā Ziemeļeiropā zilpodzes nesaprotamu iemeslu dēļ vairs nevairojas un iet mazumā. Ziemupes liegumā saglabājusies otrā lielākā atradne Baltijā pēc Igaunijas salām.
Dānijā krokainās rozes kāpās saaugušas kā plaši un necaurejami džungļi, noēnojot un iznīcinot pārējos augus, kas pirms rozēm te auguši tūkstošiem gadu. Pirms apmēram 30 gadiem krokainās rozes bija modē, tās stādīja autobusu pieturās, pie sabiedriskajām ēkām un izmantoja kāpu nostiprināšanai.
Vēlāk atklājās, ka šī suga braši vairojas, tai piepalīdz putni, kas izkaisa sēkliņas tuvu un tālu, turklāt pietiek ar mazu izdzīvojušas saknes gabaliņu, lai pēc pāris gadiem jau kuplotu jauns krūmiņš.
Vieni miglo, otri cērt un zāģē
Bez lielas publicitātes Ziemupē veikts punktveida miglojums tieši uz krūmu saknēm, tomēr šogad izrādījās, ka arī stiprā inde pilnīgi visas rozes iznīcināt nav spējusi. Vides aizsardzības klubs šomēnes Ziemupē rīkoja talku, lai parādītu, ka durstīgos krūmus labāk gan vajadzētu apkarot ar maigākām metodēm, un dažas audzes nogrieza un nozāģēja.
Kuram izrādīsies taisnība – biologiem, kas domā, ka tikai ar herbicīdiem var ierobežot šo invazīvo sugu, vai zaļajiem ideālistiem, kas uzskata, ka čaklas rokas un regulāra rožu nogriešana pasargās kāpas no aizaugšanas, rādīs laiks. Zaļie aicina pievienoties rožu griešanas iniciatīvai, un darba vismaz piekrastes dienvidu galā netrūkst, tur krokainās rozes saaugušas plaši.
Biologu domas atšķiras
Ērika Kļaviņa, projekta NAT-PROGRAMME bioloģe, kas lielāko dzīves daļu nostrādājusi Slīteres nacionālajā parkā un labi pazīst piekrasti, saka: “Naivi ticēt viena gada talkai! Dānijas Vides aģentūras ilgstošu pētījumu rezultāti rāda, ka Rosa rugosa nav iznīcināma ne ar kādiem dabai draudzīgiem paņēmieniem (ravēšana, pļaušana, zāģēšana, izrakšana utt.). Pat vienu centimetru liels saknes gabals spējīgs atjaunoties kā krūms.”
Ja kāds vismaz 15 gadus varot nodrošināt noganīšanu, šie rožu krūmi ir zāles augumā, ne lielāki. “Dānijā tiek zaudēti kilometriem gari kāpu un pludmales posmi, kur tā roze savairojusies – izskatās kā augonis kāpu biotopā,” piebilst Kļaviņa.
Latvijas Universitātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs Ģederts Ieviņš zilpodzes pēta 12 gadus. To ir tik maz, ka Ieviņš var droši teikt: “Katru Latvijas un tuvējo valstu zilpodzi pazīstu personīgi, jo regulāri apsekoju atradnes.”
Viņš ir miglošanas pretinieks: “Pie mums un, domājams, arī citur Ziemeļaustrumeiropā neviena zilpodze vismaz pēdējos 20 gados nav izdīgusi. Precīzi uz zilpodzēm virsū neviena roze neaug, bet netālu gan. Esmu informējis savus kolēģus par to, ko domāju par glifosātu miglojumiem tik vērtīgā teritorijā, bet to neņem vērā.”
Retums Eiropas mērogā
Jūrmalas zilpodze ir ļoti rets, krāšņs, pat izcili dekoratīvs augs, kas savvaļā jūras krastā sastopams visā Eiropā no Gruzijas Melnās jūras piekrastes līdz pat Igaunijas salām, vēl arī Turcijā un Āfrikas ziemeļu piekrastē.
Pēdējos 50 gados jūrmalas zilpodžu skaits it visur strauji sarūk, bet īpaši izteikti Ziemeļeiropā – tā pilnībā izzudusi Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē. Tāpēc šī suga ierakstīta daudzu Eiropas valstu īpaši aizsargājamo augu sarakstos.
