Putnu bēres kailcirtē: cik ilgi vēl

Kaut Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteikts, ka putnu ligzdas postīt ir aizliegts, katru gadu šajā laikā ceļmalās rindojas baļķu kaudzes. Likums nenodrošina putnu aizsardzību, jo liedz mežizstrādi ligzdošanas laikā tikai daļā Latvijas, piemēram, īpaši aizsargājamās teritorijās, pilsētu mežos un jūras piekrastē. 

Mazie mežu īpašnieki ir putnu pusē

Lielākā daļa privāto mežu īpašnieku apgalvo, ka viņi necērt savus mežus pavasarī, bet reālajā dzīvē vismaz daļā cirsmu dienu un nakti turpina darboties zāģeru tehnika. 

Putnu draugi un ornitologi jau gadiem mēģina pierunāt mežu nozari apturēt zāģus putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, bet cirtēji nav gatavi atpūsties ceturto daļu no gada. Jau vairāk nekā gadu Latvijas Ornitoloģijas biedrība portālā manabalss.lv vāc parakstus, lai rosinātu Saeimu vēlreiz apdomāt izmaiņas Ministru kabineta Dabas aizsardzības noteikumos meža apsaimniekošanā. 

No nepieciešamajiem 10 000 parakstu savākti teju pieci tūkstoši. Šķita, ka nepieciešamo parakstu skaitu izdosies savākt ātri, jo aptaujā 80% no uzrunātajiem atbildēja, ka viņiem nav pieņemams, ka Latvijā putnu ligzdošanas laikā cērt kailcirtes un kopj jaunaudzes. Turklāt liela daļa – 77% no aptaujātajiem – paši ir mežu īpašnieki. 

Latvijā netrūkst dabai draudzīgu mežsaimnieku, tikai vienīgā bēda, ka viņiem parasti pieder tikai pārdesmit hektāru meža, kurus apsaimnieko saudzīgi un labumu gūst pa drusciņai un pakāpeniski. Lielie īpašnieki savus mežus iepirkuši ar vienu mērķi: strauji vairot savu turību. Viņi strādā ar kailciršu metodi, iegādājušies dārgu tehniku, un tā ir pēc iespējas ātrāk jāizmaksā. Tāpēc viņi pat ļaunākajos murgos nevēlas redzēt saudzīgi izcirstu mežu, jo tas taču ir tik neizdevīgi. 

Dīvaini aprēķini

Pats lielākais mežu apsaimniekotājs ir valsts – ar Latvijas Valsts mežu (LVM) starpniecību. Cik lielus zaudējumus ciestu LVM, ja pavasarī ierobežotu ciršanu? Uzņēmuma mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis Kas Jauns Avīzei skaidro: “Mūsu aprēķini liecina, ka mežizstrādes izmaksas varētu pieaugt par 23%, mežkopības izmaksas sadārdzinātos par aptuveni 11%, un tam ir būtiska ietekme uz valsts konkurētspēju starptautiskajos tirgos.”

Dudelis klāsta, ka ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas ietvaros 20% no visām LVM valdījumā esošajām zemēm ir apsaimniekotas dabas aizsardzībai, un te mežsaimnieciskā darbība netiek plānota. 

“Arī ārpus dabas aizsardzības platībām putnu ligzdošanai un riestošanai nozīmīgās teritorijās LVM ir noteikts meža darbu termiņa ierobežojums pavasara-vasaras periodā. Turklāt līdz 10 gadu vecu priežu un lapu koku un līdz 20 gadu vecu egļu mežaudžu kopšana netiek veikta no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, nodrošinot klusumu un mieru dzīvnieku vairošanās periodā. Tā rezultātā vairāk nekā 30% no kopējās LVM apsaimniekotās mežu teritorijas šobrīd koku ciršana netiek veikta,” stāsta Dudelis.

Platības, kur pašlaik cērt, esot nelielas, salīdzinot ar valsts mežu kopējo platību. Ik gadu laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam LVM veic mežistrādi vidēji 9000 hektāru platībā, kas veido 0,6% no kopējās uzņēmuma apsaimniekotās meža platības. Par 10 gadiem vecākas priežu un lapu koku jaunaudzes, un par 20 gadiem vecākas egļu jaunaudzes, tiek izkoptas apmēram 5000 hektāru platībā. 

“Teritoriju apjoms, kurās var tikt traucēta putnu ligzdošana, veido 1% no kopējās LVM apsaimniekoto mežu platības,” apgalvo Dudelis. Līdz ar to LVM speciālistu vērtējumā mežizstrādes ietekme uz “putnu kopējo populāciju ir nebūtiska”. 

Savādi, kokus cērt tikai 1% platības, bet zaudējumi, ja tur necirstu, ir tik lieli. Interesanti, kuri ir tie LVM dabas aizsardzības speciālisti, kas atzinuši, ka mežizstrādes traucējums ir tik nebūtisks? Tiešām bijušais Slīteres Nacionālā parka direktors, ornitologs Elmārs Pēterhofs vai mazo ērgļu pētnieks Uģis Bergmanis? Viņi tagad strādā LVM.

Padomju laikos nosargāja

Tā kā daļu naudas valsts pastāvēšanai iegūst, pārdodot koksni, tad skaidrs, kāpēc mežinieki jautājumos, kā labāk apsaimniekot visas tautas bagātību – mežu, gūst pārsvaru. Jo kokus var pārdot uzreiz, putnus – nē. 

Šobrīd Zemkopības ministrija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai grozījumus koku ciršanas noteikumos, kas var novest pie Latvijas mežu pastiprinātas izciršanas un vēl lielāka spiediena uz dabas vērtībām. 

Šajos grozījumos iecerēta galvenās cirtes caurmēra samazināšana – atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un veikt kailcirtes piejūras priežu mežos, kur tās pagaidām aizliegtas. Ja grozījumi tiks pieņemti, zāģi rūks aizvien jaunākos mežos: dobumperētājiem un putniem, kas ligzdo lielās ligzdās, būvētās resnos kokos, vienīgais patvērums būs aizsargājamie meži. 

Kādreiz, kad padomju okupētajā Latvijā bija Mežu ministrija, to vadīja īsts godavīrs – Leons Vītols, kurš izcīnīja, ka piecus kilometrus no jūras mežu necērt. Šķiet, ka tagad viņš Salas kapos jau otrādi apgriezies. Tikmēr mežu nozari pārraugošais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs jau 2011. gadā stāstīja, ka vajadzētu samazināt cērtamo koku caurmēru. 

Dabas pētniekus ataino kā kaitniekus

Mežu sertifikācijas padomes vadītājs Māris Liopa, kurš šopavasar delfi.lv publicēja sirdi plosošu rakstu, uzskaitot, cik naudas par putnu, kukaiņu un citu sugu uzskaitēm saņem dabas eksperti, uzskata, ka visas nebūšanas valstī saistāmas tikai ar to, ka Latvijā dabu sargā, bet cilvēkus nē. Un vislabākais, ko cilvēku labklājībai varētu darīt: nelikties ne zinis, kā saimnieciskā darbība ietekmē dabu. 

Izrādās, ka, trīs mēnešus apstādinot darbus mežā, mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumi nespēs samaksāt kredītus par dārgo tehniku un izputēs arī tādēļ, ka būs jāmaksā kompensācijas strādniekiem.

Iesaku Liopam aprunāties ar ceļu būves uzņēmumu vadītājiem: kā viņi spēj izdzīvot, ja visi darbi un tehnika jātur mierā teju pusgadu? Šie uzņēmēji saprot, ka nevar būt stiprāki par Latvijas gadalaikiem, toties mežinieki tic, ka dabu var pakļaut, jātiek tikai galā ar dabas advokātiem ornitologiem. 

Samazinās meža putnu skaits

Kāpēc gan mežizstrādātāju lobijs Liopa tik dusmīgs, ka ornitologiem piešķir naudu pētījumiem? Jo pirms dažiem gadiem publiskotie ligzdojošo putnu uzskaišu dati apliecina, ka no 2005. līdz 2014. gadam desmit sugām ligzdojošo pāru skaits ir samazinājies, un tie ir putni, kas bez pieauguša meža dzīvot nevar: mežirbe, melnā dzilna, dižraibais dzenis, mazais dzenis, koku čipste, čunčiņš, vītītis, purva zīlīte, parastā ūbele un egļu krustknābis. 

Jaunākajā Ornitoloģijas biedrības žurnālā Putni Dabā pētnieks Ainārs Auniņš publicē jaunākos uzskaites datus un norāda, ka pēdējos piecos gados samazinās arī parastas, izplatītas meža sugas – sarkanrīklīte, pelēkais strazds, sila cīrulis, garastīte, žubīte un krauklis.

Īpaši strauji situācija pasliktinājās pēc 2008. gada, kas slavens ar to, ka Valsts meža dienestam mežizstrādes lobija spiediena ietekmē nācās palielināt pieļaujamo ciršanas apjomu gadā. Un pašlaik izskatās, ka joprojām mežinieki darbojas pēc principa, ka koku mežos ir tik, cik vajag, nevis tik, cik ir.

Zvejnieku skarbais piemērs

Protams, katrs Latvijā dzīvojošais saprot, ka mūsu vienīgie dabas resursi, kurus var pārdot un pelnīt, ir koki mežos un kūdra purvā. Tomēr vajadzētu ņemt vērā zvejnieku skarbo pieredzi.

Kaut tīklu metēji pat spīdzināti neatzīst, ka zivju jūrā kļuvis mazāk, viņu lomi ir nelieli, un zvejniekiem jārēķinās ar zvejas ierobežojumiem, kas pamatoti ar ihtiologu pētījumiem, samierinoties, ka ar zvejošanu vairs bagāts nekļūsi. Jo jūra ir ne tikai piesārņota, bet arī pārzvejota. 

Līdzīgi pie tukšas siles var attapties arī mežinieki. Putnu saudzēšana viņus neizputinās, alkatība – gan. Mežs ir svarīgs ne tikai valsts ekonomikai, bet arī dabai, turklāt koki nav zāle, kas augustā jau ir cieta un govij negaršo. Maijā nenocirsts koks arī augustā būs labs koks.

Vecāki mazuļiem izkaluši zārku

Pašlaik daudzi vietnē dabasdati.lv seko līdzi tiešraides kamerās vērojamo putnu dzīvei ligzdās. Kad iepazīta konkrētas ūpju ģimenes dzīve, tad, loģiski, rodas satraukums, kad drauga tuvumā dzirdamas motorzāģu skaņas. Cilvēki pārdzīvo, ja kādā ligzdā olas izēd vārna, ja mazulis neizdzīvo. 

Tad iedomājieties, kā jūs naktī gulētu, ja katru dienu savām acīm redzētu, kāda traģēdija norisinās vairāk nekā 50 000 meža putnu ligzdu, kuras tiek ik pavasari šajā laikā iznīcinātas! Vai dzilnas un dzeņi var pagūt otrreiz izkalt gana plašu dobumu un optimistiski dēt otru reizi? Vecāki saviem mazuļiem izkaluši nevis drošu patvērumu, bet zārciņu... 

Ir sugas, kas ligzdo uz zemes, piemēram, medņi, rubeņi, vakarlēpji, ūpji, meža pīles. Ir divas pīļu sugas, kas ligzdo koku dobumos: gaigalas un lielās gauras. Par cimperlīgajiem melnajiem stārķiem dzirdējis ikviens, kurš kaut nedaudz seko dabas pētniecībai Latvijā. Šiem putniem nepatīk pat attāli trokšņi, kur nu vēl koku gāšana turpat aiz krūmu pudura.
 

Medīt neļauj, bet zāģēt drīkst

Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus stāsta: “Pavasaris visiem meža dzīvniekiem, ne tikai putniem, ir brīdis, kad var atjaunot populāciju, kas zudusi ziemā un pārceļojumā. Loģiski, ka šajā laikā ir aizliegtas medības. Tikpat loģiski būtu necirst mežu.” 

Ķerus piekrīt, ka ir sugas, kas ir pietiekami vairoties spējīgas, kurām ir pietiekami gara ligzdošanas sezona un, ja tām izposta ligzdu, vij citu un perē no jauna. “Bet ir sugas, kam otrie perējumi ir ar sliktākām sekmēm vai tās nemaz nemēģina šajā gadā atkal vairoties, un tām populācija iet uz leju. Lai novilcinātu laiku, kokrūpnieki ierosināja, lai mēs īpaši izceļam tās sugas, kuras īpašāk jāsaudzē un tieši kurā laikā,” piebilst ornitologs. 

Daļa taisnības te ir, krustknābji ligzdo eglēs un priedēs jau ziemas spelgonī, un, ja dārga šo putnu nākotne, mežizstrāde būtu jāaptur ziemā. Bet tam būtu jēga tikai tajos gados, kad eglēm vai priedēm ir pilni čiekuri ar sēklām. 

Būtu ideāli, ja mežiniekiem varētu pateikt: šogad februārī netraucējiet krustknābjus priežu silos, bet aprīlī un maijā esiet klusi, jo tad riesto un pēc tam ligzdo tramīgie rubeņi un medņi. Jūnijā nerādieties priežu silā, jo varat iztraucēt vakarlēpjus. Izklausās pārāk labi, lai būtu ticami. 

Labāk atbalstīt sportu, nevis dabu

Ķerus turpina: “Pat ja mēs piekristu glābt sugas, kas ir īpaši aizsargājamas un ierakstītas Eiropas putnu direktīvas 1. grupā, jāatgādina, ka tās ir tik dažādas, ka nevar pateikt – piemēram, jūnijā var cirst priežu, bet martā – egļu mežus. Tad neatkarīgam ekspertam būtu jānoskaidro, tieši kādas sugas potenciālajā ciršanas vietā ligzdo, un tad īpaši jānosaka ierobežojumi.” 

Diez vai nozare būtu gatava par to maksāt, jaukāk taču atbalstīt sportu, kultūru, nevis sugu aizsardzību un neciešamos ornitologus. Patiesībā jau Latvijas mežrūpnieki neko daudz neatšķiras no citu valstu kolēģiem vai konkurentiem. 

Skarbā realitāte liecina – jo vairāk kādā valstī mežu, jo mazāk ierobežojumu putnu ligzdošanas laikā. Mūsu mežrūpnieki nav ne par matu labāki vai sliktāki par kaimiņiem. Konkurence ir skarba, un vēlme būt godīgākiem pret dabu nekā citi draud ar izkrišanu no tirgus ratiem. Tikai Igaunijā darbojas atdarināšanas cienīgi un putnu izdzīvošanai būtiski ierobežojumi. 

Skaidrs, ka mežizstrādes mērķis nav postīt ligzdas, bet iegūt koksni. Taču, ja nozare ir informēta, ka viņi šādi tomēr ligzdas izposta, bet nekas rīcībā nemainās, arī tas klasificējams kā apzināta postīšana. Pārsvarā bojā iet parasto putnu ligzdas, jo to vienkārši ir vairāk. Tomēr starp tām ir arī īpaši aizsargājamo un apdraudēto putnu ligzdas. 

Vai iespējams kompromiss?

Visdrīzāk, tas būs iespējams vienīgi tad, kad Latvijā vairs nebūs palicis nekā, ko cirst. Šādu atziņu guvu, kad Vides konsultatīvā padome gadiem stīvējās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai pārtrauc ciršanu aizsargājamo teritoriju mežos ar mērķi gūt naudu, par kuru uzturēt Dabas aizsardzības pārvaldi. 

Tā bija ierasta prakse, kad pārvaldi vadīja Jānis Strautnieks, mežinieks pēc izglītības un pārliecības. Ciršanas aizliegumu vides nevalstiskās organizācijas panāca tikai tad, kad cirsmu meklētāji atzina, eh, vairs nav ko cirst! Tiesa, viņi necirta ligzdošanas laikā, bet ziemā izlases cirtes. Taču, piemēram, Slīteres nacionālajā parkā tieši tāpēc vairs neligzdo neviens ūpis. Ziemā izzāģētos tievos kociņus (jo citu vairs nebija) pavasarī veda cieši garām ūpja teritorijai, un tramīgais putns te vairs nav atgriezies. 

Trūkstot datu

Pērn ap šo laiku ministrijas Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Daiga Vilkaste Latvijas radio pauda, ka ministrijai nav skaidra viedokļa par ciršanas pārtraukšanu ligzdošanas laikā, jo trūkstot pētījumu, kas apliecina, ka tieši mežizstrāde kaitē putniem.

Šogad uz līdzīgu jautājumu viņa atbild šādi: “Mežu ciršanas ierobežojumi putnu ligzdošanas laikā jau šobrīd ir noteikti Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējos un  individuālajos aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumos. Par ornitologu ierosinājumu noteikt plašākus ierobežojumus mežu ciršanai putnu ligzdošanas laikā ir notikušas vairākas diskusijas, kurās piedalījās ornitologi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Zemkopības  ministrijas pārstāvji. Tomēr vienošanās netika panākta. Jāatzīmē, ka mežu apsaimniekošanas politiku Latvijā veido Zemkopības ministrija, kas ir paudusi, ka šādu ierobežojumu noteikšanu neatbalsta.” 

No šīs atbildes var izlobīt, pirmkārt, ka vides resora apsaimniekotajos mežos visi dabas pētnieku ieteiktie dažādu sugu saudzēšanas pasākumi tiek ievēroti un nav iemesla to apšaubīt. Otrkārt, Latvijā dažādu nozaru ministrijas atrodas uz dažādām planētām un tāpēc to uzskati, kas ir labs un kas – slikts, radikāli atšķiras, un nekādus kompromisus turīgākās ministrijas nepieļauj. 

Taktika: izlikties nezinām

Ķerus, kurš ir arī Vides konsultatīvās padomes vadītājs, atzīst: “Kaut lielākā daļa mežu īpašnieku jeb 77% atbalsta mežizstrādes pārtraukumu, tas, kāpēc jautājums netiek risināts, ir nozares priekšstāvju principiāla ieciršanās. Viņi uzskata, ka dabas aizsardzības organizācijām nedrīkst ierādīt, ka viņi kaut vienā jomā varētu gūt uzvaru. Zemkopības ministrija nevēlas meklēt risinājumu, jo tad viņi atzītu, ka problēma ir. Tagad viņi vienkārši izliekas nezinām, ka katru pavasari Latvijas mežos tiek nogāzts vairāk nekā 50 000 putnu ligzdu.”

Ja arī jums nav vienalga, kāds slaktiņš katru pavasari notiek Latvijas mežos, portālā manabalss.lv parakstieties par ciršanas ierobežojumiem putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

TOP5 zaudētāji:

Kritums pērn, salīdzinot ar 2005. gadu