No Nidas līdz Ainažiem: kur ir tīrākais jūras krasts
Visnetīrākā pludmale ir Daugavgrīvā, Rīgā, vistīrākā – Abragciemā, noskaidrots jau piekto gadu pēc kārtas Vides izglītības fonda rīkotajā kampaņā Mana jūra.
Redzamākā daļa ir zaļo neformāļu gājiens gar piekrasti, kas ilgst mēnesi, šogad – no 14. jūlija līdz 14. augustam. Tā laikā dalībnieki ne tikai mēro kājām ceļu no Nidas līdz pat Ainažiem pa liedagu un priecājas par ainavām, bet arī vērtē vides stāvokli pēc vienotas ANO Vides programmas metodikas.
Kājām mēro ap 700 kilometru
Šogad kampaņā iesaistījās rekordliels skaits – ap 500 dalībnieku. Protams, reti kurš nogāja visus 500 kilometrus, taču katrā posmā piedalījās vidēji 25 cilvēki. Organizators Jānis Ulme, kurš ik pēc gada noiet visu maršrutu, saka, ka, pēc soļu skaitītāja datiem, viņš ir mērojis ap 700 kilometru.
Katru rītu un vietām divas reizes dienā aktīvisti rūpīgi pārbauda 100 metru platus laukumus no ūdens līnijas līdz pirmajiem augiem. Viņi uzlasa pilnīgi visus atkritumus – pudeles, skārdenes, plastmasas un papīra maisus, virves, spuldzes, pazaudētas sandales utt.
Smēķēt aizliegts, bet...
Savāc izsmēķus, tos lasa desmit platumā no ūdens līdz augājam. Majoru pludmale bija tik bagātīgi nosēta ar cigarešu galiem, ka nācās uz laiku nolaist Zilo karogu, kas ir apliecinājums labai peldvietas vides kvalitātei. Turklāt Latvijas pludmalēs smēķēt ir aizliegts...
Mēneša laikā pārbaudīti 40 parauglaukumi, un rezultāti nav iepriecinoši: iepriekšējos trīs gados atkritumu vienību skaits samazinājās, taču šogad tas ir pieaudzis. Vidēji piekrastes 100 metros atrasts vairāk nekā 200 drazu.
Visvairāk liedags piemēslots ar nu jau neskaidras izcelsmes plastmasas gabaliem, plēves maisiņiem, papīru, izsmēķiem, vienreizējām dzērienu krūzēm, paplātēm, iepakojumu.
Lielākoties piemēslo no krasta
Ne vienmēr visvairāk atkritumu atrasts plaši apmeklētās pludmalēs. Jau atkal labā nozīmē izceļas Abragciems Engures novadā. Šeit atpūšas daudz cilvēku, bet, tā kā labi strādā apsaimniekotājs un netrūkst konteineru atkritumiem, nav vilinājuma visu lieko mest zemē.
Interesants novērojums – kopš Lietuvā ieviesta iepakojuma depozīta sistēma, strauji samazinājies atkritumu daudzums Nidas un Papes konteineros. Lietuvieši ved atpakaļ gan skārdenes, gan stikla un PET pudeles, lai iemainītu šo taru pret naudu.
To gan nevar teikt par jūras krastu. Pirms gada ar 408 atkritumu vienībām Papes jūrmala bija trešā piesārņotākā Latvijā, šogad – 354 drazas un sestā vieta melnajā topā. Var vainot kuģus, kas piesārņo jūru, tomēr, kā man šovasar stāstīja kāds prāmja apkalpes loceklis, pašlaik starptautiskie kuģošanas noteikumi ir tik stingri, ka vismaz personāls neuzdrošinās neko mest jūrā.
Arī kampaņas Mana jūra vadītāji apgalvo, ka 60–80% no visa piesārņojuma, kas peld jūrā, nāk no sauszemes un upēm. No jūras – visbiežāk virves, akmeņogļu gabali un vētras aiznestie tīkli. Piemēram, sazvanot Zvejniekciema krastā atrasta tīkla īpašnieku, izrādās, ka viņš zvejo Engures piekrastē. Tātad tīkls ceļojis pāri visam līcim.
Tīrākās pludmales Abragciems 15 (atkritumu vienības uz 100 metriem)
Gaujas ieteka 53
Pūrciems 54
Veczemju klintis 57
Ziemupe 76
Miķeļtornis 81
Mērsrags 83
Staldzene 87
Daugavgrīva 746
Engure 627
Saulkrasti 484
Vecāķi 479
Majori 425
Nida, Latvijas-Lietuvas robeža 354
Apšuciems 286
Papes bāka 279
Jūrkalne 273
Jaunķemeri 216
Bernāti 207
Zvejniekciems 204
Kolka 200
Salacgrīva 200
