Jautri stāsti no bērna mutes
Bērni, paši to neapzinoties, var pateikt ļoti jautras frāzes. Daži stāstiņi no dzīves.
Mana vecākā meita vēl pavisam maziņa, sieva stāsta viņai, ka nevar viena iet tumšās kāpņu telpas vai vārtu rūmēs, jo "tad tevi var noķert svešs onkulis un izdarīt visādas sliktas lietas" Meita uzmanīgi noklausās to visu un tad jautā: "Tev tā ir bijis?"
***
Vēls vakars, meita jau saposusies gulēt, bet vēl nav aizmigusi. Skatos TV un pārslēdzot kanālus, trāpu uz 900xxxx sexy reklāmu.. No TV atskan sievietes balss: "Pazvani man uz numuriņu 900xxxx un es Tev atsūtīšu pa pastu savas biksītes.." Meita pieceļas gultā sēdus un saka man: "Tēti, Tev vajag pazvanīt uz to numuriņu un pasūtīt biksītes mammai.."
***
Agrs rīts. Braucu autobusā no Kuldīgas uz Rīgu, skan Radio Skonto. Radio diktori pasludina telefonkonkursu pašiem mazākajiem klausītajiem.. Tiešajā ētera atskan priecīgas mammas balss, kurai izdevies sazvanīt radio un klausule tiek iedota mazajam konkursa dalībniekam. Seko iepazīšanās ar jauno konkursa dalībnieku un radio diktori nolasa konkursa jautajumu: "Kur kāmis slēpj savus krājumus?" Mazais konkursa dalībnieks nostājas uz pauzes un sāk domāt.. Klusums ieilgst un radio diktori sāk viņu uzmundrināt: "Saki droši.. Nu Tu taču noteikti to zini.." Mazais saņemās un sper vaļā pareizo atbildi: "Zem astes!!!"
***
Atkal esmu autobusā un braucu uz Rīgu. Man priekšējos sēdekļos sēž mamma ar savu mazo ķiparu. Māmiņa izlēmusi brauciena laiku izmantot lietderīgi un sāk savam mazajam ķiparam mācīt skaitīt, rādot uz pirkstiem; 1-2-3-4-5, 1-2-3-4-5.. un tā vairākas reizes.. Kad viņai šķiet, ka nu jau gana un mazais visu ir sapratis, sākas eksāmens skaitīšanā: mamma parāda viņam vienu pirkstu (ne vidējo, kā varbūt padomājāt) un jautā: "Kas tas ir?" Sīcis nopēta to un atbild: "Tas ir liels pirksts"
***
Brīdi vēlāk, tai pašā autobusā.. Sīcis sež pie loga un vēro rudenīgo ainavu ceļmalā. Braucam garām krūmu pudurim ar nobirušām lapām. Maizais, dziļdomīgi lūkojoties uz to, saka: "Jāa... viss jau novākts"
***
Rīga, 16. trolejbuss.. Un atkal māmiņa ar mazu ķiparu.. Sīcis pa trolejbusa logu ierauga ielas malā pāris žiguļus un jautā mammai: "Kas tās par mašīnām?" Māmiņa atbild: "Tās ir veco laiku mašīnas.." Un tam seko neliels ievads jaunāko laiku vēsture.. Mazais apdomā dzirdēto un tad jautā mammai: "Tev bija veco laiku bērnība?"
***
Veikals, pie kases paliela rinda. Rindā stāv mamma ar savu sīci.. Maizais ieraudzījis plaukta kādu kārumu un sākas dialogs:
Sīcis: - Nopērc man šito..
Mamma: - Bet Tu taču to nekad neēd..
Sīcis: - Šoreis es ēdīšu..
Mamma: -Tu to NEKAD neēd..!!!
Sīcis: - Es ēdīšu..
Mamma (dusmīgi): - Nu, labi! Es nopirkšu.. Bet, ja Tu neēdīsi.. Ja tu neēdīsi!!!
Sīcis: Zinu, zinu.. Tu man to pakaļā iebazīsi..
***
Veikals. Šoreiz iepērkas tētis ar meitiņu. Mazā ieraudzījusi plauktā, kādu sev tīkamu mantiņu un sākas saruna:
Meitiņa: -Tēti, nopērc man to mantiņu..
Tētis: -Nepirkšu.. Tev mantiņu jau pietiek..
Meitiņa: - Nu nopērc..
Tētis: - Beidz čīkstēt.. Nepirkšu Tev neko..
Meitiņa (sašutusi): - Ak, tā! Nu tad es izstāstīšu mammai, ka Tu izlietnē čurā...