24. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1980. gadā Ivonna Zīle - gleznotāja.

1962. gadā Vitālijs Skrīvelis - Nukleārās medicīnas centra valdes priekšsēdētājs. 1960. gadā Egils Baldzēns - filozofs politiķis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks.

1952. gadā Voldemārs Šoriņš - aktieris un režisors.

1952. gadā Jānis Dūklavs - LR zemkopības ministrs.

1950. gadā Ramona Umblija - mākslas zinātniece.

1950. gadā Dainis Turlais - Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs.

JUBILĀRI PASAULĒ

1978. gadā Ketrīna Heigla - amerikāņu aktrise.

1977. gadā Kolins Henkss - amerikāņu aktieris.

1962. gadā Džons Skvairs - britu ģitārists ("The Stone Roses").

1961. gadā Arundhati Roja - indiešu rakstniece.

1954. gadā Emirs Kusturica - serbu kinorežisors.

1941. gadā Pīts Bests - britu mūziķis, "The Beatles" bundzinieks pirms Ringo Stāra.

1934. gadā Alfrēds Šnitke - krievu komponists (miris 1998.gadā).

1926. gadā Cundao Lī - ķīniešu izcelsmes amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1925. gadā Simons van der Mērs - nīderlandiešu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2011.gadā).

1913. gadā Džeraldīne Ficdžeralda - Īrijā dzimusi amerikāņu aktrise (mirusi 2005.gadā).

1888. gadā Deils Kārnegī - amerikāņu rakstnieks (miris 1955.gadā).

1884. gadā Ichaks Bencvi - Izraēlas prezidents (miris 1963.gadā).

1864. gadā Anrī de Tulūzs Lotreks - franču gleznotājs (miris 1901.gadā).

1806. gadā Viljams Vebs Elliss - angļu garīdznieks, kuru uzskata par regbija izgudrotāju (miris 1872.gadā).

1784. gadā Zaharijs Teilors - divpadsmitais ASV prezidents (miris 1850.gadā).

1729. gadā Aleksandrs Suvorovs - krievu ģenerālis (miris 1800.gadā).

1632. gadā Baruhs Spinoza - nīderlandiešu filozofs (miris 1677.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2006. gadā pēc smagas slimības mirst viens no ievērojamākajiem Latvijas mūziķiem, ilggadējais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra oboju grupas koncertmeistars, Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas docents un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas pedagogs Vilnis Pelnēns.

2005. gadā Saeima bez debatēm un gandrīz vienbalsīgi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja amatā ieceļ Finanšu ministrijas valsts sekretāri Valentīnu Andrējevu. Par viņas kandidatūru nobalso 74 deputāti, divi atturējās, bet neviens nebalsoja "pret".

2005. gadā Rīgā, Gunāra Astras ielā, apmeklētājiem tiek atvērts lielākais un modernākais izklaides centrs Baltijā "Go Planet".

2004. gadā par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru apstiprina Andri Ozolu, kas iepriekš bija aģentūras direktora pienākumu izpildītājs.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas jauno valdību uztic veidot vienam no Tautas partijas līderiem Aigaram Kalvītim.

2001. gadā Rīgā notiek Latvijas Zaļās partijas 12.kongress. Par līdzpriekšsēdētājiem kongresa delegāti ievēlē līdzšinējos vadītājus Induli Emsi un Valdi Felsbergu, bet Askolda Kļaviņa vietā līdzpriekšsēdētāja amatā tiek iecelts Viesturs Silenieks. Kongresā viens no partijas līderiem Indulis Emsis norāda, ka Zaļā partija spēs 2002.gada Saeimas vēlēšanās pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru.

1999. gadā prokuratūra uzrāda apsūdzību par genocīda noziegumiem 1914.gadā dzimušajam Latvijas pilsonim Vasilijam Kirsanovam, kurš pēc apsūdzības uzrādīšanas tiek apcietināts.

1998. gadā naktī tiek apstiprināta Ministru prezidenta Viļa Krištopana valdības deklarācija. 26.novembrī Saeimas ārkārtas plenārsēdē deputāti apstiprina Krištopana veidoto Ministru kabinetu. Valdībā iekļauti ministru kandidāti no trim koalīcijas partijām - savienības "Latvijas ceļš", apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Jaunās partijas.

1994. gadā Saeima pieņem likumu Par valsts karogu.

1994. gadā dibina Nacionālos bruņotos spēkus.

1905. gadā Vidzemes muižnieki prasa valdībai revolucionāros nemierus apspiest ar militāru spēku.

NOTIKUMI PASAULĒ

2015. gadā Turcijas gaisa spēki pie Sīrijas robežas notriec Krievijas bumbvedēju, kas, kā apgalvo Ankara, bija pārkāpis tās gaisa telpu. Bumbvedēja notriekšana izraida bezprecedenta Maskavas un Ankaras attiecību saasināšanos.

2013. gadā pasaules lielvaras un Irāna noslēdz vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret Irānai noteikto starptautisko sankciju mazināšanu.

2011. gadā Lietuvas bankas valde nolemj likvidēt banku "Snoras".

2004. gadā 84 gadu vecumā mirst Lielbritānijā dzimušais rakstnieks Artūrs Heilijs.

1998. gadā Emils Lahuds kļūst par Libānas pirmo prezidentu kopš 15 gadus ilgā pilsoņu kara beigām.

1995. gadā Īrijas vēlētāji referendumā nobalso par izmaiņām valsts katoliskajā konstitūcijā un atceļ 70 gadus pastāvējušo laulību šķiršanas aizliegumu. Par šķiršanās legalizēšanu nobalsoja 50,28% vēlētāju, pret - 49,72%.

1991. gadā 45 gadu vecumā no AIDS izraisītām komplikācijām mirst grupas "Queen" līderis Fredijs Merkurijs.

1989. gadā pēc masveida demonstrācijām Prāgā no amata atkāpjas Čehoslovākijas Komunistiskās partijas viss prezidijs un sekretariāts.

1976. gadā rokgrupa "The Band" sniedz savu pēdējo koncertu, ko kinorežisors Mārtins Skorsēze atainojis savā filmā "The Last Waltz" ("Pēdējais valsis").

1976. gadā Turcijas Vanas provinci satricina spēcīga zemestrīce, kas prasīja vismaz 5290 cilvēku dzīvības. Vairāk nekā 5000 cilvēku tika ievainoti un aptuveni 50 000 cilvēku palika bez pajumtes.

1971. gadā spēcīga negaisa laikā virs Vašingtonas štata ASV aviokompānijas "Northwest Orient Airlines" pasažieru lidmašīnas nolaupītājs Dens Kūpers jeb D.B.Kūpers ar 200 000 ASV dolāru izpirkuma naudu ar izpletni izlec no lidmašīnas. Ne Kūpers, ne nauda tā arī nekad nav atrasti.

1969. gadā ASV karatiesa nolemj tiesāt amerikāņu armijas leitnantu Viljamu Kolliju, kurš apsūdzēts vairāk nekā simts vjetnamiešu civiliedzīvotāju nogalināšanā Vjetnamas ciematā Mīlai.

1966. gadā pār Ņujorku pārklājas lielākais smogs vēsturē.

1965. gadā Kongo varu sagrābj Žozefs Dezirē Mobutu, kurš kļūst par valsts prezidentu. 1971.gadā Mobutu valsti pārdēvē par Zairu un turpina to vadīt vairāk nekā 30 gadus, līdz 1997.gadā viņu gāž nemiernieki.

1963. gadā Dallasas policijas galvenajā iecirkņa pazemes garāžā Džeks Rūbijs nošauj ASV prezidenta Džona F.Kenedija slepkavu Lī Hārviju Osvaldu.

1951. gadā Brodvejā notiek izrādes "Gigi" pirmizrāde ar tobrīd mazpazīstamo aktrisi Odriju Hepbērnu galvenajā lomā. Kaut arī Hepbērna sākumā atturīgi pieņēma lomu, izrāde un arī jaunā aktrise guva ievērojamus panākumus, kas pavēra viņai ceļu uz Holivudu.

1947. gadā par Francijas premjerministru kļūst Robērs Šūmans, kuru uzskata par vienu Eiropas Savienības dibinātājiem.

1944. gadā ASV kara lidmašīnas pirmo reizi Otrā pasaules kara laikā bombardē Japānas galvaspilsētu Tokiju.

1929. gadā 88 gadu vecumā mirst franču politiķis Žoržs Klemanso, kurš divas reizes ieņēma Francijas premjerministra amatu un vienu reizi bija Francijas prezidents.

1922. gadā īru rakstniekam un Īru republikāņu armijas loceklim Robertam Erskinam Čailderam tiek izpildīts nāves sods par nelikumīgu ieroča nēsāšanu un republikāņu ideju atbalstīšanu.

1904. gadā izgatavo pirmo veiksmīgi funkcionējošo kāpurķēžu transporta līdzekli.

1859. gadā angļu zinātnieks Čārlzs Dārvins publicē savu evolūcijas teoriju "Sugu izcelšanās".

1642. gadā Nīderlandiešu pētnieks un ceļotājs Abels Tasmans kā pirmais eiropietis atklāj salu Austrālijas dienvidaustrumos, kuru viņš nodēvē par Van Dīmena zemi. Vēlāk sala pārdēvēta viņa vārdā par Tasmaniju.