24. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1972. gadā Roberts Klimovičs – Latvijas Islāma kultūras centra aktīvists.

1962. gadā Sandris Kaidaks - projekta koordinators Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, ārsts.

1960. gadā Andris Lontons - uzņēmējs.

1957. gadā Dainis Dukurs - skeletona treneris, skeletonistu Martina un Tomasa Dukuru tēvs.

1957. gadā Aleksandrs Lange - Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks, partijas "Kuldīgas novadam" valdes loceklis.

1952. gadā Vladimirs Kuļiks - bijušais "Rīgas komercbankas" vadītājs.

1952. gadā Laila Balga - biedrības "Sieviešu tiesību institūts" valdes priekšsēdētāja.

1943. gadā Ilgonis Šteinbergs - biedrības "Progresīvie" valdes loceklis.

1943. gadā Sarmīte Munde - māksliniece.

1938. gadā Maija Grase - vides jomas eksperte.

1935. gadā Arnis Kalniņš - valsts emeritēts zinātnieks.

JUBILĀRI PASAULĒ

1986. gadā Miša Bārtone - Lielbritānijā dzimusi aktrise.

1983. gadā Skots Spīds - amerikāņu autosportists.

1968. gadā Mihaels Kiske - vācu mūziķis ("Helloween").

1959. gadā Nastasja Kinski - Vācijā dzimusi aktrise.

1949. gadā Džons Beluši - amerikāņu aktieris (miris 1982.gadā).

1944. gadā Klauss Nomi - vācu dziedātājs (miris 1983.gadā).

1943. gadā Šerona Teita - amerikāņu aktrise, kinorežisora Romāna Polaņska sieva, ko noslepkavoja Čārlza Mensona sekotājas (mirusi 1969.gadā).

1941. gadā Nīls Daimonds - amerikāņu dziedātājs.

1891. gadā Valters Models - vācu feldmaršals (miris 1945.gadā).

1888. gadā Ernsts Heinkels - vācu aviācijas inženieris (miris 1958.gadā).

1848. gadā Vasilijs Surikovs - krievu gleznotājs (miris 1916.gadā).

1776. gadā Ernsts Hofmans - vācu rakstnieks (miris 1822.gadā).

1732. gadā Pjērs Ogistēns Karons de Bomaršē - franču dramaturgs (miris 1799.gadā).

1712. gadā Frederiks II - Prūsijas karalis (miris 1786.gadā).

1705. gadā Farinelli - itāļu dziedātājs (miris 1782.gadā).

1679. gadā Kristians Volfs - vācu filozofs (miris 1754.gadā).

76. gadā Hadrians - Romas imperators (miris 138.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā VAS "Starptautiskās lidostas "Rīga"" akcionāru pilnsapulcē par lidostas padomes priekšsēdētāju iecelts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga dodas uz Davosu, kur piedalās prestižajā ekonomikas forumā, kas norisinās no 25.janvāra līdz 29.janvārim.

2005. gadā tiek paziņoti Vācijas un Baltijas Tirdzniecības kameras gadskārtējā konkursa "Vācijas tautsaimniecības balva Latvijā 2004" laureāti - AS "Preiļu siers", SIA "Biosan" un SIA "Varis Toys".

2004. gadā AS "Diena" nodibina tirdzniecības aģentūru "Diena", kas nodarbosies ar plaša sortimenta preču pārdošanu.

2003. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kā vienīgā no Baltijas valstu reģiona līderiem piedalās Pasaules ekonomikas forumā Davosā Šveicē.

2003. gadā Rīgā viesojas Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) prezidents Lenarts Johansons.

2002. gadā Valmierā, laukumā Rīgas un Grants ielas krustojumā, atklāj Latvijā pirmo pieminekli 1991.gada janvāra barikāžu cīnītājiem.

2002. gadā Rīgā, Doma laukumā un pie Saeimas nama, aptuveni 500 cilvēki piketē pret abortu legalizāciju Latvijā.

2001. gadā Latvijā pirmo reizi notiek Baltijas un Ziemeļvalstu bruņoto spēku komandieru tikšanās, kurā piedalās Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas Bruņoto spēku komandieri.

2000. gadā Latvijas Jūras administrācijas meklēšanas un glābšanas dienests pieņem lēmumu pārtraukt 4.decembrī avarējušā zvejas kuģa "Sniegs" divu apkalpes locekļu meklēšanas darbus.

2000. gadā saskaņā ar Saeimas lēmumu jābeidzas tiesu piesēdētāju vēlēšanām, taču, tā kā uz piesēdētāju amatiem pieteicies ļoti maz cilvēku, vairākas pašvaldības pagarina vēlēšanu termiņu.

1997. gadā VAS "Latvijas kuģniecība" (LK) padomes sēdē no amata tiek atstādināts LK prezidents Pēteris Avotiņš.

1996. gadā Saeima nolemj izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu "Bankas Baltija" krīzes cēloņus un bankrota pamatotību, izvērtējot iesniegtos sanācijas projektus. Komisijas izveidi atbalstīja 62 Saeimas deputāti.

1995. gadā Parīzē Latvijas Centrālais depozitārijs un Rīgas Fondu birža paraksta sadarbības līgumu ar Parīzes biržu un Francijas Centrālo depozitāriju par tehniskās palīdzības sniegšanu Rīgas Fondu biržas un centrālā depozitārija izveidošanā un darbības sākšanā.

1943. gadā, apmeklējot Austrumu fronti, Himlers pavēl no internacionālās 2.SS brigādes, kuras sastāvā karo arī 21. un 19. latviešu aizsardzības dienesta bataljons, formēt Latviešu SS brīvprātīgo leģionu

NOTIKUMI PASAULĒ

2011. gadā Maskavā, teroristam pašnāvniekam detonējot spridzekli sagaidītāju pūlī Domodedovas lidostā, tiek nogalināti vismaz 35 cilvēki un 180 ievainoti.

2006. gadā kompānija "Disney" piekrīt iegādāties studiju "Pixar", kas padara Stīvu Džobsu par lielāko "Disney" akcionāru.

2006. gadā ēģiptologi senā templī Luksorā atklāj Ēģiptes faraona Amenhotepa II sievas karalienes Tijas 3400 gadus vecu statuju.

2004. gadā NASA bezpilota zonde "Opportunity" veiksmīgi nosēžas uz Marsa un aptuveni četras stundas vēlāk sekmīgi nosūta pirmos attēlus uz Zemi.

2003. gadā oficiāli sāk darbu ASV Dzimtenes drošības departaments.

2003. gadā pārtikas gigants "Nestle SA" vienojas ar Etiopijas valdību, piekrītot samazināt par uzņēmuma nacionalizāciju pirms 27 gadiem pieprasīto kompensācijas summu no sešiem miljoniem dolāru līdz 1,5 miljoniem dolāru, kā arī ieguldīt finanšu līdzekļus bada mazināšanai šajā Āfrikas valstī.

2000. gadā Lielbritānijas mūzikas ierakstu grupa "EMI group PLC" un kompānija "Time Warner Inc" paziņo par apvienošanos, radot pasaulē lielāko mūzikas industrijas korporāciju.

1996. gadā, saistībā ar apsūdzībām par spiegošanu Maskavas labā no amata atkāpjas Polijas premjerministrs Jozefs Oleksijs.

1984. gadā tirdzniecībā nonāk pirmie kompānijas "Apple" datori "Macintosh".

1972. gadā Guamas salā tiek atrasts japāņu karavīrs Soiči Jokoi, kurš 28 gadus slēpās džungļos, uzskatot, ka Otrais pasaules karš vēl joprojām turpinās.

1966. gadā "Air India" pasažieru lidmašīnas "Boeing 707" katastrofā Monblānā iet bojā 117 cilvēki.

1965. gadā 90 gadu vecumā mirst Lielbritānijas bijušais premjerministrs Vinstons Čērčils.

1961. gadā tiek šķirta Holivudas aktrises Merilinas Monro un rakstnieka Artūra Millera laulība, kas ilga piecus gadus.

1960. gadā Alžīrijā sākas sacelšanās pret Francijas koloniālo pārvaldi.

1943. gadā Kasablankā noslēdzas Lielbritānijas premjerministra Vinstona Čērčila un ASV prezidenta Frenklina Rūzvelta tikšanās, abiem līderiem pieprasot Vācijas beznosacījumu padošanos Otrajā pasaules karā.

1935. gadā Ričmondā ASV Virdžīnijas štatā tirdzniecībā parādās pasaulē pirmais alus bundžās "Krueger Cream Ale".

1927. gadā Lielbritānijā pirmizrādi piedzīvo kinorežisora Alfrēda Hičkoka pirmā filma "The Pleasure Garden".

1924. gadā Krievijas "ziemeļu galvaspilsēta" Sanktpēterburga tiek pārdēvēta par Ļeņingradu.

1918. gadā tiek izdots Krievijas Tautas komisāru padomes dekrēts par pāreju uz gregoriāņu kalendāru Krievijā no 1.februāra.

1916. gadā ASV Augstākā tiesa atzīst ienākumu nodokli par konstitucionālu.

1878. gadā krievu revolucionāre Vera Zasuļiča sašauj Sanktpēterburgas gubernatoru Fjodoru Trepovu.

1862. gadā Bukareste kļūst par Rumānijas galvaspilsētu.

1857. gadā Indijā tiek nodibināta Kalkutas universitāte, kas ir pirmā pilnvērtīgā augstskola Dienvidāzijā.

1458. gadā Matejs I Korvins kļūst par Ungārijas karali.

41. gadā Romas imperatoru Gaju Cēzaru, kas bija pazīstams kā Kaligula un bēdīgi slavens kā nežēlīgs despots, nogalina viņa neapmierinātie apsargi. Kaligulas vietā stājas viņa tēvocis Klaudijs.