Sokolovs atzīst, ka viņam ar prostitūtām ir viegli. Bet precēt negrib. Pikanti FOTO

„Cilvēki, it īpaši sievietes, zina par prostitūtām tikai no filmām, vai arī gūst priekšstatu no redzētā, braucot ar auto pa Pērnavas ielu. Lielākajai daļai cilvēku attieksme pret prostitūtām viennozīmīgi izveidojusies kā pret kaut ko zemāku, mazvērtīgāku nekā viņi paši. Man šķiet, ka cilvēki tik noliedzoši izturas pret prostitūtām, jo tādā veidā grib pierādīt, ka viņi paši ir labāki, godīgāki.

Šajā sakarā gribētu padalīties ar savu pieredzi. Priekš manis sievietes, kuras saņem naudu, sniedzot seksuāla rakstura pakalpojumus, nav nekāda eksotika. Daudzas meitenes, kuras „guļ” par naudu, ir manas klientes, un man ir nācies ar viņām ļoti daudz komunicēt”, atklāj Sokolovs.

 Populārais fotogrāfs pat iedalījis prostitūtas kategorijās. „Vienā grupā – meitenes, kuras strādā ārzemēs kaut kāda bordelī vai viesnīcā un apkalpo vidēji sešus cilvēkus dienā. Un otrā grupā ir sievietes, kuras „specializējas” uz individuāliem klientiem, ar kuriem viņas pavada dažas dienas. Dažreiz tie cilvēki pat nezina, ka tā meitene ir ļoti profesionāla un kādi viņai ir mērķi.

Esmu daudz komunicējis ar dāmām gan no vienas, gan no otras grupas. Un pamanīju vairākas kopīgas īpašības. Ļoti bieži viņām ir bijusi smaga bērnība un jaunība, un gandrīz katra ir „sieviete ar pagātni”. Gandrīz katrai ir sava dzelžaina leģenda - par ko viņa strādā, jo daudzām draugi un radi nezina, kā sieviete pelna naudu. Tām, kuras strādā vairākus gadus, tā leģenda ir ļoti noslīpēta un izklausās pilnīgi īsta un reāla,” raksta fotogrāfs.

„Esmu ievērojis, ka meitenes, kuras bērnībā vai agrā jaunībā piedzīvojušas seksuālu vardarbību, ļoti bieži kļūst par prostitūtām. Man grūti spriest par šīs likumsakarības dabu. Iespējams, sieviete vairs neuztver seksu kā kaut ko dārgu savai dvēselei. Katrai prostitūtai ir kaut kāda sava motivācija to darīt. Daudzas meitenes attiecas pret to kā pret īslaicīgi darbu – piemēram, lai nomaksātu kredītu vai samaksātu par studijām. Bet saknē ir slinkums un vēlme nopelnīt vieglu, lielu naudu. Es nezinu nevienu prostitūtu, kura kļuvusi par tādu, jo viņai nav, piemēram, pietikuši līdzekļi, lai iegādātos pārtiku. Ir redzēts pat variants, kad sieviete pievērsusies prostitūcijai, jo viņai vajadzēja naudu, lai viņas fatāli slimais bērns padzīvotu mazliet ilgāk,” izzinājis Aleksandrs.

„Tās prostitūtas, kuras strādā ar vairākiem klientiem dienā, stāsta, ka viņām nepatīkot sekss ar šiem vīriešiem. Viņas uztver tos kā gaļas gabalus, kuriem vajag ātrāk beigt, lai viņas savukārt ātrāk saņemtu atlīdzību. Viņas dala klientus mazāk pretīgos un vairāk pretīgos. Protams, ir arī reti izņēmumi un trāpās arī kāds foršs čalis, bet tas ir izņēmums. Meitenes man stāstīja, ka ar klientiem nevarot veidot attiecības, jo agri vai vēlu vīrietis sāks pārmest viņai, lai sieviete neaizmirst, no kurienes viņš viņu „izvilcis”, kas, protams, sievietei ir sāpīgi. Prostitūtas, kuras specializējas uz VIP klientiem, vienmēr ir diezgan smukas un gudras. Viņas runā vairākās valodās, dārgi un gaumīgi ģērbjas, brauc ar dārgām mašīnām un nekad, no malas skatoties, nepateiksi, ka viņas ir prostitūtas. Tikai baumas klīst,” stāsta pieredzējušais fotogrāfs.

„Laikam ir interesanti zināt, cik viņas pelna? Meitenes, kuras ārzemēs apkalpo vairākus klientus, dienā saņem 100-250 eiro par katru. Bet tās, kuras velta klientam dienas, nevis stundas – saņem aptuveni 500-2000 eiro par katru dienu.

Kāpēc es to rakstu? Es gribēju tikai teikt, ka tas ir tikai darbs, kurš nav ne labāks, ne sliktāks par citu darbu. Manā skatījumā prostitūtas ne ar ko neatšķiras no citu profesiju pārstāvjiem. Pagaidām sabiedrība ir pārāk aizspriedumaina, lai liktu vienādības zīmi starp prostitūtu un, piemēram, grāmatvedi. Kaut arī pa lielam starpības nav, ja sieviete to dara apzināti un brīvprātīgi.

Man ir vairākas labas draudzenes prostitūtas. Kaut kā viegli ar viņām. Varbūt tāpēc, ka šīm meitenēm ir liela dzīves pieredze un nav ilūziju, kurās parasti dzīvo citi.

Bet, ja man pajautātu, vai es gribētu veidot attiecības ar sievieti, kura tā strādā? Es teiktu, ka noteikti nē,” secina Latvijas fotogrāfs.