13. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1927. gadā Ēriks Ošs - latviešu karikatūrists, kurš līdz 1995. gadam zīmējis karikatūras satīriskajā žurnālā "Dadzis", bet tagad "Latvijas Avīzē"

1957. gadā Dzintra Bijubene - Rīgas Kinostudijas grimētāja.

1967. gadā Ilona Rasa - Latvijas Nacionālās operas soliste (mecosoprāns).

1970. gadā Vilis Dambiņš - uzņēmējs, gaisa balonu pilots.

Jubilāri pasaulē

1764. gadā Grāfs Čārlzs Grejs - Lielbritānijas premjerministrs (miris 1845.gadā).

1864. gadā Aleksejs fon Javļenskis - krievu gleznotājs (miris 1941.gadā).

1900. gadā Giorgs Seferis - grieķu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1971.gadā).

1907. gadā Mirča Eliade - rumāņu vēsturnieks un rakstnieks (miris 1986.gadā).

1911. gadā L. Rons Habards - amerikāņu rakstnieks, pasaulē visvairāk izdotais un tulkotais rakstnieks, saentoloģijas dibinātājs (miris 1986.gadā).

1913. gadā Sergejs Mihalkovs - krievu rakstnieks (miris 2009.gadā).

1943. gadā Andrē Tešinē - franču kinorežisors un scenārists.

1950. gadā Viljams H. Meisijs - amerikāņu aktieris.

1960. gadā Adams Kleitons - angļu basģitārists (U2).

1960. gadā Jurijs Andruhovičs - ukraiņu rakstnieks, dzejnieks un politiskais komentētājs.

1970. gadā Tims Storijs - amerikāņu kinorežisors.

1972. gadā Lonijs Rašids Lins juniors jeb "Common" - amerikāņu reperis un aktieris.

1973. gadā Bobijs Džeksons - amerikāņu basketbolists.

1973. gadā Edgars Davidss - nīderlandiešu futbolists.

1974. gadā Tomass Enkvists - zviedru tenisists.

1985. gadā Emils Hiršs - amerikāņu aktieris.

Notikumi Latvijā

1764. gadā iznāk viena no Latvijas apgaismotāja, mācītāja Johana Georga Eizena darbs "Kāda Vidzemes patriota apraksts par dzimtbūšanu un tās ieviešanu Vidzemes zemniekiem." Dzimtbūtniecības kritikā autors izmanto apgaismotāju tēzi, ka dzimtbūšana ir pretdabiska, jo vienai kārtai atņem tiesības rūpēties par savu labklājību. Viņš ir viens no pirmajiem, kas aizstāv zemnieku zemes īpašumu ideju.

1996. gadā Rīgā koncertu sniedz čellists Mstislavs Rostropovičs.

1997. gadā Rīgā tiek atsāktas Latvijas un Lietuvas delegāciju sarunas par jūras robežu.

1998. gadā tiek parakstīts Latvijas Republikas un Andoras Hercogistes līgums par vīzu režīma atcelšanu. Līgums stājas spēkā 1998. gada 12.aprīlī.

1998. gadā Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Džordžs Robertsons nosūta vēstuli Latvijas aizsardzības ministram Tālavam Jundzim, kurā izsaka pateicību par Latvijas parlamenta un valdības atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rezolūcijas izpildē.

2000. gadā Valsts civildienesta pārvalde pieņem lēmumu par disciplinārsoda - atlaišana no ierēdņa amata - piemērošanu Valsts kancelejas (VK) direktoram Alvim Vītolam.

2001. gadā Satversmes tiesa atzīst par neatbilstošu Satversmei likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pārejas noteikumu pirmo punktu, kas noteica, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba ņēmēju jāiemaksā darba devējam. Noteikumu punkts tiek atcelts līdz ar Satversmes tiesas sprieduma publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

2001. gadā Ministru kabinets par Ventspils augstskolas rektoru apstiprina matemātikas doktoru Jāni Vucānu.

2003. gadā tiek pasniegtas Gada balvas literatūrā. Balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā saņem dzejniece Vizma Belševica, savukārt balvu par mūža ieguldījumu tulkošanā - Paulis Kalva.

2003. gadā Saeima pieņem grozījumus "Būvniecības likumā", kas paredz aizliegt apbūvi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Līdz šim Būvniecības likumā bija atrunāta iespēja pašvaldībai pieņemt lēmumu par atļauju veikt būvniecību arī, ja pašvaldība nav izstrādājusi un apstiprinājusi detālo plānojumu.

2004. gadā Latvijas Studentu apvienības (LSA) 9.kongresā par organizācijas prezidentu tiek ievēlēts Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Studentu padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Gineitis. LSA kongresā pulcējas aptuveni 350 studenti no 25 Latvijas augstskolām.

2006. gadā Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras plaušu ķirurģijas nodaļas mediķu komanda pirmo reizi Latvijā veic plaušu daivas izņemšanu (lobektomiju), lietojot endoskopiskās tehnoloģijas. Pasaulē šāda veida operācijas veic kopš 1991.gada.

2007. gadā Valsts prezidentei Vaira Vīķei-Freibergai tiek pasniegta Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Goda karte.

Notikumi pasaulē

1639. gadā Hārvarda koledža tiek nosaukta garīdznieka Džona Hārvarda vārdā.

1781. gadā britu zinātnieks Villjams Heršels atklāj planētu Urānu.

1881. gadā pie savas pils bumbas sprādzienā tiek nogalināts Krievijas cars Aleksandrs II.

1891. gadā pirmizrādi Londonā piedzīvo Henrika Ibsena luga "Spoki". Kaut arī Ibsens lugu bija uzrakstījis jau pirms desmit gadiem, tās saturs izraisīja pretrunīgu reakciju un neviens teātris to nevēlējās uzvest. Mūsdienās "Spoki" ir viena no visbiežāk uzvestajām Ibsena lugām.

1900. gadā Francijā stājas spēkā likums, ierobežojot sieviešu un bērnu darba dienu līdz 11 stundām.

1921. gadā Mongolija pasludina neatkarību no Ķīnas.

1930. gadā Amerikāņu astronoms Klaids Tombo informē Hārvarda koledžas observatoriju par Saules sistēmas devītās planētas Plūtona atklāšanu. Plūtons gan 2006.gadā zaudē savu planētas statusu, kļūstot par pundurplanētu.

1943. gadā Vācijas spēki sāk likvidēt ebreju geto Krakovā. 8000 ebreju, kas tika atzīti par strādāt spējīgiem, tika nosūtītu uz Plašovas darba nometni. Aptuveni 2000 ebreju, kas atzīti par strādāt nespējīgiem, tika nošauti geto ielās. Nedaudzi atlikušie geto iemītnieki tika nosūtīti nomiršanai Aušvicā.

1971. gadā rokgrupa "The Allman Brothers Band" ieraksta savu koncertu Ņujorkā, kas tiks izdots kā viņu klasiskais koncertalbums "At Fillmore East".

1979. gadā tiek atklāta Eiropas monetārā sistēma.

1989. gadā britu programmētājs Tims Bernerss-Lī savai priekšniecībai Eiropas elementārdaļiņu fizikas laboratorijā (CERN) iesniedz dokumentu "Informācijas menedžments: piedāvājums", kurā izklāstītas idejas par globālas datorsistēmas izveidošanu. Šī diena tiek svinēta kā globālā tīmekļa (WWW) dzimšanas diena.

1989. gadā ģeomagnētiskā vētra izraisa Ziemeļamerikas elektroenerģijas operatora "Hydro-Québec" energotīkla sabrukumu, uz aptuveni deviņām stundām atstājot bez elektrības sešus miljonus cilvēku ASV un Kanādas ziemeļaustrumos.

1990. gadā Padomju Savienības Augstākā Padome nobalso par Komunistiskās partijas 72 gadus pastāvējušo varas monopola izbeigšanu.

1991. gadā ASV Tieslietu departaments paziņo, ka kompānija "Exxon" piekritusi samaksāt vienu miljardu ASV dolāru tankkuģa "Exxon Valdez" radītā piesārņojuma Aļaskas piekrastē satīrīšanai.

1992. gadā finansējuma trūkuma dēļ beidz iznākt agrākās Padomju Savienības Komunistiskās partijas oficiālais laikraksts "Pravda".

1995. gadā noslēdzas ANO sociālais samits, 182 valstīm solot apkarot nabadzību pasaulē.

1996. gadā 54 gadu vecumā mirst poļu kinorežisors Kšištofs Keslovskis.

1996. gadā zbrucējs Skotijas pilsētiņā Danbleinā skolā nogalina 16 skolēnus un vienu skolotāju, pēc tam pats nošaujas.

1997. gadā Indijas Labdarības misionāres par savu līderi Mātes Terēzes vietā izraugās māsu Nirmalu.

1998. gadā Dienvidkoreja izsludina visu laiku lielāko ieslodzīto amnestiju, kas attiecas uz 5,5 miljoniem cilvēku, sākot no politiskajiem ieslodzītajiem līdz satiksmes noteikumu pārkāpējiem.

2001. gadā Afganistānas vadošā kustība "Taliban" pabeidz divu senu Budas statuju iznīcināšanu Bamijanā.

2012. gadā beļģu skolēnu autobusa avārijā Šveicē iet bojā 28 cilvēki, tostarp 22 bērni. Tas ir traģiskākais satiksmes negadījums Šveicē kopš 1982. gada, kad vācu tūristu autobusā uz dzelzceļa pārbrauktuves ietriecās vilciens, laupot 39 cilvēku dzīvības.

2013. gadā Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo tiek ievēlēts par nākamo katoļu baznīcas pāvestu un pieņem vārdu Francisks.

2016. gadā teroristu sarīkotā sprādzienā Ankarā iet bojā 37 cilvēki un vairāk nekā simts tiek ievainoti.

LETA, kasjauns.lv/FOTO: Edijs Pālens/LETA