28. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1937. gadā Armīns Pētersons - patentu pilnvarotais, uzņēmuma "Pētersona patents" valdes loceklis un dibinātājs.

1940. gadā Māris Rikmanis - Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta direktora vietnieks (miris 2011. gada 11.aprīlī).

1941. gadā Andris Jakubāns - Nacionālas Radio un televīzijas padomes loceklis, rakstnieks un žurnālists (miris 2008. gada 16. jūnijā)

1957. gadā Raimonds Graube - Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bijušais komandieris.

1958. gadā Harijs Spanovskis - latviešu aktieris un dziedātājs (miris 2013.gada 16.novembrī).

1964. gadā Rihards Dubra - komponists.

1969. gadā Aigars Dinsbergs - "Izklaides producentu apvienības 7" direktors.

1970. gadā Haralds Burkovskis - radio un TV žurnālists.

1971. gadā Diāna Ketlere - pianiste, Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas pasniedzēja.

1984. gadā Dainis Grūbe - Dailes teātra aktieris.

JUBILĀRI PASAULĒ

1533. gadā Mišels de Monteņs - franču filozofs un rakstnieks (miris 1592.gadā).

1820. gadā Džons Tennīls - angļu ilustrators, romāna "Alises piedzīvojumi Brīnumzemē" ilustrāciju autors (miris 1914. gadā).

1823. gadā Ernests Renāns - franču filozofs (miris 1892. gadā).

1874. gadā Vsevolods Meierholds - krievu teātra aktieris un režisors (miris 1940.gadā).

1878. gadā Arturs Kaps - igauņu komponists (miris 1952.gadā).

1895. gadā Marsels Paņols - franču dramaturgs un režisors (miris 1974.gadā).

1896. gadā Filips Šovalters Henčs - amerikāņu mediķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1965.gadā).

1901. gadā Linuss Paulings - amerikāņu ķīmiķis un aktīvists, Nobela prēmijas laureāts (miris 1994.gadā).

1903. gadā Vinsente Minnelli - amerikāņu režisors (miris 1986.gadā).

1909. gadā Stīvens Spenders - angļu dzejnieks (miris 1995.gadā).

1915. gadā Peters Medavars - Brazīlijā dzimis zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1987.gadā).

1926. gadā Svetlana Allilujeva Staļina - padomju diktatora Josifa Staļina meita, kas 1967.gadā aizbēga uz ASV (mirusi 2011.gadā).

1930. gadā Leons Nīls Kūpers - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1931. gadā Dīns Smits - amerikāņu basketbola treneris.

1933. gadā Reins Tāgepera - igauņu politiķis.

1940. gadā Mario Andreti - itāļu izcelsmes autosportists, F-1 čempions.

1942. gadā Braiens Džonss - britu mūziķis ("The Rolling Stones", miris 1969.gadā).

1942. gadā Dino Cofs - itāļu futbolists un treneris.

1944. gadā Zeps Maiers - vācu futbolists.

1946. gadā Robins Kuks - britu politiķis (miris 2005.gadā).

1948. gadā Stīvens Ču - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1948. gadā Maiks Figiss - angļu kinorežisors.

1953. gadā Pols Krugmens - amerikāņu ekonomists, Nobels prēmijas laureāts.

1957. gadā Džons Turturo - amerikāņu aktieris.

1957. gadā Sindija Vilsone - amerikāņu dziedātāja ("The B-52's").

1963. gadā Klaudio Kjapuči - itāliešu riteņbraucējs.

1964. gadā Džamolidins Abdužaparovs - uzbeku riteņbraucējs.

1970. gadā Daniels Hendlers - amerikāņu rakstnieks, labāk pazīstams ar pseidonīmu Lemonijs Snikets.

1973. gadā Ēriks Lindross - kanādiešu hokejists.

1976. gadā Elisone Lartere - amerikāņu aktrise un modele.

1978. gadā Bendžamins Raihs - austriešu slēpotājs.

1979. gadā Sebastjēns Burdē - franču F-1 pilots.

1982. gadā Natālija Vodjanova - krievu supermodele.

1984. gadā Karolīna Kurkova - čehu supermodele.

1985. gadā Jeļena Jankoviča - serbu tenisiste.

NOTIKUMI LATVIJĀ

1988. gadā XV ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari Jānis Ķipurs, Guntis Osis, Juris Tone un Vladimirs Kozlovs izcīna bronzas medaļu bobslejā, četriniekā.

1988. gadā XV ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari, Vitālijs Samoilovs PSRS hokeja izlases sastāvā kā vārtsargs izcīna olimpisko zelta medaļu.

1994. gadā Izraēlā viesojas Latvijas oficiālā delegācija ārlietu ministra Valda Birkava vadībā.

1999. gadā tiek nodibināta Dabas likuma partija. Par partijas priekšsēdētāju tiek ievēlēts Aivars Legzdiņš.

2000. gadā Latvijas Universitātes (LU) Senāts atbalsta priekšlikumu piešķirt LU goda doktora grādu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Vīķe-Freiberga ir pirmā no Latvijas Valsts prezidentiem, kas saņem goda doktora nosaukumu, iepriekšējiem prezidentiem piešķirti tikai goda biedru nosaukumi, jo viņi nav bijuši doktora grāda īpašnieki.

2002. gadā Latvijas Banka pēdējo dienu nosaka lata kursu pret 12 eiro zonas valstu nacionālajām valūtām, kuras kopš gada sākuma aizstātas ar eiro. Latvijas Banka turpmāk vairs nenosaka kursu Austrijas šiliņam, Beļģijas frankam, Francijas frankam, Grieķijas drahmai, Īrijas mārciņai, Itālijas lirai, Luksemburgas frankam, Nīderlandes guldenim, Portugāles eskudo, Somijas markai, Spānijas pesetai un Vācijas markai.

2002. gadā Rīgā tiekas Baltijas valstu lauksaimniecības ministri.

2003. gadā ar 2002.gada labāko darbu Latvijas arhitektūrā atzīts "Brīnišķīgo projektu biroja" izstrādātais Rīgas Āgenskalna ģimnāzijas rekonstrukcijas projekts. Šo plānu izstrādāja bijušais skolas audzēknis, arhitekts Andrejs Ģelzis ar kolēģiem Ilzi Liepiņu, Jāni Prusaku un Oskaru Salputru. Iecere atzīta arī par labāko sabiedriskās ēkas pārbūvi 2002.gadā.

2003. gadā Latviju oficiālā vizītē apmeklē NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons. Tiekoties ar Ministru prezidentu Einaru Repši, NATO ģenerālsekretārs norāda, ka galvenie Latvijas uzdevumi NATO integrācijā ir korupcijas novēršana, sabiedrības integrācija un nepieciešamība pasteidzināt drošības dienestu reformu.

2003. gadā Saeima galīgajā lasījumā pieņem likumu "Par valsts budžetu 2003. gadam".

2006. gadā Latvijas vēstnieks Aivars Groza iesniedz akreditācijas rakstu Šveices Konfederācijas prezidentam Moricam Leienbergeram.

2006. gadā Augstākās tiesas (AT) Senāts atstāj spēkā tiesas spriedumu tā dēvētajā "Latvenergo" trīs miljonu krimināllietā, kurā apsūdzēti bijušais uzņēmuma vadītājs Edgars Birkāns, valdes locekļi Kārlis Purnis un Ivars Liuziniks, kā arī advokāts Armants Čapkēvičs.

2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vizītes Vašingtonā gaitā tiekas ar ārpolitikas ekspertu Zbigņevu Bžezinski, ASV Kongresa spīkeru Denisu Hastertu, kā arī ar bijušo ASV valsts sekretāri Madlēnu Olbraitu.

    2006. gadā Augstākās tiesas Senāts paziņo galīgo spriedumu tā dēvētajā trīs miljonu krimināllietā, kas bija saistīta ar naudas izkrāpšanu no valstij piederošās energokompānijas "Latvenergo". Par vainīgiem tiek atzīti bijušais "Latvenergo" prezidents Edgars Birkāns, bijušais viceprezidents Kārlis Purnis un bijušais finanšu direktors Ivars Liuziniks, kas saņem naudas sodus, bet advokātu Armantu Čapkeviču tiesa pilnībā attaisno.

    2007. gadā Latvijas Nacionālā teātra Baltajā zālē notiek Ausmas Cimdiņas biogrāfiskās grāmatas par Vairu Vīķi-Freibergu "Brīvības vārdā" spāņu valodas izdevuma "En Nombre de la Libertad" atvēršanas svētki.

NOTIKUMI PASAULĒ

1854. gadā ASV Viskonsinas štatā tiek dibināta Republikāņu partija.

1883. gadā ASV Masačūsetsas štata pilsētā Bostonā tiek atklāts pirmais vodeviļas teātris.

1897. gadā Francijas armija gāž Madagaskaras pēdējo monarhu - karalieni Ranavalonu III.

1921. gadā Krievijā sākas Kronštates sacelšanās, Baltijas flotes jūrniekiem un Kronštates jūras spēku bāzes strādniekiem saceļoties pret komunistu valdību.

1922. gadā Lielbritānija atzīst Ēģiptes neatkarību, bet saglabā kontroli pār Suecas kanālu un valsts aizsardzību.

1933. gadā dienu pēc Vācijas parlamenta ēkas Reihstāga nodegšanas Vācijas kanclers un nacionālsociālistu partijas līderis Ādolfs Hitlers pārliecina prezidentu Paulu fon Hindenburgu parakstīt dekrētu, apturot iedzīvotāju tiesības uz personīgo brīvību, uz runas brīvību, preses brīvību un tiesības pulcēties.

1935. gadā pirmo reizi vēsturē televīzijā tiek translēta basketbola spēle - "Madison Square Garden" notikušais mačs starp Fordemas Universitātes un Pitsburgas Universitātes komandām.

1942. gadā kaujā Zunda šaurumā tiek nogremdēts ASV kreiseris "USS Houston", bojā ejot 693 apkalpes locekļiem.

1947. gadā Taivānā tiek apspiesta civila sacelšanās, kas prasa apmēram 30 000 cilvēku dzīvības.

1983. gadā ASV tiek pārraidīta seriāla M*A*S*H ("Lazarete") pēdējā sērija, kuru vēro līdz 125 miljoni amerikāņu skatītāju un kas līdz ar to kļūst par visvairāk skatīto kāda televīzijas seriāla sēriju vēsturē.

1986. gadā vēl joprojām nezināms slepkava ar šāvienu mugurā Stokholmas centrā nogalina Zviedrijas premjerministru Ūlofu Palmi, kurš kopā ar sievu Līsbeti atgriezās mājās no kinoteātra. Par Palmes slepkavību trīs gadus vēlāk tika notiesāts noziedznieks un narkomāns Kristers Petešons, taču pēc dažiem mēnešiem viņš tika attaisnots pierādījumu trūkuma dēļ.

1991. gadā pēc 42 dienu ilgas karadarbības Persijas līča karā ASV un sabiedroto spēki aptur apšaudes un Irāka liek tās armijai izbeigt kaujas.

1996. gadā Velsas princese Diāna piekrīt šķirties no vīra prinča Čārlza.

1998. gadā Serbijas policija sāk ofensīvu pret Kosovas Atbrīvošanas armiju.

2004. gadā Āfrikas valstu līderi samitā vienojas izveidot Āfrikas ātrās reaģēšanas spēkus, kas varētu iejaukties militāros konfliktos Āfrikā, lai izbeigtu pilsoņu karus vai novērstu genocīdu.

2004. gadā vairāk nekā miljons Taivānas iedzīvotāju sadodas rokās, izveidojot aptuveni 500 kilometru garu cilvēku ķēdi, šādi pieminot 1947.gada 28.februāri, kad nacionālistu militārās vienības sagrāva visu salu aptvērušos nemierus, kurus bija izraisījusi neapmierinātība ar korupciju valdībā.

2005. gadā pēc spēcīga spiediena pārtraukt Sīrijas dominanci Libānā un atrast bijušā premjerministra Rafika al Hariri slepkavas, atkāpjas Libānas valdība.

2008. gadā Lielbritānija atklāj, ka princis Harijs, kurš ir trešais "rindā" uz troni, divarpus mēnešus slepeni dienējis kā ierindas kareivis Afganistānā.

2013. gadā Romas pāvests Benedikts XVI oficiāli atkāpjas no amata, kļūstot par pirmo Romas katoļu baznīcas galvu sešu gadsimtu garumā, kurš no augstā amata atkāpies, nevis palicis tajā līdz mūža galam.

LETA, Kasjauns.lv / FOTO: Zane Bitere / LETA