Māra Eglīte un Irēna Pulkinena ir draudzenes jau gandrīz 40 gadu
Latvijas Radio leģenda Māra Eglīte un miljonāre Irēna Pulkinena ir draudzenes jau gandrīz 40 gadu. Viņu draudzība sākās Atmodas laikā un izaugusi par īpašu saikni un kopīgām vasarām.
Vienai dzīve cieši saistīta ar radio, otrai ar biznesu un gadiem starp Latviju un Spāniju, taču abas vieno spēja pieņemt vienai otru tādas, kādas viņas ir.
Vasaras Skultē
Ja abu draudzībai būtu sava īpaša vieta, tad tā noteikti būtu Skulte. Netālu no jūras, Irēnas mājā, gadu gaitā izveidojusies vesela vasaras dzīve. Māra atzīst, ka Skulte viņām abām kļuvusi par ļoti nozīmīgu vietu, kur vienmēr gribas atgriezties. Parasti piektdienā vai sestdienas rītā Māra ar vīru Ģirtu aizbrauc uz Skulti, bet svētdienā atgriežas mājās. “Mums ir vieta pirtiņā, kas mums ļoti, ļoti patīk,” smejas Māra. Pirtiņa, dīķis, rīta kafija, jūras tuvums un nesteidzīgās sarunas kļuvušas par daļu no abu draudzības. “Mums nav tā, ka man ar viņu visu laiku jāsēž kopā vai kaut kas jāizskaidro,” stāsta Māra. “Katrs dara to, kas viņam patīk.” Māra Skultē dzīvo savā ritmā. Viņa mostas ļoti agri, jau ap sešiem no rīta. Kamēr visi vēl guļ, viņa iet aukstā dušā vai dīķī, tad sāk dienu. “Es kā pieceļos, tā eju dīķītī vienu riņķīti izlaist. Pēc tam jau var sākties diena.”
Kamēr Māra vāra kafiju un bauda mierīgo rītu, Irēna vēl guļ. Viņai patīk vakaros ilgāk skatīties televīziju vai seriālus, tāpēc rīti sākas mierīgāk. Tad Mārai pa māju jāstaigā klusiņām, lai draudzeni nepamodinātu. Savukārt Irēnai ļoti patīk dārzs. Tiklīdz ir iespēja, viņa rušinās pa dobēm, stāda, pārstāda un kopj apkārtni. Māra uz to raugās ar humoru, jo pati ravēšanu necieš vēl kopš bērnības. “Nezāles var augt pāri mājas jumtam, es tur nelīdīšu,” viņa smej. Skultē viņa labāk izvēlas citus darbus, piemēram, ēst gatavošanu. Ikdienā Mārai gatavot nepatīk, taču vasarā ir citādi. Pirms braukšanas visi iegriežas Skultes tirdziņā, sapērk garneles, ribiņas, gaļu, dārzeņus un citus gardumus, un tad sākas īstā vasaras dzīve. Īpaša vieta viņu vasaras ēdienkartē ir garnelēm ar ķiplokiem. Tās gan parasti cep Māras vīrs, jo viņam labi padodas ķiploku mērcītes. Savukārt Māra vāra zupas – pupiņu zupu ar žāvētām ribiņām, biešu zupu un savu slaveno kāpostu zupu. Viņa pati par sevi joko, ka ir slinka saimniece, jo izvēlas ēdienus, kurus var pagatavot vienkārši. Skultē bieži ierodas arī Irēnas draugi, bet ar gadiem tie kļuvuši arī par Māras draugiem, visi ir savējie.
Par kāpostu zupu viņa pati smejas visvairāk. Nekādu sarežģītu recepšu, divas burciņas sautētu kāpostu, nedaudz savārītu skābētu kāpostu, viss kopā katlā, un rezultāts esot tik labs, ka “labāk nevar vēlēties”. “Ātri, garšīgi un bez liekām mocībām,” tā Māra raksturo savu pieeju gatavošanai. Arī cūku pupas vasarā ir obligāta tradīcija. Tās garšo visiem – gan Mārai, gan Irēnai, gan viņu vīriem. Māra, piemēram, atzīst, ka gandrīz neēd augļus. Viņai negaršo ne mango, ne melones, ne zemenes, par ko pati ļoti brīnās. Vienīgais īstais favorīts esot ananass, īpaši ar sāli un pipariem, kā reiz nogaršots kādā ceļojumā. Savukārt Irēnai patīk arī asāki ēdieni un stiprākas garšvielas. Māra smejas, ka draudzeni nevar laist pie gatavošanas, jo tad “trīs stundas mute degs”.
Mode un Irēnas elegance
Kad Mārai jautā, ar ko viņai visvairāk asociējas draudzene Irēna, atbilde nāk gandrīz uzreiz. Elegance! Skaistas drēbes, gaumīgas somas, rotaslietas un sievišķīgs stils ir tas, ko Māra Irēnā vienmēr pamanījusi un apbrīnojusi. “Viņai patīk skaisti ģērbties,” saka Māra. “Viņai ir skaistas somas, skaistas rotaslietas, un ar augsto modi viņu noteikti var saistīt.” Irēnai vienmēr bijusi īpaša gaume. Viņa prot izvēlēties lietas, kas izskatās eleganti un dārgi, bet vienlaikus nepārvēršas par tukšu izrādīšanos. Māra atzīst, ka draudzenei piemīt tā īpašā sievišķība, ko nevar nopirkt vai iemācīties. Tā vienkārši ir. Taču visvairāk Mārai patīk tas, ka aiz šīs elegantās ārienes nav nekādas augstprātības vai pompozitātes. Irēna var būt tikpat dabiska un vienkārša kā jebkurš cits cilvēks. Skultē, pie jūras, viņa bez problēmām rušinās dārzā, stāda puķes, lasa ogas vai darbojas pa saimniecību.
“Tur mēs visas izskatāmies pavisam vienkārši,” teic Māra.
Abām draudzenēm ir pat līdzīgs apavu izmērs, un par to viņas mēdz pasmieties. Ja kādas kurpes Irēnai ir par mazu vai nešķiet ērtas, tās bieži nonāk pie Māras. “Tas gan ir labi,” viņa smej. Arī mazas dāvaniņas starp abām ir pašsaprotama lieta. Irēna reizēm nopērk Mārai kādu apģērba gabalu vai atsūta ko piemērotu vasarai Skultē. Piemēram, vieglus šortus, par kuriem viņa jau iepriekš zina, ka draudzenei patiks. Un tomēr šajā draudzībā nekad nav bijusi sacensība par izskatu vai mantām. Māra saka, ka Irēna viņai asociējas ne tikai ar skaistām lietām, bet arī ar īpašu dzīves izjūtu. Ar spēju baudīt dzīvi, saglabāt sievišķību un vienlaikus palikt ļoti siltam, vienkāršam cilvēkam.
Kopīgi koncerti, opera un teātris
Māras un Irēnas draudzību vienmēr vienojusi arī mīlestība pret kultūru un skaistiem kopā pavadītiem vakariem. Kad Irēna ir Latvijā, abas labprāt dodas uz koncertiem, operu vai teātri. Māra stāsta, ka viņas abas vienmēr seko līdzi, kas notiek, un, kad Irēna ir Latvijā, gandrīz vienmēr atrodas kāds pasākums, ko kopā apmeklēt. Pat pavisam nesen abas runājušas par koncertu Saulkrastu estrādē un domājušas, vai sanāks uz to aizbraukt. Šādi mazie plāni viņu draudzībā rodas nepārtraukti, bez lielas organizēšanas vai sarežģītiem plāniem.
Palīdzība grūtos brīžos
Patiesu draudzību vislabāk pārbauda nevis vieglie un priecīgie mirkļi, bet laiks, kad dzīvē kļūst smagi. Māra atceras laiku, kad viņas dēlam pēc trešās klases bija nopietna operācija. Tas bijis emocionāli ļoti smags periods, kuru viņa vēl šodien negrib pārāk detalizēti atcerēties. Taču vienu lietu viņa atminas skaidri – Irēna toreiz bija līdzās. “Toreiz viņa man ļoti palīdzēja,” saka Māra. Arī viņa pati Irēnai dažādos dzīves brīžos ir bijusi līdzās.
Viņas vienmēr viena otrai pasaka to, ko domā, nekrāj aizvainojumus un neizliekas. “Pat ja mēs sarājamies, mēs viena otrai izsakām visu,” abu draudzības formulu atklāj Māra. Tieši šī atklātība viņu draudzību padarījusi tik noturīgu, jo “mums vienai no otras neko nevajag”. Viņu draudzības lielākais noslēpums ir tas, ka abas viena otrai neuzbāžas. Viņas var mēnešiem nesatikties, īpaši ziemā, kad Irēna dzīvo Spānijā. Taču tas neko nemaina. Pietiek ar balss ziņu vai pāris bildēm WhatsApp. “Mēs vienkārši zinām, ka otra ir,” saka Māra. Nav pārmetumu par neatbildētiem zvaniem vai retākām tikšanās reizēm. Ir uzticēšanās un sajūta, ka otrs cilvēks vienmēr būs blakus, kad to vajadzēs. Runājot par Irēnu, Māra vairākkārt atkārto, ka ar viņu ir sajūta, ka tevi patiešām dzird. “Nevis tikai klausās, bet dzird,” viņa uzsver. Abas var arī sastrīdēties. Var pateikt viena otrai nepatīkamas lietas. Taču tas neko nesagrauj. Tieši otrādi, šī atklātība viņu draudzību tikai stiprina.
