"Biju pārliecināta, ka mirstu!" - aktrise Katrīna Kreile kopš bērnības cīnās ar depresiju

Katrīna nāca pasaulē sarežģītās dzemdībās un agrā bērnībā piedzīvoja smagus veselības traucējumus. Pēc dzemdību traumas attīstījās hemiplēģija – slimība, kas ietekmēja vienas ķermeņa puses kustības. Ārsti bija bažīgi, taču Katrīna, pateicoties ģimenes atbalstam un neatlaidībai, spēja pilnvērtīgi attīstīties. Vēlāk dzīvē viņa saskārās arī ar depresiju, kas kļuvusi par pastāvīgu izaicinājumu.

Veselības problēmas bērnībā

Katrīnas dzīves sākums nebija viegls. Viņas mamma Kristīna piedzīvoja ļoti smagas dzemdības, kuru dēļ tika ietekmēta jaundzimušās meitas nervu sistēma. Tas atstāja būtisku iespaidu uz bērna fizisko stāvokli pirmajos dzīves gados. Piedzimstot Katrīnai bija nopietni kustību traucējumi vienā ķermeņa pusē, kas faktiski bija paralizēta, un attīstība nenotika ierastajā tempā. Šajā periodā tika ieguldīts milzīgs darbs, lai viņa varētu attīstīties pilnvērtīgi. Katrīnai regulāri tika nodrošināta ārstēšana un nepārtraukta aprūpe. Galvenais mērķis bija panākt, lai ķermenis sāk funkcionēt pilnvērtīgi – lai viņa varētu kustēties, reaģēt, smaidīt un augt kā citi bērni.

Pakāpeniski šie centieni deva rezultātu. Tomēr šī pieredze atstāja ietekmi ne tikai uz fizisko, bet arī emocionālo attīstību. Bērnībā Katrīnai nācās dzīvot ļoti kontrolētā vidē – pat raudāšana tika ierobežota, lai nekaitētu veselībai. Viņa pati atzīst, ka par hemiplēģiju daudz neatceras un par to uzzinājusi vēlāk, skatoties bērnības fotogrāfijas.

Lai gan vēlāk fiziskas sekas vairs nebija jūtamas, bērnībā Katrīna šķielēja, un tas nereti kļuva par iemeslu vienaudžu apsmieklam. Vienlaikus meitene izcēlās ar radošumu un pat guva panākumus skaistumkonkursā, taču arī tas ne vienmēr tika uztverts pozitīvi – drīzāk izraisīja klasesbiedru ironiju, nevis atzinību, īpaši brīdī, kad skolotāja lūgusi klasē pastāstīt par šo sasniegumu.

Depresijas sākums un diagnoze

Jau bērnībā Katrīnai radās sajūta, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā – viņa jutās citāda un nesaprasta. Tas izpaudās kā izteikta paškritika un emocionāla jūtība, taču “es kā bērns nezināju, ka tā var būt depresija”. Skaidrība nāca tikai pieaugušā vecumā. “Es vispirms vērsos pie psihoterapeita,” viņa stāsta, bet vēlāk pie psihiatra saņēmusi diagnozi – vidēji smaga depresija. “Kad tev to apstiprina speciālists, tas iedod pilnīgi citu skaidrību.” Šis brīdis kļuva par nozīmīgu pagrieziena punktu.

Depresija Katrīnas dzīvē izpaudās kā pastāvīgs iekšējs stāvoklis, ne tikai īslaicīgas skumjas. “Es domāju par sevi visu sliktāko,” viņa atzīst žurnālam "Kas Jauns". “Es jūtos nelaimīga – nevis vienkārši bēdīga, bet nelaimīga ar sevi.” Pat brīžos, kad ārēji viss šķita sakārtots – darbs, attiecības, draugi –, viņa nespēja justies labi. “Man galvā bija jautājums: kāpēc es tā jūtos?” Tieši šis iekšējais konflikts lika viņai saprast: “Kaut kas nav kārtībā, un man vajag palīdzību.”

Katrīnas situācija uzlabojusies, kad viņa sākusi apvienot sportu ar veselīgu dzīvesveidu un medikamentiem. Aktrise uzskata, ka uzlabojies pat viņas profesionālais sniegums. Būtiski ir nevis tikai dzert medikamentus, bet rūpēties arī par savu fizisko ķermeni, viņa atgādina. Par spīti lielajiem uzlabojumiem, Katrīna februārī piedzīvoja jaunu epizodi. “Es biju viena pati mājās, jo mans līgavainis bija komandējumā,” viņa atceras. Šis vientulības moments pastiprināja iekšējo trauksmi. Panikas lēkme sākās pēkšņi, bez brīdinājuma. “Pamodos ar sajūtu, ka es krītu,” viņa stāsta. “Sirds dauzījās tik ātri, ka man likās – tā tūlīt apstāsies.” Šī sajūta nebija tikai emocionāla, tā bija arī izteikta fiziski. Viņa nespēja aizmigt, un nakts izvērtās par ilgstošu cīņu. “Biju pārliecināta, ka es mirstu. Tas bija ļoti bailīgi.” Šādos brīžos robeža starp realitāti un sajūtām kļūst neskaidra – ķermenis signalizē par briesmām, pat ja objektīvi to nav. “Sapratu, ka kaut kas vēl manā dzīvē ir jāmaina,” viņa saka. Pēc šī notikuma viņa sāka vēl rūpīgāk izvērtēt savu ikdienu un slodzi. Nākamajā dienā Katrīna brauca uz savu klātienes darbu.

Klātienes darba pamešana

Profesionāli Katrīna vairākus gadus darbojās mārketinga jomā, kur uzkrājusi nozīmīgu pieredzi un strādājusi intensīvā darba režīmā. Tomēr šāds dzīves ritms ar laiku sāka atstāt ietekmi uz pašsajūtu. “Es strādāju mārketingā jau piecus gadus,” viņa stāsta. Ikdiena bija strukturēta, dinamiska un bieži vien arī saspringta – darbs pilna laika režīmā, regulāra došanās uz biroju. Ar laiku tas veicināja izdegšanu, tāpēc tagad Katrīna ir pašnodarbinātā.

Situācija mainījās pēc piedzīvotās panikas lēkmes, kas kļuva par skaidru signālu, ka līdzšinējais dzīvesveids vairs neder. “Pēc tā brīža es sapratu, ka mans ķermenis vienkārši saka – stop,” viņa atzīst. Šis notikums lika pārvērtēt prioritātes un pieņemt nozīmīgu lēmumu – atteikties no pilna laika darba. Šobrīd Katrīna darbojas kā mārketinga speciāliste un digitālā satura veidotāja, strādājot ar dažādiem projektiem. Paralēli viņa turpina arī aktrises karjeru. Katrīna uzsver, ka katram cilvēkam ir cits dzīves ritms, kurā justies labi, un visiem nav jādzīvo pēc viena “pareizā” šablona.

Attiecības ar Mārtiņu

Ļoti nozīmīga loma Katrīnas dzīvē ir attiecībām ar mūziķi Mārtiņu Strodu. “Viņš ir pirmais cilvēks, kurš mani mīl tādu, kāda esmu,” viņa atklāti saka. “Es iemācījos pieņemt sevi, jo viņš mani pieņēma,” viņa uzsver, norādot, ka līdz tam bijusi ļoti paškritiska.

Pāris ir kopā gandrīz četrus gadus. Viņu iepazīšanās stāsts aizsākās teātrī – pēc vienas no Katrīnas izrādēm. Mārtiņš jau iepriekš bija rakstījis Katrīnai "Instagram', bet tad pieņēma lēmumu vienkārši aiziet uz viņas izrādi. Pēc izrādes Mārtiņš sarunājies ar Katrīnas brāli, ar kuru jau bija pazīstami. “Viņš atnāca uz manu izrādi, atnesa man rozes, un tā mēs iepazināmies,” viņa atceras. Tikšanās ātri pārauga tuvākā kontaktā – jau pēc divām dienām sekoja pirmais randiņš. Attiecības attīstījās strauji, un drīz vien viņi pieņēma lēmumu dzīvot kopā. “Viss notika ļoti organiski – tas vienkārši saslēdzās,” viņa saka. Tagad pāris ir arī saderinājies. “Mārtiņš mani bildināja manā dzimšanas dienā pie jūras,” stāsta Katrīna. “Tagad jau domājam par kāzām – vēl nav konkrētas vietas vai datuma, bet ir idejas.”