Jaunā latviešu aktrise Marlēna Sniega liek aplaudēt Kristenai Stjuartei
Septiņpadsmit gadu vecā latviete Marlēna Sniega pēdējos mēnešos piedzīvojusi strauju uzrāvienu kino pasaulē. Kopā ar mammu Lolitu Epneri viņa izgājusi cauri gan emocionāli piesātinātam filmēšanas procesam, gan spilgtai pieredzei starptautiskā kino vidē.
Jaunās aktrises ceļš līdz kino pasaulei nav nejaušs pavērsiens. Viņas mamma Lolita jaunībā studējusi kino Londonā un kādu laiku nopietni domājusi par režisores karjeru. Lai gan dzīve vēlāk aizvedusi citā virzienā, interese par radošām lietām ģimenē nav zudusi. Ikdienā tas nozīmējis ne tikai sarunas par filmām, bet arī dziļāku izpratni par to, kas notiek aiz kadra. Šāda vide Marlēnai ļāvusi jau agrā vecumā uztvert kino kā pavisam dabisku pasauli. Arī pirmā pieredze kameras priekšā nāca agri – Marlēna piedalījusies dažādos projektos un reklāmās, pamazām pierodot pie filmēšanas procesa. Tas devis pārliecību un mieru kameras priekšā.
Būtisks pavērsiens noticis brīdī, kad viņa izvēlēta lomai ASV aktrises un režisores, kulta filmu cikla "Krēsla" zvaigznes Kristenas Stjuartes režisētajā filmā "Ūdens hronoloģija".
Uz lomu pretendēja vairāk nekā 450 meitenes, un atlase bijusi īpaši stingra. Filmas veidotāji meklējuši ne tikai ārēju līdzību, bet arī spēju emocionāli iznest smagu materiālu. Filmā Marlēnai uzticēta Klaudijas jaunības loma, savukārt pieaugušo varones versiju atveido Tora Bērča.
Stāsts balstīts uz Lidijas Juknavičas autobiogrāfisko romānu un skar pieaugšanas pieredzi, kur savijas trauma, atkarības un seksuālas vardarbības tēmas. Jau pirmajā filmēšanas dienā kļuva skaidrs, ka Marlēna spēj iejusties lomā ar pārsteidzošu precizitāti. Pēc pirmās uzņemtās ainas filmēšanas laukumā iestājās neierasts klusums, kam sekoja aplausi no visas komandas. “Man teica, ka tā notiek ļoti reti. Pat ar lielām zvaigznēm ne vienmēr,” žurnālam "Kas Jauns" stāsta Lolita.
Basām kājām Kannu festivālā
Kannu kinofestivālā jaunajai latviešu aktrisei šis notikums noteikti paliks atmiņā kā negaidīts un nervus kutinošs piedzīvojums, kurā nācās pielāgoties teju minūti pa minūtei. Filmas "Ūdens hronoloģija" pirmizrādes diena izvērtusies īpaši satraucoša. Marlēna kopā ar mammu Lolitu stundām ilgi mēģināja tikt pie ielūgumiem – tie tikuši sūtīti no viena biroja uz citu, un viss process ievilcies līdz pēdējam brīdim. “Mēs skrējām no viena hoteļa uz otru, un visu laiku likās – tūlīt nepaspēsim,” atceras Lolita. Rezultātā uz festivālu abas ieradušās steigā, ar kurpēm rokās un pēdējā brīdī. Pie ieejas bijis liels cilvēku pūlis, bet ielūgumu un akreditāciju pārbaude notikusi lēni. Kavēšanās nozīmēja risku vienkārši nepaspēt uz savas filmas seansu. “Es biju ļoti lielā stresā, jo līdz pēdējam nezinājām, vai vispār tiksim iekšā,” stāsta Marlēnas mamma. Steigas un drūzmēšanās dēļ daļu ceļa līdz ieejai nācās mērot pat basām kājām, jo svinīgais apģērbs un situācijas haoss apavus padarījis vairāk par traucēkli. Šo niansi apkārtējie pamanījuši uzreiz. Tomēr, neraugoties uz satraukumu, Marlēnai izdevās nonākt zālē un piedzīvot filmas pirmizrādi kopā ar visu komandu, turklāt kāpt arī uz vienas skatuves ar filmas veidotājiem. Marlēnas vārds ticis izsaukts pirmais, kas raisījis īpašu saviļņojumu.
Darbs ar Kristenu Stjuarti
Darbs kopā ar Kristenu Marlēnai kļuva par ļoti vērtīgu pieredzi. Režisore jau sākumā pamanījusi jaunās aktrises spēju ātri uztvert lomas emocionālo noskaņu un pārvērst to patiesā sniegumā. “Es komandai teicu, ka Marlēnai jau ir pieredze un ar viņu var droši strādāt kā ar profesionāli,” stāsta mamma Lolita. Marlēnu pārsteidzis, cik brīvi un vienlaikus precīzi Kristena pieiet darbam. Starp filmēšanām valdījusi viegla, rotaļīga atmosfēra, bet kameru priekšā režisore bijusi ļoti koncentrēta un atvērta komunikācijai. “Viņa ir ļoti atklāta,” saka Marlēna. Pēc pirmajām ainām komandai bijis skaidrs, ka jaunā latviete atstājusi iespaidu. “Kristena teica, ka gribētu filmēt Marlēnu vēl un ka žēl – scenārijā nav vairāk ainu ar viņu,” atklāj Lolita. Filma uzņemta 2024. gadā – 44 dienas filmēts Latvijā, bet vēl trīs dienas Maltā.
Skats nākotnē
Pēc pieredzes lielajā kino projektā Marlēnai pavērušās vairākas jaunas iespējas. Viņa ieguvusi gan profesionālus kontaktus, gan ieteikumus turpmākajiem soļiem, kā arī pirmās nopietnās atzinības no nozares cilvēkiem. “Mums ir rekomendācijas, ir kontakti, un tagad pats svarīgākais ir Marlēnu pareizi virzīt tālāk,” stāsta mamma Lolita.
Lai arī viss noticis salīdzinoši īsā laikā, jau tagad redzams, ka šis posms nav bijis vienreizējs piedzīvojums, bet gan sākums plašākam ceļam kino pasaulē. Sarunas par nākotnes projektiem un iespējamiem kastingiem turpinās, un uzmanība jaunajai aktrisei tikai pieaug. “Ja būs nepieciešams, Marlēna brauks uz Londonu uz kastingiem un strādās ar valodu, akcentiem,” atklāj Lolita. Tikmēr paralēli ārvalstu iespējām turpinās arī darbs Latvijā. Jau rudenī Marlēna būs redzama galvenajā lomā Latvijā tapušajā filmā Izdzīvošanas skola. “Tas būs projekts, kur viņa patiešām varēs sevi parādīt ļoti spilgti,” pārliecināta ir Lolita.
Dažādie vecāku uzskati
Kristenas filma ģimenē raisījusi dažādus, pat atšķirīgus skatījumus, jo Marlēnas vecāki ir šķīrušies un katram bijis cits viedoklis. Filmā ir aina, kurā Marlēnas atveidotā varone pēc šķietama seksuāla uzbrukuma atver automašīnas durvis, un tieši šāds saturs radījis visvairāk diskusiju ģimenes lokā. Marlēnas tēvs, audiovizuālais mākslinieks Kaspars Jaudzems, sākotnēji meitas dalībai projektā piegājis piesardzīgi un pat skeptiski. “Ja es esmu tā, kas saka – līdz galam, tā ir vienreizēja iespēja –, tad tētis uz šādām iespējām raugās skeptiski, neko neromantizē, bet apsver riskus,” atklāj Marlēnas mamma Lolita. Viņš arī esot satraucies par to, kā filmu uztvers citi. Savukārt mamma Lolita meitas izvēli atbalstījusi. “Tā bija vienreizēja iespēja, un to nevarēja palaist garām,” viņa uzsver.
Interesanti, ka pati Marlēna filmu skatījusies arī kopā ar draugiem. “Marlēna aizgāja uz Latvijas pirmizrādi ar vienpadsmit draugiem. Viņiem bija kolektīvā skatīšanās,” stāsta mamma. Jauniešu vidū šī pieredze raisījusi plašākas sarunas par kino robežām un to, cik dažādi katrs uztver vienu un to pašu stāstu. Draugu lokā projekts kopumā vērtēts ļoti pozitīvi, taču vecāku atšķirīgie uzskati reizēm aktrisei radījuši arī emocionāli sarežģītus brīžus. Filmas tapšanas procesā bija iesaistīts arī intimitātes koordinators, kura uzdevums bija nodrošināt, lai filmēšanas laikā tiktu ievērotas robežas un visi iesaistītie justos droši.
