“Oskaru” sarkanais paklājs atrasts konteinerā - virāls video izraisa sašutumu internetā

Šogad “Oskaru” ceremonijā sarkanais paklājs izpelnījās lielu uzmanību — taču ne tikai dēļ slavenībām, kas pa to gāja. Dienu pēc 2026. gada ceremonijas, producēšanas asistente Peidža Talija publicēja “TikTok” video, kurā redzama ierodamies pie “Dolby Theatre”. Kamēr komandas demontēja balvu ceremonijas iekārtojumu, viņa cerēja paņemt mājās gabalu no paklāja, lai izmantotu to kā paklāju savā dzīvoklī. Video redzams, kā viņa atrod konteinerus, kas pilni ar “Oskaru” sarkanā paklāja ruļļiem, un vienu tā gabalu aiznes uz mājām kā vērtīgu jaunu interjera elementu — pēc kārtīgas izsūkšanas ar putekļsūcēju.

“TikTok” video ātri kļuva virāls, savācot vairāk nekā 6 miljonus skatījumu. Simtiem komentētāju pauda šoku un sašutumu par to, ka “Oskaru” paklājs tiek izmantots tikai dažas stundas un pēc tam izmests. Pēkšņi Kinoakadēmija sociālajos tīklos nonāca kritikas krustugunīs kā vēl viens grotesks Holivudas izšķērdības piemērs.

Tomēr, kā izrādās, stāsts ir nedaudz sarežģītāks. Pirmkārt, konteineri, kas bija pilni ar “Oskaru” sarkanā paklāja materiālu, patiesībā bija ceļā uz pārstrādi, apstiprina Robs Tīss, CARE jeb “Carpet America Recovery Effort” Kalifornijas paklāju apsaimniekošanas programmas līdzvadītājs.

Tīss stāsta, ka CARE pēdējos četrus gadus sadarbojas ar “Event Carpet Pros Inc.” — uzņēmumu, kas nodrošina “Oskaru” paklāju. No “Dolby Theatre” paklājs tiek nogādāts “Los Angeles Fiber” paklāju pārstrādes centrā Vernonā, kur to pārstrādā granulās. Tīss norāda, ka no šīm paklāju granulām iespējams izgatavot aptuveni 125 dažādus produktus, tostarp datoru korpusus un automašīnu detaļas.

Kinoakadēmija piebilst, ka arī pats “Oskaru” paklājs ir izgatavots no pārstrādātiem materiāliem.

Diemžēl šāda videi draudzīga pieeja nav norma. Holivudā katru gadu notiek simtiem pasākumu — pirmizrādes, galā vakari un “For Your Consideration” pasākumi —, un vairumā gadījumu šie sarkanie paklāji netiek pārstrādāti. Visbiežāk tie nonāk atkritumos, īpaši tad, ja tiem ir pielāgots dizains, logotipi vai īpaši griezumi, kas apgrūtina atkārtotu izmantošanu.

“Tik daudzi cilvēki joprojām nezina, ka paklājus var pārstrādāt,” saka Tīss, kurš šajā nodarbē cenšas iesaistīt arī Holivudu. Viņš jau panācis vienošanos par paklāja pārstrādi nākamā gada “Super Bowl” laikā Losandželosā, papildus darbam ar “Oskariem”. Taču, tā kā izklaides industrijas pasākumi ir ļoti sadrumstaloti — katrā iesaistītas citas studijas, straumēšanas platformas, pasākumu rīkotāji un paklāju uzņēmumi —, plašākas paklāju pārstrādes sistēmas izveide nozarei virzās lēni.

“Godīgi sakot, tas ir ļoti zemu prioritāšu sarakstā, kad priekšplānā ir izmaksas un centieni nodrošināt, lai produkcija noritētu gludi,” skaidro Tīss. “Kad pienāk demontāžas brīdis, attieksme bieži ir vienkārši: “Dabūjiet to prom, ķeramies pie nākamā.”” Viņš atzīst, ka par to domāt “nav glamūrīgi”.

Šīla Morovati, vides organizācijas “Habits of Waste” dibinātāja un izpilddirektore, kura jau ilgstoši iestājas par ilgtspējīgāku Holivudu, norāda, ka paklājiem nav obligāti jātiek pārstrādātiem granulās, lai tos izmantotu atkārtoti. Viņa uzsver, ka pēc lielajiem pasākumiem paklājus varētu viegli ziedot skolām vai bezpajumtnieku patversmēm.

Vai arī — kas, iespējams, vairāk atbilst uz izmaksām orientētajai izklaides industrijai — studijas varētu izveidot paklāju noliktavas, līdzīgi kā tiek glabāti kostīmi. Tur “sarkanie paklāji varētu atrasties, tikt uzturēti tīri un būt gatavi uzstādīšanai. Pēc tam tos vienkārši sarullētu un nogādātu atpakaļ noliktavās, lai studija tos paturētu,” viņa skaidro. Tas ļautu ietaupīt līdzekļus, kas citādi būtu jātērē jauna paklāja iegādei katram pasākumam.

Arī “Environmental Media Association” vadītāja Debija Levina iestājas par plašāku paklāju nomas izmantošanu. “Es nesaprotu, kāpēc paklāja noma nevarētu būt pašsaprotams risinājums, jo tad tas tiktu izmantots atkal un atkal. Pieejama ir katra iespējamā krāsa, un uz paklāja patiesībā nav vajadzīgs logotips, jo fotogrāfi un prese to nefotografē,” viņa saka.

Viņa piebilst: “Paklāja izgatavošanai nepieciešams ļoti daudz materiāla, un ne viss tas ir no labākajiem materiāliem, tāpēc, ja to vismaz izmanto 50 reizes, par to jau var justies labāk.”

Protams, lai šādu sistēmu ieviestu, būtu vajadzīga papildu domāšana un plānošana. Tas var būt sarežģīti nozarē, kas vairāk koncentrējas uz iespaidīgiem kadriem kameru priekšā nekā uz to, kā pēc tam pareizi atbrīvoties no dekorācijām un foniem. Taču, kā norāda Tīss, utilizācijas process ir ļoti būtisks, jo paklāju materiāls “nesadalās 100 miljonus gadu; tas nerada metāna gāzi, to nevar savākt un izmantot enerģijas ražošanai. Tas vienkārši ir nepakļāvīgs materiāls, kas aizņem vietu”.

Viņš turpina: “Mums jādomā par nākotni, par saviem bērniem un mazbērniem un par to, ko mēs viņiem atstājam. Cik daudz mums ir slēgtu atkritumu poligonu un cik daudz materiāla tajos atrodas, kas nesadalīsies? Tāpēc ir svarīgi tam pievērst uzmanību un pārvērst šos materiālus jaunos produktos.”