Valters Pūce par ceļojumu uz Ķīnu: "Šoreiz bija pašam ar visu jātiek galā!"

Mūziķim Valteram Pūcem Ķīna jau ir pazīstama – kopā ar muzikālo apvienību "Dagamba" viņš šajā valstī aizvadījis iespaidīgu koncertturneju, uzstājoties 11 pilsētās. Tomēr šoreiz brauciens izvērtās citāds nekā iepriekš, jo daudz vairāk nācās paļauties uz paša spēkiem un orientēties situācijās bez ierastā atbalsta no malas. “Man jau bija priekšstats par to, kas tur ir. Atšķirība bija tāda, ka šoreiz pašam bija ar visu jātiek galā, jo iepriekš, kad uz Ķīnu devāmies ar grupu, mums bija ķīniešu delegācija, kas parūpējās par visu. Tas ir līdzīgi kā braucienā ar mašīnu – ja iepriekš biju pasažieris, tad šoreiz man pašam bija jāsēžas pie stūres,” žurnālam "Kas Jauns" pastāstīja Valters.

Orientēšanās digitāli citādā pasaulē

Valters atzīst, ka ceļojuma sākums izvērties gana sarežģīts, jo Ķīnā daudz kas darbojas citādi, nekā Eiropā ierasts. Viņš skaidroja, ka valstī interneta vide ir būtiski atšķirīga, turklāt ierastās lietotnes, piemēram, "Google Maps" vai "Apple Maps", ne vienmēr strādā precīzi. Arī dažādu pakalpojumu izmantošanai un pirkumu veikšanai nepieciešamas vietējās aplikācijas, tāpēc šādam braucienam tehnoloģiski jābūt ļoti labi sagatavotam. Kā atzina mūziķis, sākumā "Apple Maps" ceļotāju komandu pat aizvedusi uz nepareizu adresi, tāpēc pirmais piedzīvojums Ķīnā bijis īpaši raibs.

Viņš saka – daudzās situācijās Ķīnā saziņa nebūtu iespējama bez tehnoloģiju palīdzības, jo angļu valodā tur runā vien retais. “Visvairāk mani pārsteidza tas, ka viss tur ir citādāk nekā šeit. Bieži vien vienīgā iespēja sarunāties ir tad, ja telefonā ir "Google Translate". Ir daži cilvēki, kuri runā angliski, taču tas ir diezgan reti.”

Dažādās pilsētās – dažāda Ķīna

Valters stāsta, ka katra pilsēta parādījusi pilnīgi citādu Ķīnas seju, un tas viņu patiesi iespaidojis. Īpaši spilgti atmiņā palikusi Šanhaja, kas pārsteigusi ar savu augstumu un vērienu – ceļotāji pabijuši arī Šanhajas tornī Pudunas rajonā, kas slejas 632 metru augstumā un ir otra augstākā ēka pasaulē. Tieši šis iespaidīgais skats uz pilsētu Valteram ļāvis vēl spilgtāk sajust Šanhajas grandiozo mērogu.

Taču ne mazāk saistoša bijusi arī senatnīgā Ķīnas puse, kas, kā norāda Valters, atstājusi pavisam citādu, bet ļoti skaistu iespaidu. “Aizliegtā pilsēta jeb Forbidden City bija ļoti efektīga. Kopā ar ķīniešu draugiem apskatījām, kā cilvēki Ķīnā agrāk dzīvojuši, un izrādās, ka daži tā dzīvo vēl joprojām. No malas šī vieta izskatījās diezgan pieticīga, pat nabadzīga, taču patiesībā tā ir dārga vieta, jo atrodas pašā centrā,” pastāstīja Valters. Valtera dienā ceļotāji apmeklējuši arī Tiaņaņmeņas laukumu, kas ir viena no atpazīstamākajām Pekinas vietām un atrodas līdzās Aizliegtajai pilsētai. “Pats lielākais pārsteigums bija vienkārši tur būt,” piebilda mūziķis.

Dzīvas zivtiņas spēļu automātos

Ceļojumā netrūcis arī pārsteidzošu sīkumu, kas rietumniekam šķiet grūti iedomājami. Viens no šādiem mirkļiem piedzīvots Dināras Rudānes dienā, kad ceļotāji uzgājuši neparastus spēļu automātus ar dzīvām zivtiņām. “Tur bija spēļu automāti, kuros iekšā bija dzīvas zivtiņas. Tu iemet monētu un mēģini tās izvilkt. Mēs, protams, ielaidām viņas atpakaļ, un tad dāvanā iedeva kādu mantiņu. Tas bija tā bērnišķīgi, bet vienlaikus arī ļoti avantūriski. Šīs spēles viņiem ir citādas nekā Rietumu pasaulē, un arī attieksme pret dzīvniekiem ir atšķirīga. Diezin vai ko tādu Eiropā varētu redzēt,” stāsta Valters.

Valteram atmiņā palicis arī brauciens ar magnētisko vilcienu, kas izvērties citāds, nekā viņš bija iztēlojies. “Es biju pārsteigts, jo man likās, ka tas brauks tā, ka pat nejutīsi, ka viss balstās uz magnētiem, bet patiesībā tas kratīja vairāk nekā parasts ātrvilciens, kas Ķīnā ir ikdienišķa lieta,” saka mūziķis.

Kopīgais piedzīvojums satuvina ceļotājus

Runājot par šova raibo kompāniju, Valters neslēpj, ka kopdzīve tik ciešā sastāvā bijusi arī zināms pārbaudījums. Lai gan pirms brauciena viņš visus pazinis vien virspusēji, kopā pavadītais laiks ļāvis citam citu iepazīt daudz tuvāk. “Tas bija ļoti izaicinoši, jo visus zināju tādā “čau-čau” līmenī, un tad tu pēkšņi visu šo laiku dzīvo kopā. Turklāt ne mirkli neesi viens pats. Tas bija izaicinoši, bet cilvēki bija ļoti forši. Man patika – ar visiem izveidojās ļoti labas attiecības. Tiešām ļoti forši cilvēki,” izteicās Valters.