Miks Galvanovskis: “Esmu profesionāls rokenrols”
Ar Miku Galvanovski tiekamies brīdī, kad viņa dzīve ir nepārtraukts skrējiens: mēģinājumi, intervijas, koncerti. Miks runā ātri, domā strauji, viņš neslēpj savas ambīcijas un šaubas. Sarunas gaitā pamazām aiz ārējā rokera tēla atklājas cilvēks, kurš savu dzīvi veidojis ar disciplīnu, riskējot un skaidri apzinoties, kāds viņš grib būt. Saruna ar mūziķi - žurnāla "Patiesā Dzīve" jaunākajā numurā.
Pašam ir jābūt rokenrolam
Spilgtais mūziķis Miks Galvanovskis līdz rokmūzikai nenonāca pēkšņi – tā viņā nobrieda pakāpeniski, gandrīz nemanāmi. Viņš ir audzis Jelgavā, mācījies mūziku, spēlējis klavieres un saksofonu un, kā pats saka, vienmēr klausījies ļoti dažādu mūziku. “Jaunībā viena no manām mīļākajām grupām bija Scorpions, un pagājušogad es viņus iesildīju Xiaomi Arēnā Rīgā. Tas bija viens no tiem sapņiem, ko pat nebiju uzdrošinājies sapņot. Scorpions un Queen bija tās grupas, ko klausījos ikdienā un kas veidoja manu muzikālo sajūtu.”
Tiesa, šo grupu ietekme viņa paša mūzikā ilgu laiku nebija skaidri saklausāma. Viņš eksperimentēja, mēģināja saprast, kā uzrunāt pēc iespējas plašāku auditoriju. “Taisīju visu ko. Mēģināju būt labs, jo gribēju, lai cilvēkiem patīk. Vēlējos paņemt lielāku auditorijas daļu, un to vieglāk izdarīt ar popmūziku.”
Tā turpinājās līdz brīdim, kad kovida laikā apstājās pasaule un arī Mika līdzšinējais skrējiens. “Sapratu, cik pasaule ir trausla, nav jēgas dzīvot kaut kādā uzburtā burbulī. Vienā dienā sapratu, ka vienkārši beigšu melot sev, un tajā brīdī aizgāja mana mūzika.” Līdz ar šo lēmumu mainījās arī viņa tēls. Tomēr Miks norāda, ka tas nebija apzināti būvēts imidžs, drīzāk dabiska procesa rezultāts. “Jebkuru lietu pārveidojot, vienā brīdī tā nebūs pārāk skaista, tāpat kā ar ūsām vai matu ataudzēšanu. Man vienkārši sanāca šo periodu izlaist bez socializēšanās, bet tas viss notika organiski, nebija tā, ka es tagad izdomāju – viss, es būšu rokeris, jāiet tetovēties.”
Arī rokenrolu viņš neuztver kā pozu. “Rokenrolā vispār nekas nenotiek kā pēc grāmatas. Tu nevari izvēlēties – es tagad būšu rokenrols. Tev pašam ir jābūt rokenrolam, jāiet tam cauri – tām ballītēm, visai tai rokenrola dzīvei.”
Tas džeks ar ūsām
Bērnība Mikam pagāja laukos, desmit kilometrus no Jelgavas, un viņš nebija nekāds pareizais bērns – viņā bija brīvība, kustība un zināma spītība. “Teicamnieks nebiju. Māsa bija gudrais bērns ģimenē. Es biju baigais palaidnieks, visu laiku gribējās muļķības darīt.” Bet viņa sirds vienmēr bijusi labestīga.
No tēva mūziķis mantojis uzņēmību un spēju skatīties uz lietām plašāk, no mammas – pieklājību un iekšēju stāju. “Diezgan labs kombo viņiem ir sanācis,” Miks pasmaida. Kad viņa ārējais tēls sāka mainīties, ģimenei nācies pie tā pierast, un tas nav noticis vienā dienā. “Mammai sākumā bija grūti pieņemt manus garos matus – viņai tie likās dīvaini. Tētim bija grūtāk ar melnajiem nagiem.” Daudzi zvanījuši vecākiem un prasījuši, kāpēc dēls lako nagus, bet pats Miks uz to reaģējis bez satraukuma, jo “man jau nav viņiem nekas jāpaskaidro”.
Mika attieksmē iezīmējas ne tikai spīts, bet arī apzināts protests. “Ir jāuzdrīkstas. Man patīk pakacināt cilvēkus ar tādām lietām.”
Visu sarunu ar Miku Galvanovski, lasi žurnāla Patiesā Dzīve jaunajā numurā, kas no 10. aprīļa nopērkams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.
