Iespējams, atrasts pasaulslavenā musketiera D'Artaņjana skelets
Diez vai ir kāds, kurš nekad nav dzirdējis par drosmīgo musketieri D’Artaņjanu, kuram pasaules slavu atnesa franču rakstnieka Aleksandra Dimā vecākā romāns “Trīs musketieri” un neskaitāmas tā ekranizācijas. Mazāk zināms, ka par šī leģendārā tēla prototipu kalpoja reāla persona Šarls Ožjē de Bats de Kastelmors jeb ševaljē D’Artaņjans, kura pēdējā atdusas vieta ilgi bija miglā tīta. Viss liecina, ka šis noslēpums nu ir atrisināts.
1844. gadā dienas gaismu ieraudzīja piedzīvojumu romāns “Trīs musketieri”, kas tapa Aleksandra Dimā (1802-1870) sadarbībā ar franču rakstnieku Ogistu Makē (1813-1888). Tajā stāstīts par jaunu Gaskoņas dižciltīgu puisi D'Artaņjanu, kurš dodas uz Parīzi, lai pievienotos musketieru gvardei, un viņa piedzīvojumiem kopā ar trim brašiem musketieriem Atosu, Portosu un Aramisu pret kardinālu Rišeljē (1585-1642).
D’Artaņjana prototips, Gaskoņas dižciltis Šarls Ožjē de Bats de Kastelmors “Saules karaļa” Luija XIV (valdīja no 1643. līdz 1715. gadam) laikā bija karalisko musketieru kapteinis. 61 vai 62 gadu vecumā 1673. gada 25. jūnijā viņš tika nogalināts toreizējās Nīderlandes Republikas pilsētas Māstrihtas aplenkuma laikā Francijas-Nīderlandes karā, kad musketes lode trāpīja viņam kaklā. Viņa nāve satrieca karali, izraisot lielas sēras galmā un armijā.
Vairāk nekā 350 gadus pēc d'Artanjana nāves, iespējams, noskaidrota viņa apbedīšanas vieta un atrasts viņa skelets. Māstrihtas Svētā Pētera un Pāvila baznīcas diakons Joss Falke palīdzēja izrakt skeletu, kas atradās zem baznīcas grīdas, un viņš ir gandrīz simtprocentīgi pārliecināts, ka tur atdusas slavenākais Gaskoņas pārstāvis. Ilgu laiku klīda baumas, ka d’Artanjans ir apbedīts šajā baznīcā, taču līdz šim nebija atrasti nekādi pierādījumi.
Falke pastāstīja, ka līdz šim neviens nebija veicis izrakumus zem grīdas, taču pēc dažu flīžu saplīšanas tika nolemts tos sākt. Piesaistot arheologu Vimu Deikmanu, zem vietas, kur pirms apmēram 200 gadiem atradās altāris, viņi uzdūrās skeletam.
“Kad atradām pirmo kaulu, mēs apklusām,” viņš atzina BBC. Turpat atrada priekšmetus, kas apstiprina teoriju par viņa identitāti. “Viņu apbedīja svētā zemē zem altāra; mēs atradām viņa dzīvību aprāvušo lodi, un viņa kapā atradām 1660. gada monētu, un to bija ielicis bīskaps, kurš piedalījās misē Saules karaļa galmā”.
Arheologs bija piesardzīgāks, taču arī pieļauj šādu iespēju. “Es esmu zinātnieks, bet man ir lielas cerības,” vietējai raidsabiedrībai “raidītājam Omroep Limburg” sacīja Deikmans, piebilstot, ka vēlas sagaidīt DNS analīžu rezultātus. “Es jau 28 gadus meklēju D'Artaņjana kapu. Tas varētu būt manas karjeras triumfs.”
Parauga analīze tiek veikta Vācijā, savukārt daži kauli aizvesti uz Nīderlandes pilsētu Deventeru, lai novērtētu skeleta vecumu, izcelsmi un dzimumu.
