Keitas un Viljama attiecības bija tuvāk beigām, nekā līdz šim zināts - karalienes padoms mainīja visu

Grāmatā “William and Catherine, The Monarchy’s New Era: The Inside Story”, kas iznāks 10. martā, biogrāfs Rasels Maierss, balstoties gandrīz 100 intervijās, iezīmē pāra privātos pagrieziena punktus. 

Sākot no viņu lēnām uzliesmojošā attiecību sākuma Sentendrjūsas Universitātē līdz 2007. gada šķiršanās brīdim, kas uz laiku visu nolika zem jautājuma zīmes, Maierss atklāj arī aizkulišu spiedienu no karalienes Elizabetes puses — viņa palīdzēja mainīt viņu nākotnes gaitu.

Vēl no paša sākuma Keitai labvēlīgi noskaņotā nelaiķe karaliene “redzēja, ka Keitai piemīt visas nākamās karalienes īpašības,” stāsta Maierss, un monarhes privātās sarunas ar mazdēlu kļuva par “katalizatoru, kas lika Viljamam mainīt kursu” un saprast, ka “ja viņš tic attiecībām un savai mīlestībai pret viņu, tad ar to pietiks, lai viņi tiktu cauri.”

Grāmatā Maierss izseko mīlasstāstam, kas gandrīz nemaz nenotika — un tam, kā Viljama un Keitas saikne ir izturējusi laika pārbaudi. “Viņi kopā ir pārdzīvojuši dziļi spēcīgu pieredzi,” uzver Maierss, piebilstot, ka “ļoti labi apzinās, ka viss varēja izvērsties pavisam citādi.”

Pēc vairākiem kopā pavadītiem gadiem spiediens, ko nozīmē satikties ar nākamo karali, galu galā sasniedza lūzuma punktu. Savā 25. dzimšanas dienā — 2007. gada 9. janvārī — laikā, kad runas par saderināšanās paziņojumu bija sasniegušas drudžainu kulmināciju, Ketrīna izgāja no sava Londonas dzīvokļa un nonāca vairāk nekā 20 preses fotogrāfu un piecu televīzijas komandu burzmā… Apžilbinošo kameru zibšņu vidū — vieniem skrienot pāri ceļam, lai tiktu viņai priekšā, citiem gandrīz paklūpot vienam pār otru — Ketrīnai bija grūti aizkļūt līdz savai automašīnai. Mediji turpināja fotografēt caur automašīnas logiem, kamēr tā aiztraucās prom. Satriekta un dziļi satraukta notikušā dēļ, Ketrīna piezvanīja Viljamam, histēriski raudot.

Kāds pārim tuvs avots sacīja, ka situācija un tai sekojošā saruna bijusi “ārkārtīgi satraucoša viņiem abiem”, piebilstot: “Viņa [Ketrīna] teica: “Es vairs nevaru tā turpināt.” Viljams jutās pilnīgi bezspēcīgs.”

2007. gada martā Viljams un Ketrīna, kuri kopš Ziemassvētkiem bija redzējušies pavisam maz, Čeltnemas zirgu skriešanās sacīkšu festivālā izskatījās vēsi viens pret otru. Avoti apgalvoja, ka attiecības esot “pasliktinājušās tā, ka vairs nav labojamas”.

Dienās pēc Čeltnemas festivāla, būdama dziļi nelaimīga un nespēdama izskaidrot, kā viņu attiecības tik īsā laikā varēja sašķobīties, Ketrīna izvirzīja Viljamam ultimātu. Ilggadējs draugs, kuram viņa tolaik uzticējās, teica: “Ketrīna bija satriekta. Viņa bija nelaimīga, bet viņa noteikti nebija izmisis cilvēks. Viņai šķita, ka viņai nav ko zaudēt, un pirmo reizi viņa, iespējams, pateica Viljamam savas patiesās sajūtas. Viņa neprasīja saderināšanos, bet viņa gribēja apņemšanos, un, ja viņš to nespēja dot, tad viņa skaidri lika saprast, ka vislabāk ir iet katram savu ceļu.”

Apžilbināts paša nedrošības dēļ, Viljams nereaģēja tā, kā Ketrīna gaidīja. Turpmākajā 30 minūšu telefona sarunā viņš izklāstīja iemeslus, kāpēc uzskata, ka viņi atrodas “uz atšķirīgām lappusēm”, un teica, ka nevarot viņai dot laulības garantiju. Ketrīna saprotami bija sagrauta. Pāris vienojās dot viens otram nepieciešamo telpu. Slepus Ketrīna prātoja, vai viņa Viljamu vispār kādreiz vēl redzēs… Zīmīgi, ka Viljams kādam augsta ranga galma darbiniekam uzticējās: “Vismaz viņa ir brīva.”

Aizkulisēs iejaucās karaliene Elizabete — nevis kā monarhe, bet kā vecmāmiņa. Sajutusi, ka Viljamam klājas grūti, karaliene uzaicināja viņu uz svētdienas pusdienām, lai nolasītu viņa noskaņojumu. Viljams bija ne tikai satriekts un satraucies, vai viņš nav izmetis vējā vienīgo pastāvīgo lietu savā dzīvē. Viņš, pēc kāda labi informēta avota teiktā, bija “pilnīgi salauzts”. “Tajā brīdī karaliene savam mazdēlam ieteica, ka vienīgais drošais ceļš ir tas, kuru atbalsta ticība. Tas bija viss, kas viņai bija jāsaka,” teica avots.

Viņu atkalapvienošanās pēc dažiem mēnešiem sākās klusi. Sākumā Viljams uzrakstīja īsziņu un palūdza parunāt, nezinot, vai Ketrīna vispār atbildēs. Ketrīnai nebija skaidri Viljama nodomi, tāpēc abu pirmās apmaiņas bija piesardzīgas, pat nedaudz vēsas. Viljams paskaidroja, ka viņam viņas pietrūkst, un ieminējās par iespēju, ka viņi tomēr varētu doties uz ballīti, kas jau mēnešiem bija ierakstīta viņu kalendārā.

Ketrīna sacīja, ka apsvērs šo piedāvājumu, lai gan piekrita, ka viņiem vajadzētu izrunāties — kaut vai, lai noskaidrotu attiecības. Citi viesi vēlāk stāstīja, ka, tiklīdz Viljams un Ketrīna ieraudzījuši viens otru, bijis skaidrs: viņu mīlestība nav izdzisusi. Pāris atšķēlās no pārējiem ballītes viesiem un stundām ilgi runāja dziļā, intensīvā sarunā. Ketrīna uzmanīgi klausījās, kamēr Viljams mēģināja lauzt strupceļu, skaidrojot, kāpēc viņš šaubījies par to, kas viņiem ir. Viņš runāja par bailēm ļaut kādam pa īstam piedzīvot pasauli, kurā viņš dzīvo, un arī par bailēm tikt atraidītam, ja viņš pielaidīs viņu pārāk tuvu. Ketrīna, protams, zināja, ka joprojām Viljamu dziļi mīl.

Viņa bija gatava piekrist kopīgai nākotnei, ja vien viņš pārstātu ļaut ārējiem faktoriem ietekmēt viņa spriedumu. Pēc sarunas, kas šķita ilgam stundām, Viljama šarms, šķiet, bija nostrādājis. Pāris atgriezās ballītē. Kokteiļiem plūstot un deju grīdai piepildoties, viņi redzēja tikai viens otru.

Vairāk nekā 25 gadus pēc tam, kad viņi pirmo reizi satikās Sentendrjūsas Universitātē — un gandrīz 15 gadus pēc viņu karaliskajām kāzām — Maiersa grāmatā aprakstīts, kā Viljams un Keita galu galā atrada ceļu atpakaļ viens pie otra: atkalapvienošanās, kas noveda pie viņu 2011. gada laulībām un ģimenes dzīves, ko viņi izveidojuši ar trim bērniem — princi Džordžu (12), princesi Šarloti (10) un princi Luisu (7). Taču, kā Maierss uzsver, mīlasstāsts bija tikai sākums.

Kopš tā laika pāris ir navigējis ceļu cauri kļūšanai par Velsas princi un princesi pēc karalienes Elizabetes nāves 2022. gadā, saskaroties ar jaunu spriedzi monarhijā saistībā ar ilgstošajām sekām par bijušā prinča Endrū sakariem ar Džefriju Epstīnu, sāpīgu plaisu attiecībās ar princi Hariju un Meganu Mārklu — un tad arī vispersoniskāko pārbaudījumu no visiem: Keitas vēža diagnozi 2024. gadā.

Visās šajās dzīves nodaļās, saka Maierss, nemainīgais faktors ir viņu partnerība: “Viņi lieliski prot komunicēt. Viņi runā par savām emocijām, viņi atbalsta viens otru — un šī izturība, kas bieži paliek nepamanīta, ir būtiska tam, kas viņi ir.”