"Nevajag likt sevi rāmī!" - pašmāju aktrises par vecumu un kabačiem

Aiz vieglā humora par kabačiem slēpjas daudz nopietnāka saruna – par vecumu un bailēm no vientulības. Šis iestudējums ir lietuviešu režisora Rolanda Atkočūna debija Latvijas Nacionālajā teātrī. Izrādes aktrises atzīst: kabaču tēma nav tikai joks, bet atpazīstams simbols – ja tev ir, kam uzdāvināt kabačus, tātad tu vēl esi kādam vajadzīgs.

Marija Bērziņa: teātrī nav vecu cilvēku, ir dažādu paaudžu meistari

Aktrise Marija Bērziņa ar smaidu stāsta par izrādē apspēlēto kabaču tēmu, norādot, ka arī teātra vidē šāda “apmaiņa” ar kabačiem, medu vai āboliem ir bieža parādība. Teātrī aktieri pavada vairāk laika nekā ar ģimeni, tāpēc savstarpēja apdāvināšanās ir tikai loģiska.

Savukārt vecums, pēc aktrises domām, nav cipars pasē. Svarīgākais ir spēja nepārtraukti mācīties un būt atvērtam jaunajam. Tāpēc Marija uzskata, ka teātrī nav vecu cilvēku – ir tikai dažādu paaudžu meistari. Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Marija Bērziņa uzsver, ka rūpes par kolēģiem nedrīkst palikt tikai skaistos vārdos. Tieši tāpēc 30. martā Nacionālajā teātrī notiks labdarības koncerts Ja skatuves dēļi sāktu runāt, kura ieņēmumi tiks ziedoti fondam "Rampa", kas atbalsta teātra nozares seniorus.

Baibai Valantei kabači aug dārzā

Aktrises Baibas Valantes skatījumā vecums ir dabisks un neizbēgams dzīves process. Jaunība paiet ātri, un agrāk vai vēlāk ar novecošanu saskaras ikviens.

Viņasprāt, šo dzīves posmu ir vieglāk pieņemt, ja ir bērni un mazbērni, kā arī laba veselība. Savukārt, runājot par izrādē vairākkārt pieminētajiem kabačiem, Baibai šādas dāvanas neviens nenes, jo kabači aug pašas dārzā, turklāt ļoti lielā daudzumā.

Akvelīna Līvmane: cilvēki negatavojas vecumdienām

Aktrise Akvelīna Līvmane uzsver, ka cilvēki patiesībā īpaši negatavojas vecumdienām – viņi vienkārši dzīvo savu dzīvi. Kamēr cilvēks ir vesels, viss ir kārtībā.

Akvelīna uzskata, ka galvenais ir rūpēties par veselību, priecāties par dzīvi, būt aktīvam, nevis sevi ielikt “vecuma rāmī”. Viņa ar smaidu piebilst, ka izrādē tas ir labi redzams – varoņi spirinās, cik vien iespējams, un nepadodas. Sarunas noslēgumā aktrise pieskaras arī kabaču tēmai. Pašai dārziņa nav, taču kabači tiek dāvināti. Akvelīna ar humoru secina: Latvijā kabaču nekad nav par daudz.