
Jānis Jarāns zelta kāzās sievai dāvina atpūtu Ēģiptē

Aktieris Jānis Jarāns sievai Dagnijai sarūpējis skaistu dāvanu abu 50. kāzu jubilejā. Viņš, čakli strādājot, ieplānojis laiku un līdzekļus, lai 14. februārī - Visu mīlētāju dienā - dotos atpūsties uz Sarkano jūru Ēģiptē.
Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", Jānim Jarānam par darba trūkumu patlaban nav ko sūdzēties. Arī jaunais gads aktierim sācies ar lomu Herberta Laukšteina režisētajā franču komēdijā "Ak, šis nevainīgais blefs!", kurā Jarāns spēlē kolorītu biznesmeni. Tomēr darba dēļ nedrīkst pamest novārtā privāto dzīvi un arī savu vaļasprieku – ceļošanu. Pavisam drīz, 14. februārī, Jarānu ģimenē būs nozīmīga jubileja – apritēs 50 gadu, kopš Jānis un viņa sieva Dagnija teica viens otram jāvārdu. Šim svarīgajam notikumam par godu aktieris ieplānojis aizvest sievu pasildīties Ēģiptes saulītē.

Golfam un slēpošanai ir pielikts punkts
Pašlaik Jānim ar kundzi Dagniju klātienē satikties neizdodas bieži, jo viņa šiverējas pa lauku mājām Engurē, savukārt Jānis darba dēļ dzīvo Rīgas dzīvoklī. Kopš Dagnija pabeidza profesionālās darba gaitas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, pāris jau vairākus gadus dzīvo starp divām mājām. Aktieris savulaik ieprecējās Engurē, un no sievas vecākiem, kas nu jau aizgājuši aizsaulē, abi ir mantojuši mājiņu jūras krastā. Dagnija te iekopusi arī ģimenes dārziņu un rūpējas par saimniecību. “Taču tūlīt jau satiksimies, jo abi brauksim uz Ēģipti 14. februārī, kad ir mūsu 50. kāzu jubileja,” priecīgi iesaucas aktieris, kurš ar sievu Dagniju laulību gredzenus mija 1976. gada 14. februārī – Visu mīlētāju svētkos, kurus tajos laikos neviens vēl nesvinēja.
Čakli strādājot, Jarāns sievai kāzu gadadienā sarūpējis skaistu dāvanu – ceļojumu. Vaicāts, vai Šarmelšeihā, Sarkanās jūras krastā, pāra atpūtas programmā ietilpst sauļošanās un peldēšanās, Jarāns apstiprinoši māj ar galvu: “Tāpēc vien jāizskatās jaunam un smukam, lai varētu novilkt drēbes un ielīst fantastiskajā Sarkanajā jūrā. Tā ir mana vājība – snorkelēšana, golfs un slēpošana. Visi Alpu kalni ir izbraukāti, kopumā 25 gadus slēpoju. Diemžēl golfam un slēpošanai jau pēdējos trīs gadus esmu pielicis punktu. Nu jau ir tas vecums… Ja visu laiku esi pēc golfa spēlēm kausus nesis mājās un nu vairs netiec jaunajiem līdzi, tad ir jābeidz. Ir jāmāk aiziet. Citi velkas lēnām, klibo... Nē, laikus ir jāaiziet. Lai tu paliec spilgtā atmiņā no laika, kad biji labā formā!”

Aktieris Jānis Jarāns un viņa karjeras pieturas punkti





Ilgu attiecību pamatā ir māka piekāpties
Savulaik intervijā "Kas Jauns" Dagnija atklāja abu iepazīšanās stāstu: “Tolaik vienīgā iespēja, kā brīvdienās izpausties, bija danči. Strādāju Rīgā, dzīvoju Lapmežciemā un dejot braucu uz Enguri. Jānis uz Lapmežciemu devās ar saviem draugiem no Rīgas. Jānim bija TĀDAS kļošenes, vestītei katra poga citādā krāsā, tikko bija iestājies Kinoaktieru studijā. Tā vakaru nodancojām, jo palikt jau nebija, kur. Braucot prom, pa atvērtu logu Jānis vēl kliedza: “Kāds ir tavs telefona numurs?” Tad nu saucu tos ciparus. Un viņš arī piezvanīja. Tā kā abi bijām Rīgā, pamazām vien sākām tikties. Kad Jānis iestājās Dailes teātra 7. aktieru studijā, sāku dzīvot viņam līdzi, bet ne kopā (smejas). Tāpat ar dejām vakaros. Salaulāties bijām spiesti ļoti prozaiska iemesla dēļ. Jāņa vecākiem piešķīra dzīvokli, un mamma, labu gribēdama, lai tas dzīvoklis paliek Jānim, atsauca mani un, kā šodien atceros, teica: “Nu, meitiņ, cik ilgi jūs tā draudzēsieties. Jums jāprecas, jo, ja jums nebūs oficiāla dokumenta, jūs tajā dzīvoklī palikt nevarēsiet!” Tā piespiedu kārtā brīvprātīgi 1976. gada 14. februārī mēs to jāvārdu teicām. Arī mani vecāki brīnījās, vai tad nevarot pagaidīt un “smuki” apprecēties vasarā? Nē! Mums vajag papīrus! Kāzās bija visa Dailes teātra studija un mani darbabiedri. Nodancojām un sākām tajā dzīvoklī dzīvot – 30 kvadrātmetru istabā bez ērtībām, ar tualeti ārā, tā parasti bija jāatkausē ar karstu tējkannu.”

Jarānu ģimene kāzu ceļojumā Stambulā





Pērnajā vasarā, kad Jānis Jarāns svinēja savu 70. jubileju, runājot ar Kas Jauns par attiecībām, vai tad nekad nav kritis kārdinājumā, viņš vīrišķīgi atklāja: “Dažreiz kāja ir sākusi slīdēt. Protams, esmu gājis cauri visādiem kārdinājumiem – nauda, slava, alkohols. Bet vienmēr kaut kā paspēju laikus attapties. Jo Viņš tur augšā jau brīdina: “Vecais, nedari tā! Nesēdi šajā kompānijā ilgāk. Nedzer ar viņiem! Mūc prom!” Un tā arī esmu rīkojies. Dzīve jau vienmēr ir vilinājumu pilna. Ak, actiņas jau uz mani ir mestas. Kā tad nu bez tā! Aizbraucu uz bērnudārzu kā Miedziņš, uzstājos bērniem, un pēc tam bērnudārza audzinātāja miedz man ar aci: “Miedziņ, varbūt kādu vīniņu!”, “Kā jums iet, Miedziņ?” Redzu, viņai acīs spīdums, bet man skaidrs – fiksi jāmūk prom! Nedrīkst sagādāt sāpes saviem tuvākajiem. Jā, gribas jau to tārpiņu pamērcēt, bet nedrīksti sāpināt tos, kurus mīli.”
Vaicāts, kāds ir Jarānu pāra ilgo gadu attiecību noslēpums, aktieris ir pieticīgs un teic, ka ļoti daudzi pāri piedzīvo šādas skaistas kāzu jubilejas: “Nekas tāds liels nav! Tikai nevajag būt lepnam un iedomīgam. Jābūt piekāpīgam. Ir jāmāk piekāpties. Latvieši ir tāda īpatnēja tauta, kas nemāk piekāpties. Negrib piekāpties pat arī sieviņai vai vīram. Lepnībā pasaka, ka notiks tā, kā es gribu! Nē, mīļie, jāpiekāpjas. Piekāpies pat tad, ja gadījumā tai otrai pusei nav taisnība. Saņemies, samierinies, un viss notiek pats par sevi. Pēc dienām divām atkal viss būs forši. Tas ne tikai manā ģimenē ir, bet visas pasaules attiecību pamatā. Piekāpies – mīlestības un labestības dēļ, lai būtu miers ģimenē un pasaulē!”
Jarānu pāris ir izaudzinājis trīs meitas – Annu, Zani un Elzu – un priecājas par trim mazbērniem – Emīliju, Viesturu un Dārtu.









