Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā "Zelta Mikrofonu" saņems grupa "Iļģi"
2026. gada 28. februārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons" ceremonijā balvu "Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā" saņems postfolkloras grupa "Iļģi".
2026. gada 28. februārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons” ceremonijā balvu “Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems postfolkloras grupa “Iļģi”, kas jau 45 gadus Ilgas Reiznieces vadībā tuvu un tālu daudzinājusi latviešu tautas muzikālo mantojumu. Senās, autentiskās melodijas kļuvušas par pamatu jaunas mūzikas radīšanai, ar kuru “Iļģi” uzstājušies koncertos un festivālos Latvijā un ārvalstīs, mūzika skanējusi filmās, izmantota horeogrāfijā, un grupas radošais devums iemūžināts 18 ierakstu albumos. Daudzi no tiem Latvijas mūzikas ierakstu gada balvā “Zelta Mikrofons” atzīti par labākajiem gada griezumā.
Folkloras kopa “Iļģi” dibināta 1981. gada 21. aprīlī Rīgā, Iļģuciema kultūras namā. Tās vadītāja Ilga Reizniece pirms tam darbojusies folkloras kopās “Skandinieki” un “Bizīteri”. Pirmajā “Iļģu” sastāvā līdzās viņai darbojās Juris Riekstiņš, Irēna Matisone, Māra Zariņa un Andris Prančs, un pēc gada pievienojās multiinstrumentālists un dziedātājs Māris Muktupāvels. Astoņdesmitajos gados līdzās Ilgai Reizniecei un Mārim Muktupāvelam “Iļģos” muzicēja arī Zane Šmite, Biruta Ozoliņa, Guntars Gabranovs, Arnolds Dāle un citi.
Kā tas bija aktuāli 20. gadsimta 80. gadu sākuma folkloras kustībai, “Iļģu” mūziķi devās pie tautas teicējiem, mācījās dziesmas un instrumentu spēli, paši gatavoja tautas tērpus un mūzikas instrumentus. Pirmsākumos viņus īpaši interesēja folkloras senākie slāņi – latviešu mitoloģija, tradicionālā dzīves kārtība un ritms, tā saskaņa ar dabu, gadskārtu un ģimenes godu rituāli. Kopš 1982. gada tapa ieraksti Latvijas Radio – “Kāzu dziesmas”, “Bāriņu dziesmas”, “Zemgales dziesmas”, “Dieva dziesmas” un citas, no kurām daļa vēlāk apkopota izlases diskā “Agrie gadi”. Padomju gados folkloras kopām nebija iespēju brīvi izdot ierakstus, tomēr 1986. gadā pirmos “Iļģu” ieskaņojumus latviešu folkloras kopu skaņuplatē “Ceļatiesi bāleliņi” izdeva Rietumvācijas izdevniecība “KGB”, bet 1989. gadā Polijā tika izdota skaņuplate “Latviešu dziesmas ar vedību un kāzu dziesmām”.
Pakāpeniski “Iļģu” attieksme pret folkloru mainījās – uz tradicionālā pamata tapa oriģinālkompozīcijas, kuras pat zinātājam nereti grūti atšķirt no tautas mūzikas. 1992. gadā Ilga Reizniece ieviesa jēdzienu “postfolklora”, raksturojot jaunu, mūsdienīgu tautas mūzikas izpausmes veidu. Deviņdesmito gadu sākumā Māris Muktupāvels pievienojās rokgrupai “Jauns Mēness”, un pēc laika arī Ilga Reizniece muzicēja šajā sastāvā. Rokmūzikas ietekmē “Iļģu” skanējumā ienāca basģitāra un bungas, mainījās arī mūziķu sastāvs – tai pievienojās Gatis Gaujenieks, Juris Kroičs, Mikus Čavarts un citi.
1998. gadā klajā nāca albums “Saules meita”, par kuru, kā arī koncertprogrammu atskaņojumiem “Iļģiem” tika pasniegta Latvijas Lielā mūzikas balva. Kopš 80. gadu beigām “Iļģi” regulāri piedalījušies folkloras festivālā “Baltica”, savu starptautisko koncertdarbību aizsākot 1988. gadā Austrālijā, Latvijas kultūras dienās Brisbenā. Turpmākajos gados grupa koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Anglijā, Šveicē, ASV un citviet. Pašmāju klausītājiem “Iļģi” regulāri snieguši radošās atskaites un jubileju lielkoncertus, piedalījušies festivālos, uzstājušies lielās un mazās koncertvietās, ieskaitot danču klubus.
Tikpat aktīvs un ražīgs jaunrades un muzicēšanas darbs turpinājās 21. gadsimtā, “Iļģu” dziesmām reizēm uzslāņojoties citu tautu mūzikai. Kopš 2001. gada “Iļģos” muzicē ģitārists Egons Kronbergs. 2008. gadā bundzinieku Vilni Strodu nomainīja Mārtiņš Linde. Līdzās lielai atzinībai tautiešu vidū “Iļģi” ir pamanīti arī pasaules mūzikas apritē: grupas 2000. gadā izdoto disku “Sēju vēju” par vienu no gada izcilākajiem ierakstiem atzina pasaules mūzikas žurnāla “Roots World” lasītāji un kritiķi. 2006. gadā albums “Ne uz vienu dienu” sasniedza 2. vietu starp labākajiem pasaules mūzikas ierakstiem Eiropā, sekojuši danču, Jāņu dziesmu un pirts tradīcijām veltīti ierakstu albumi. Vairākkārt “Iļģu” ieraksti plūkuši laurus Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas nominācijā “Labākais tautas mūzikas albums”. Ar albuma “Spēlēju, dancoju” mūziku radīta folkrokopera, uzvesta IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos (2005. gadā), kā arī izveidota animācijas filma. Par godu grupas 40. jubilejai klajā nāca 18. albums “M
“Iļģu” vadītāja Ilga Reizniece godalgota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2002. gadā) un Lielās folkloras gada balvas Dižo balvu (2007. gadā), un 2026. gadā viņai ir apaļa jubileja. “Iļģu” mūziķi, smeļoties iedvesmu no latviešu folkloras, izglītojuši un pietuvinājuši latviešu senākās mūzikas izpratnei ne vienu vien paaudzi, ar saviem skaņdarbiem iedvesmojuši jaundeju radīšanas procesu Latvijā un būtiski sekmējuši latviskās identitātes uzturēšanu.
Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons 2026” apbalvošanas ceremonija norisināsies 2026. gada 28. februārī Ventspilī, Olimpiskajā centrā “Ventspils”.
