No aizmirstības izcelts stāsts. Seriāla "Hārdakri" aizkulises

Hārdakru ģimene mīt zvejnieku ciematiņā Jorkšīrā (Anglijā) un iztiku pelna, strādājot pie vietējā zivjrūpnieka. Nelaimes seko cita citai – ģimenes galva Sems savaino roku un zaudē darbu, tūlīt pat bez darba paliek arī pārējie ģimenes locekļi, īpašnieks draud izlikt no mājas. Bet tad Sema sieva Mērija izdomā realizēt īpašu biznesa ideju, un aši vien viņi kļūst bagāti un ievācas milzu namā, kura ekonome savulaik ģimenes sievietes rupji aizdzina, kad viņas nāca meklēt darbu.

Nauda nenozīmē statusu

Uzskatāmi redzama «divu naudu» sadursme. «Old money» jeb «vecā nauda» Lielbritānijā ir sociālās elites daļa, bieži saistīta ar aristokrātiju un/vai muižniecību; tās pārstāvjus raksturo arī konservatīvs dzīvesveids, smalkas manieres, laba izglītība, ieturēts stils. Viņi sevi uzskata par kultūras, izglītības, tradīciju uzturētājiem. «New money» jeb «jaunā nauda» ir tie, kuri kļuvuši bagāti savā dzīves laikā, parasti tie ir uzņēmēji, investori, sportisti, slavenības. Viņi biežāk atklāti demonstrē savu bagātību, rīko ekstravagantas ballītes, bet nav nekādi «seri un lēdijas». Vārdu sakot, tas ir klases un prestiža, ne tikai pliku finanšu jautājums. Moderno versiju par šo divu klašu jeb vecās aristokrātijas un jauno industriālo bagātnieku pretstatiem varēja vērot arī Latvijas skatītāju iecienītajā britu seriālā «Dauntonas abatija».

Šo pašu sociālo problēmu risina arī svaigais, vien pērn uzņemtais un kanālā «Epic Drama» skatāmais seriāls «Hārdakri», ko veidojusi tā pati īru producentu kompānija britu TV kanāla «Channel 5» paspārnē, kas ne tik sen piedāvāja arī Latvijā izrādīto seriālu «Lielas un mazas radības» – jaunu ekranizējumu lielu popularitāti iemantojušajām Dž. Heriota autobiogrāfiskajām grāmatām, kas stāsta par jauna veterinārārsta ēršķaino un nereti arī piedzīvojumiem un jokiem pilno ceļu uz karjeras virsotnēm skarbo Jorkšīras lauksaimnieku vidū.

Ģimenes seriāls rudens vakariem

Lai gan seriāls «Hārdakri» ielikts vēsturiskās drāmas žanrā, patiesībā tas ir viegli skatāms. Vizuāli uzņemts vieglo vēsturisko britu seriālu stilā. Nosacīti galvenais varonis ir ģimenes tēvs, sākumā drusku pat asociējas ar mūsu pašu «Ilgā ceļa kāpās» zvejnieku Artūru Bangu – padrūmu, varbūt ne pārāk gudru, bet godīgu zvejasvīru – raupjš džemperis un žakete, daudz zivju, godīga rīcība. Patiesībā galvenā varone tomēr ir Sema sieva Mērija – tieši viņa drūmākajā posmā izglābj ģimeni no posta. Savukārt viskolorītākā persona ģimenē, neapšaubāmi, ir Mērijas mamma, bijusī kontrabandiste, kas brūķē lielu muti un nebaidās ne no paša velna.

Mērijas lomā ir britu aktrise un bijusī augsta līmeņa vingrotāja Klēra Elizabete Kūpere ar lielu ekrāna pieredzi un daudzām britu televīzijas balvu nominācijām. Viņas vīru Semu spēlē ne tik pieredzējis aktieris – Līems Makmahons no Ziemeļīrijas. Tēlu plejādē Latvijas skatītāji noteikti pamanīs arī citas pazīstamas sejas, piemēram, lēdiju Emmu Ficherbertu atveido Keitija Beltone, kas citā svaigā, vēsturiskā izklaidējošā seriālā «Mis Skārleta» ir detektīves Skārletas uzticamā palīdze un draudzene. Interesanti, ka viena no scenāristēm ir velsiete Emma Rīvza, kas ir Lielbritānijas rakstnieku ģildes priekšsēdētāja.

Kritika šo seriālu pārāk nopietni neņem, tomēr visžēlīgi nosauc par labas kvalitātes izklaidi. Kerola Midžleja no «The Times» raksta: «Šai vajadzētu būt Disneja pasakai – tik izteikti te ir «labie» un «sliktie». Tāds stāstiņš par Pelnrušķīti no zvejas dokiem.» Viņa arī aizrāda, ka dekorācijas šķiet pārāk sterilas un brīžiem atgādina Ziemassvētku reklāmu: «Un es šaubos, vai īstām sievietēm, kas visu savu dzīvi pavadījušas, ķidājot zivis jebkuros laikapstākļos, bija tik tīras drēbes un starojoša sejas krāsa. Bet mēs neesam šeit skarba reālisma dēļ. Izbaudiet veclaicīgo noskaņu, kas liek atcerēties, kāda televīzija bija kādreiz!» Anita Singha no «The Telegraph» teic, ka «tas ir ideāli piemērots rudens vakariem.»

Savukārt Džoels Kellers no portāla «Decider» bilst, ka «parasti, ja pirmajā sērijā jau ir skaidrs, kāds būs stāsts, nicīgi atmetam ar roku. Šajā gadījumā to izbaudām un tāpat turpinām skatīties ar prieku.» Viņš atzīmē, ka te nav «seksa un ķesku būšanu» un seriāls jauki parāda patieso vērtību – ģimeni, kurā cits citu atbalsta un mīl vienlīdz gan doku strādnieku namiņā, gan lepnā muižā.

Pat skatītāji atsauksmēs internetā piekrīt, ka, lai gan sižets ir vienkāršs, tomēr tur savā varā, lielā mērā pateicoties dinamiskajam vēstījumam. Turklāt tas ir viegls un aizraujošs, un ko gan vēl vajag, lai atpūtinātu galvu pēc visām ikdienas un pasaules raizēm!?

Autors – īsts dēkainis

Šī iedvesmojošā pasaka radās britu rakstnieka Klementa Listera Skeltona galvā. Skeltons sarakstījis divas grāmatas par Hārdakru ģimenes gaitām. Spriežot pēc autora biogrāfijas, viņš būtu lielisks prototips kādai aizraujošai filmai vai seriālam – ceļojošais aktieris, kara varonis, Nesijas «mednieks», karalienes draugs, suku un apdrošināšanas polišu pārdevējs, rakstnieks…  Viņa daudzveidīgā dzīve bija īsta anekdošu krātuve, turklāt viņš bijis izcils stāstnieks. «Laikam esmu vienīgā sieva, kas ar patiesu sajūsmu allaž klausījusies sava vīra stāstos, jo viņš to darīja tik labi!» intervijā stāsta viņa atraitne Alisona Skota-Skeltone, kura raksta joprojām. Skeltonam nav piemitis daudziem rakstniekiem raksturīgais ego – viņš labprāt sastrādājies ar citiem. Viņam bija gan aktiera dotības, gan piedzīvojumu gars, gan arī ass, gluži vai zinātnieka prāts.

«Mamma parūpējās, lai mēs uzaugtu, dzirdot stāstus par viņu,» saka Džastins, viens no abiem dēliem. Viņš ar brāli bija vēl mazi, kad tēvs nomira. «Mēs pieņēmām, ka ikviena tētis ir tāds. Bet nē, viņš bija absolūti ievērojams cilvēks, un, jo vairāk es par viņu uzzinu, jo aizraujošāk.» 

Tuvinieki teic – ja rakstnieks būtu dzīvs, viņš būtu ļoti priecīgs, ka viņa radītais atkal celts godā. Skeltona darbi pēc viņa nāves pazuda no publikas redzesloka, taču 2014. gadā  izdevniecība «Wyndham Books», kas specializējās 20. gadsimtu vidus dižpārdokļu atkārtotā izdošanā, izcēla viņa vārdu no aizmirstības – jo izdevniecības vadītājs miglaini atcerējās, ka bērnībā vecmāmiņas mājās lasījis romānu «Hārdakri». Izdevēja nojauta par stāstu, kas nav morāli novecojis, piepildījās – romāns kļuva par populārāko ģimenes sāgu romānu Lielbritānijā, ASV un Austrālijā (elektroniskā versijā). Izdevējs Īens Skillikerns kopā ar Skeltona atraitni arīdzan apmeklēja seriāla «Hārdakri» privāto seansu pietuvinātajai publikai. Par ekranizāciju Alisona izteicās kodolīgi:  «Viņš būtu absolūtā sajūsmā!»

«Hārdakru» autora aizraujošie dzīves notikumi

• Klements Listers Skeltons («Klems») piedzima Anglijas ziemeļos, Nortamberlendas grāfistē, 1919. gadā. Viņa tēvs bija karaļa Džordža V staļļmeistars. Pateicoties sakariem ar karalisko ģimeni, Klems īsu laiku pavadīja elitārajā Herovas skolā. Garlaicības mākts, 14 gadu vecumā aizbēga no mājām, pievienojās Frenka Bensona ceļojošo aktieru trupai, kur spēlēja lomas Šekspīra lugās.
• Kara laikā kāds Klema draugs, lai apprecētos ar iecerēto, kura pirms tam bija arī Klema meitene, vēlējās pāriet katoļticībā un devās mācībā uz katoļu baznīcu. Klems kompānijas pēc devās viņam līdzi ar domu, ka nu tik diskutēs ar mācītāju un pierādīs, ka tās visas ir blēņas. Notika pilnīgi pretējais – kādā lietainā dienā Klems aizminās ar divriteni pie draudzes mācītāja un teica, ka grib konvertēties katoļticībā tagad un tūlīt. Priesteris izmirkušajam un nosalušajam jauneklim piedāvāja iedzert, lai sasildītos, bet Klems lepni atbildējis, ka vēlētos tomēr šo procedūru veikt skaidrā prātā. Tad nu svētais tēvs nopūtās un pārkrustīja glāzi ar viskiju, paziņodams, ka šis tagad ir svētais ūdens un tāpēc jaunpievērstais droši to drīkst dzert.
• Reiz Klemam izdevās nofotografēt slaveno transatlantisko tvaikoni «Queen Mary», kad tā bija sausajā dokā pēc tam, kad nejauši nogremdēja citu kuģi. Saniknotie virsnieki viņu izsauca un lika izritināt fotofilmu turpat, uz grīdas, lai tā izgaismotos, bet veiklais Klems sašķaidīja citu spolīti ar tukšu filmiņu, un vēsturiskais foto ir saglabājies.
• Trīsdesmit septiņu gadu vecumā Klems iestājās Svētā Pāvila kopienas ordenī, kur iepazinās ar izdevēju Deividu Džeimsu, kuru  interesēja Skotijas ezera Lohnesa mītiskais nezvērs. Kopā ar pasaulslaveno naturālistu Pīteru Skotu viņš nodibināja «Lohnesa fenomena izmeklēšanas biroju», lai mēģinātu uzņemt Nesiju. Vēlāk intervijā viņa atraitne stāstīja, ka reiz viņam tiešām izdevies ar Nesiju satikties – airējot naktī pa ezeru, blakus lēnām sācis pacelties tāds kā melns kūkums, apņemts ar putojošu ūdeni: «Tā kā tas bija lielāks par laivu, viņš steigšus airējās prom – kā ikviens saprātīgs cilvēks to darītu.»
• Savu nākamo sievu, ņujorkieti Alisonu Skotu viņš satika pie Lohnesa ezera. Klems, kurš tobrīd sēdēja viesnīcas ēdamzālē, Alisonu uzskatījis, bilda draugam: «Šī ir meitene, kuru es apprecēšu.» Tobrīd Klemam bija 47 gadi, bet Alisonai – 20. Jau pēc mēneša abi saderinājās, bet pēc trim – apprecējās. Atraitne joprojām dzīvo mājā, netālu no Lohnesa ezera.
• Alisonas brālis bija rakstnieks (tāpat kā viņu vecāki) un iepazīstināja Skeltonu pāri ar savu aģentu Henrija Morisonu un viņa sievu, un tieši viņi iedrošināja abus pievērsties rakstniecībai. Morisons faktiski bija idejas autors grāmatai par «Hārdakriem» – līdz tam Skeltons pārī ar sievu driķēja gotiskā stila romānus ar kopīgo pseidonīmu Abigeila Klementsa.
• Romānds «Hārdakri» guva starptautiskus panākumus, tāpēc sekoja turpinājums – «Hārdakru veiksme». Skeltons bija iecerējis tetraloģiju «Pulks», diemžēl ceturto sērijas grāmatu viņš nepaspēja iesākt – nāve no plaušu vēža viņu pārsteidza jau 59 gadu vecumā.