Sējānu ģimenes dziesmotais ceļš - trīs bērni seko vecāku pēdās
foto: no privātā arhīva
Sējānu ģimene 2015. gada svētkos, kad kopā ar vecāko māsu Everitu un brāli Eremiju tajos bija arī jaunākā māsa Madara.
Slavenības

Sējānu ģimenes dziesmotais ceļš - trīs bērni seko vecāku pēdās

Santa Sergejeva

Jauns.lv

Dziesmu un deju svētku kustība Latvijā nav tikai valsts mēroga kultūras notikums – tas ir dzīvesveids, kas cieši iesakņojies daudzās ģimenēs. Viena no tādām ir komponista un dziedātāja Andra Sējāna un bērnu vokālās studijas "Knīpas un knauķi" vadītājas Sanitas Sējānes ģimene. Viņu trīs bērni – Everita, Eremijs un Madara – seko vecāku pēdās.

Sējānu ģimenes dziesmotais ceļš - trīs bērni seko ...

“Jau kopš 2010. gada mūsu bērni ir piedalījušies svētkos – gan kā Rīgas Doma kora skolas zēnu un meiteņu koru dziedātāji, gan kā "Knīpu un knauķu" ansambļa dalībnieki. Viņi ir bijuši redzami Tautas mūzikas lielkoncertā, koncertos Vērmanes dārzā un šogad arī kokļu mūzikas programmā "Dzīslojums",” žurnālam "Kas Jauns" stāsta Sanita Sējāne. Īpašs brīdis bijis 2015. gadā, kad desmit gadus vecais Eremijs kā solists kāpa uz svētku noslēguma lielkoncerta skatuves.

Mazā Madara Sējāne Dziesmu un deju svētku gaisotni izjutusi jau kopš viena gada vecuma. “Toreiz viņa ar ģimeni piedalījās gājienā, noklausījās brāli un māsu koncertā un pati dziedādama priecēja apkārtējos,” atceras Sanita. Šajos svētkos Madara uzstājas trīs koncertos kopā ar "Knīpām un knauķiem", kā arī garīgās mūzikas koncertā un noslēguma koncertā meiteņu kora "Tiara" sastāvā. Vidējais brālis Eremijs šogad atgriežas kā jauktā kora dalībnieks no Rīgas Doma kora skolas, turpinot iesākto tradīciju. Jāpiebilst, ka viņš ir bijis solists arī 2018. gada svētku noslēguma koncertā.

Sanita pati šajos svētkos uzņēmusies īpašu lomu – viņa ir mākslinieciskā vadītāja tautas mūzikas lielkoncertam "Dižais skaņraksts". “Svētki mūs vieno un disciplinē,” viņa saka. “Tā ir kā nepārtraukta cikliska kustība – regulāri mēģinājumi, skates, koncerti. Bērni iemācās apzinīgumu, bet vienlaikus ieaug šajā brīnišķīgajā sajūtā par piederību kam lielākam. Tā ir mūsu tautas dzīvā sirds, kas pulsē cauri paaudzēm.”

Sanita, kas pati piedalījusies VI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos jau 1989. gadā, šodien svētkus piedzīvo no vairākām perspektīvām – kā māksliniece, mamma, vadītāja un līdzdalībniece. “Katros svētkos ir brīži, kad sirds trīs. Lepnums par bērniem, vīru Andri, kura dziesmas izskan plašajā svētku telpā, un mazajiem "Knīpām un knauķiem", kurus sirsnīgi samīļoju pēc katra koncerta. Man šie svētki ir iespēja būt kopā ar ģimeni – gan skatuves gaismās, gan aizkulisēs. Un tas ir pats lielākais skaistums.”