Līgo pikniks pie Baibas Sipenieces-Gavares
Gatavojoties vasaras saulgriežu svinībām, Latvijā populāras personības tikās sirsnīgā Līgo piknikā, kur dalījās savās svētku tradīcijās.
Foto: Baiba Sipeniece ar citām Latvijas slavenībām aizvadījusi sirsnīgu Līgo pikniku
Gatavojoties vasaras saulgriežu svinībām, Baiba Sipeniece-Gavare pie sevis mājās sirsnīgā Līgo piknikā uzņēma Latvijas slavenības ar kurām dalījās savās svētku tradīcijās, gatavoja savus iecienītākos ēdienus un atklāja arī dažus amizantus gadījumus no savas līgošanas pieredzes.
Dziesmas līdz rītam un šmorēšanas rituāls Baibas Sipenieces-Gavares mājās
Televīzijas un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare "Maxima Latvija" rīkotajā piknikā norādīja, ka Jāņi nav iedomājami bez stiprām latviskām tradīcijām: “Es parasti svinu lauku mājās draugu un ģimenes lokā, visiem ir jābūt baltos kreklos vai tautastērpos. Mēs ejam pļavās, pinam vainagus un vakarā sākas lielā ielīgošana un apdziedāšana, kas turpinās līdz rīta agrumam. Vienmēr sanāk liels, kupls līgotāju pulks.” Svarīgs notikums Līgo dienā Baibai ir aitas gaļas zupas jeb šmoriņa gatavošana uz ugunskura – tas ir process, kas notiek visas dienas garumā un kur iesaistās visi viesi.
Daces Krieviņas-Bahmanes padomi maģiskas svētku noskaņas radīšanai
Lai svinību vietai piešķirtu īpašu noskaņu, pietiek arī ar nelieliem akcentiem, ir pārliecināta stiliste Dace Krieviņa-Bahmane, kas atzīst, ka viņai svētkos ir īpaši svarīga vide un vizuālais noformējums. “Lampiņu virtenes ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā radīt maģisku, siltu atmosfēru – tās momentā piešķir pasākumam īpašu noskaņu.
Sveces, sakārtotas kompozīcijā uz galda, var kalpot kā simbolisks "mazais ugunskurs",” saka Dace.
Viņa iesaka izmantot dekorēšanai ne tikai tradicionālos elementus, kā ozolu un bērzu zari, papardes, pļavas ziedi, māla trauki un lina audums, bet arī nebaidīties eksperimentēt: “Izvēlies viena toņa pļavas ziedus un kombinē tos ar elegantām dārza puķēm, piemēram, peonijām, hortenzijām. Papardes un ziedu vainagus vari izmantot kā interjera akcentus – piesien tiem lentas un novieto pie sienām vai uz galda. Atceries – visam nav jābūt perfektam. Arī mazliet nejaušības vai improvizācijas var piešķirt svētkiem īpašu šarmu. Ieklausies savās sajūtās un nebaidies eksperimentēt!”
No pilsētas līdz zaļumballei – Jānis Krīvēns katru gadu svin citādi
Savukārt mūziķis, grupas “Singapūras satīns” dalībnieks Jānis Krīvēns nepieturas pie noteiktām tradīcijām un atzīst, ka viņam Jāņu svinības katru gadu izvēršas citādas – vai nu laukos, vai pie jūras, zaļumballē vai pilsētā. “Man šķiet, ka foršākais ir katru reizi mēģināt iegūt jaunu pieredzi, lai svētku pēcgarša ir bagātāka ar katru gadu. Kļūstot vecāks, arvien vairāk novērtēju tradīcijas un latviskos rituālus, bet man patīk arī vienkārši izrauties no Rīgas uz divām dienām un pavadīt laiku kopā ar draugiem pie ugunskura. Man svarīgākais ir laba kompānija – ar pareizajiem cilvēkiem es varu pārlēkt jebkuru ugunskuru, iekurināt pat mitrāko grilu un nosildīt visaukstāko nakti,” saka Jānis.
Jānis Pētersons saglabā līdzsvaru starp tradīcijām un neierasto
Grupas “Citi zēni” solists Jānis Pētersons parasti svin ģimenes mājās Ādažu pusē un uzskata, ka svarīgākais, lai svētki izdotos, ir draugu loks, jo svētkus radām mēs paši. “Tā kā es pats esmu Jānis, svētku organizēšana gulstas uz maniem pleciem, taču ģimene vienmēr palīdz. Pagājušajos svētkos mums izdevās noorganizēt etnogrāfisko Jāņu sagaidīšanu īstajos saulgriežos.”
Plānojot svētku galdu, Jānis cenšas apvienot tradīcijas ar to, ko vienkārši kārojas: “Skaidrs, ka ēdienkartē ir jābūt Jāņu sieram, alum un pīrāgiem, bet domāju, ka katram uz svētku galda jāliek arī tādi našķi, kurus vienkārši gribas nogaršot svētkos. Piemēram, man lašmaizītes ir tas ēdiens, kas asociējas ar svētkiem.”
