Mira vienā mājā, bet ar nedēļas starpību. Eksperti atklāj aktiera Džīna Hekmena un viņa sievas nāves iemeslu

Oskara balvas laureāts Džīns Hekmens miris dabisku iemeslu dēļ aptuveni nedēļu pēc savas sievas Betsijas Arakavas, kura nomira pēc inficēšanās ar retu vīrusu, paziņoja Ņūmeksikas medicīnas izmeklētāji.

95 gadus vecais Hekmens mira savās mājās Santafē no koronārās artēriju slimības, un kā veicinošs faktors tika norādīta arī Alcheimera slimība.

65 gadus vecā Arakava nomira tajā pašā mājā no hantavīrusa izraisīta plaušu sindroma (HPS) – elpceļu saslimšanas, kas rodas pēc saskares ar inficētiem grauzējiem. Viņas nāves cēlonis tika klasificēts kā dabisks.

Varasiestādes uzskata, ka viņa mirusi aptuveni septiņas dienas pirms sava vīra, ar kuru bija precējusies vairāk nekā 30 gadus.

Hekmens savas karjeras laikā ieguva divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas par lomām filmās "Francijas sakars" ("The French Connection") un "Nepiedodamais" (Unforgiven).

Ņūmeksikas Medicīnas izmeklētāju biroja pārstāve doktore Hetere Džerela preses konferencē piektdien norādīja, ka, visticamāk, Arakava mirusi 11. februārī. Viņa piebilda, ka ir "pamatoti secināt", ka Hekmens miris 18. februārī.

Pēdējās zināmās Arakavas darbības un saziņa notikušas 11. februārī, kad viņa tika novērota dodamies uz pārtikas veikalu, aptieku CVS un zoo preču veikalu, pēc tam vakarā atgriežoties mājās.

Ņemot vērā, ka Hekmenam bija Alcheimera slimības smaga stadija, ir "pilnīgi iespējams, ka viņš neapzinājās, ka viņa sieva ir mirusi", sacīja doktore Džerela.

Viņa piebilda, ka viņam bija "nopietna sirds slimība, kas galu galā izraisīja nāvi", un viņš ilgstoši cīnījās ar augstu asinsspiedienu.

Lai gan Hekmens pēdējā laikā nebija ēdis, viņam nebija novērotas dehidratācijas pazīmes.

Preses konferencē Ņūmeksikas sabiedrības veselības veterinārārste Erina Fipsa uzsvēra, ka hantavīrusa infekcijas ir ārkārtīgi retas.

HPS tiek pārnests, saskaroties ar grauzēju izkārnījumiem, urīnu vai siekalām, bieži caur piesārņotu putekļu ieelpošanu.

Viņa atzīmēja, ka pēdējo 50 gadu laikā štatā reģistrēti 136 saslimšanas gadījumi, no kuriem 42% bijuši letāli.

Izmeklētāji atklāja grauzēju aktivitātes pazīmes dažās īpašuma ēkās, taču risks galvenajā mājā tika uzskatīts par "zemu".

Varasiestādes joprojām cenšas noskaidrot, kā Arakava inficējās. Hekmena hantavīrusa tests bija negatīvs.

Pāris tika atrasts savā mājā pēc tam, kad apkaimes apsardze veica labklājības pārbaudi un caur logu ieraudzīja viņu ķermeņus uz grīdas.

Atradumi liecināja, ka mirstīgās atliekas jau bija sadalīšanās stadijā.

Hekmena ķermenis tika atrasts sānu istabā blakus virtuvei, netālu no viņa atradās pastaigu nūja un saulesbrilles, liecina kratīšanas ordera dokumenti.

Arakavas ķermenis tika atrasts vannas istabā, un tuvumā bija izkaisītas tabletes.

Šerifa vietnieki atrada medikamentus vairogdziedzera un asinsspiediena ārstēšanai, kā arī "Tylenol" pretsāpju līdzekli, taču, atsaucoties uz privātuma likumiem, netika atklāts, kam tie bija izrakstīti.

Viens no pāra trim suņiem tika atrasts miris būrī netālu no Arakavas, bet pārējie divi suņi bija dzīvi.

Suņa nāves cēlonis joprojām tiek noskaidrots, taču Doktore Fipsa norādīja, ka suņi neslimo ar hantavīrusu.

Sākotnējā izmeklēšana neatklāja nekādas vardarbības vai ielaušanās pazīmes pāra īpašumā, kura vērtība tiek lēsta 3,8 miljonu ASV dolāru (aptuveni 3,5 miljoni eiro) apmērā.

Oglekļa monoksīda testi bija negatīvi, un netika konstatētas būtiskas gāzes noplūdes.

Hekmenam palikuši trīs pieauguši bērni no viņa iepriekšējās laulības.

Hekmens iepazinās ar Arakavu 1980. gadu vidū, kad viņa uz nepilnu slodzi strādāja kādā Kalifornijas sporta zālē, iepriekš ziņoja "The New York Times".

Viņš ieguva Oskaru kā labākais aktieris par Džimija "Popeja" Doila lomu Viljama Frīdina 1971. gada trillerī "Francijas sakars" un kā labākais otrā plāna aktieris par mazā Bila Dageta lomu Klinta Īstvuda vesternā "Nepiedodamais" (1992).

Būdams salīdzinoši vēlu atklāts Holivudas talants, Hekmens guva izrāvienu savos trīsdesmit gados, kad viņš tika nominēts Oskaram par Baka Barova lomu 1967. gada filmā "Bonija un Klaids", kurā tēloja kopā ar Vorenu Bītiju un Feju Danaveju.

Viņš vēlreiz tika nominēts 1970. gadā par filmu "I Never Sang for My Father" un kā labākais galvenās lomas aktieris 1988. gadā par lomu filmā "Mississippi Burning".

Kopumā viņš piedalījās vairāk nekā 100 lomās, tostarp atveidoja superļaundari Leksu Lutoru Kristofera Rīva "Supermena" filmās 1970. un 1980. gados.

Viņš filmējās arī līdzās tādiem Holivudas dižgariem kā Alu Pačīno 1973. gada filmā "Scarecrow" un Džīnu Vailderu 1974. gada filmā "Young Frankenstein".

Viņa pēdējā parādīšanās uz lielā ekrāna bija 2004. gadā, filmā "Welcome to Mooseport", pēc kuras viņš aizgāja no Holivudas, lai aizvadītu mierīgu dzīvi Ņūmeksikā.