Rīza Viterspūna atklāj savu lielāko Ziemassvētku izgāšanos

Prezentējot savu jaunāko bērnu grāmatu "Busy Betty & the Perfect Christmas Present", aktrise atzina, ka jau sen bija plānojusi uzrakstīt bērnu grāmatu par Ziemassvētkiem, un iedvesmu tam viņa smēlusies no savas ģimenes. "Es gribēju uzrakstīt grāmatu par Ziemassvētkiem, jo mans mazais dēls tikai vakar teica: "Es nezinu, ko lai uzdāvina visiem." Es viņam atbildēju: "Jebkura dāvana, ko tu pats izgatavosi, man būs daudz vērtīgāka nekā nopirkta. " Ceru, ka šī grāmata iedrošinās bērnus izgatavot paštaisītas dāvanas, jo tās ir vislabākās," saka Viterspūna, kura ir trīs bērnu māte.

Aktrise atceras savas bērnības svētkus, kad viņa gatavoja dāvanas ar rokām: "Es taisīju akvareļgleznas, apsveikumu kartītes ar flomāsteriem, našķus vai šokolādes cepumus. Es to daru joprojām."

Runājot par savu iecienītāko bērnības dāvanu, viņa atceras lelli Teddy Ruxpin: "Es biju apsēsta ar šo rotaļlietu. Mans tētis atrada pēdējo veikala plauktā, un es ar to spēlējos katru dienu."

Ziemassvētku tradīcijas viņas ģimenē joprojām ir nozīmīgas. Viterspūna kopā ar bērniem bauda kopīgu slidotavu apmeklējumu, dekorēšanu un piparkūku mājiņu gatavošanu. "Mēs rotājam lieveņus ar lentēm un vītnēm, kā arī cenšamies uzņemt ģimenes fotogrāfijas Pateicības dienā, lai līdz Ziemassvētkiem būtu gatava apsveikumu kartīte," stāsta aktrise.

Tomēr vecākie bērni vairs nevēlas būt ģimenes kartītēs. "Kad viņi sasniedza 20 gadu vecumu, es viņiem ļāvu nepiedalīties. Tas ir skumji, bet man joprojām ir mans mazais 12 gadus vecais dēls, kurš tiek saposts, un tas ir ļoti mīļi," viņa piebilst.

Viterspūna atceras arī kādu neveiksmīgu Ziemassvētku tradīciju: "Kad es vēl biju "darīt visu pēc Martas Stjuartes ieteikumiem" sieviete, es mēģināju pati uzbūvēt piparkūku māju, un tas bija episkas katastrofas piemērs. Mana inženierija nebija pietiekama, un māja sabruka."

Aktrise atzīst, ka visvērtīgākās dāvanas, ko viņa jebkad saņēmusi no saviem bērniem, ir bijušas sentimentālas. "Kad viens no maniem bērniem bija mazs, viņš man uzdāvināja burciņu, kurā bija ļoti specifiskas atmiņas un komplimenti, piemēram, "man patīk, kad tu mani apskauj pēc skolas" vai "man patīk, kad mēs mašīnā dziedam šo dziesmu." Šī dāvana joprojām liek man raudāt," viņa atzīst.

Vēl viena īpaša dāvana bija piecas vēstules, ko bērns bija rakstījis, lai viņa atvērtu dažādos laikos gada garumā. "Tas bija tik mīļi un neaizmirstami," piebilst Viterspūna. "Mēs esam ļoti sentimentāla ģimene."