Artjoms Gluzunovs cietumā zaudējis 15 kilogramu svara un tagad ir tūkstošu lielos parādos

Nu jau pāris nedēļas Artjoms bauda dzīvi “uz brīvām kājām” un saka – mierīgi nemaz nevarētu dzīvot, jo citādi nebūs, ko vecumdienās stāstīt mazbērniem. “Es nevarētu dzīvot bez piedzīvojumiem un adrenalīna, jo nepatīk garlaicīga dzīve,” žurnālam "Kas Jauns" saka triju bērnu tēvs, ko plašāka sabiedrība iepazinusi ne tikai kā dziedātājas Elīnas Gluzunovas dzīvesbiedru, bet arī kā šovu dalībnieku un noziedznieka lomas atveidotāju seriālā "Tunelis".

Blaktis un gardās cietuma zupas

Uzsāktā krimināllieta vēl nav izbeigta, un notiek izmeklēšana – Artjomam apsūdzība izvirzīta saistībā ar narkotikām. Kamēr notiek izmeklēšana, Artjoms nevarot atklāt, vai viņš tiek apsūdzēts narkotisko vielu lietošanā vai izplatīšanā. Pašlaik arī izmeklēšanas procesa laikā Artjoma viedtālrunis un dators atrodas pie policijas. Taču viņš pats no Rīgas Centrālcietuma atbrīvots. Un par tur pavadīto laiku stāstīt drīkstot gan. Sākotnēji bijis kopā ar trim kameras biedriem, bet tad viņi pārcelti citur. “Tad mani iesēdināja sešvietīgā “numuriņā”, un tur arī nebija nekādas vainas, jo visi bija draudzīgi. Bija gan dzērājšoferi, gan arī viens kameras biedrs par slepkavības mēģinājumu. Viņš bija mēģinājis tēlot slepkavu, protams, ka nebija izdevies. Reāls pajoliņš, būdams pālī, mēģināja nogalināt kāda tirdzniecības tīkla veikala apsargu, kurš jau ir pensijas vecumā,” kameras biedra nedienas atstāsta Gluzunovs un piebilst: “Pa visu to laiku, kamēr tur biju, bija tikai viens incidents. Sanāca tā, ka uzbeku, kurš pa Rīgu bija vadājis nelegālos imigrantus, vajadzēja izmest no kameras. Viņš pa nakti mums neļāva gulēt, staigāja pa kameru, bet gulēja pa dienu.”

Vaicāts, kāda izvērtusies ikdiena cietuma kamerā, Artjoms saka: “Jāteic, ka tur bija forši, gluži kā sanatorijā. Ēdiens un dzēriens ir nodrošināts. Varēju pasūtīt, ko vēlos, no cietuma veikala. Ja sākotnēji cietumā pasniegtais ēdiens man nelikās garšīgs, tad ar laiku jau pieradu un pat ļoti iegaršojās tur gatavotās zupas, kā arī putras. Gaļas ēdienu gandrīz nemaz nav, varbūt dažreiz kādā mērcē iemesta saplucināta vista. Notievēju par 15 kilogramiem, jo iepriekš svēru 118 kilogramu. Pat sieva, mani sagaidot iznākam no cietuma, bija izbrīnīta, ka esmu tik slaids palicis.”

Viņš spriež, ka cietums šobrīd ļoti attīstījies. “Protams, ka Centrālcietumam ir nepieciešams remonts. Ar blaktīm bija diezgan grūti sadzīvot. Citiem kameras biedriem pavisam grūti klājās, jo blaktis viņus pamatīgi sakoda – tā, ka viņi līdz asinīm bija nokasījušies, bet man, par laimi, nekoda. Tiesa gan, vairākkārt pamodos no tā, ka blaktis rāpo pa manu ķermeni. Blaktis tur ir dažādas, sākot no viena līdz pat sešu milimetru lielām. Reiz ierosināju mūsu kamerā veikt dezinfekciju. Izlējām verdošu ūdeni pa visiem kameras stūriem, kā arī hloru, ko bijām iemainījuši pret cigaretēm. Nedēļu no blaktīm bija miers, bet tās atkal saradās no citām kamerām,” par dzīvi apcietinājumā sarunā ar "Kas Jauns" stāsta Artjoms Gluzunovs.

Laipnie policisti bez maskām un automātiem

Taujāts, kā likumsargi izturējušies pret Artjomu gan aizturēšanas brīdī, gan pēc tam, viņam nonākot apcietinājumā, Gluzunovs atzīst, ka bijis patīkami pārsteigts: “Kad mani informēja, ka tikšu aizturēts, biju gaidījis, ka mani aizturēs policisti maskās, bruņojušies ar automātiem. Taču nekā tāda nebija. Braucot pa Brīvības ielu, trīs netrafarētās automašīnas ar ieslēgtām bākugunīm norādīja, ka man jānobrauc malā, un laipni palūdza izkāpt. Protams, ka man bija sekots no pašām mājām. Sākotnēji visos manos īpašumos un mājās tika veikta kratīšana, mani aizveda uz tā sauktajām Septītajām debesīm – Valsts policijas izolatoru Čiekurkalnā. Piektdienā mani savāca, sestdienā iedeva spriedumu, ka man ir divi mēneši sankcija, un jau pirmdienā pārveda uz Rīgas Centrālcietumu.”

Kamēr Artjoms bija cietumā, Elīna viņu klātienē nesatika ne reizi. “Pirmkārt, viņa nedrīkstēja to darīt, otrkārt, es tik tiešām nevienu negribēju redzēt. Elīna gribēja pie manis braukt ar bērniem, bet es negribēju, ka viņi mani redz šādā situācijā – ka nevaru par viņiem ne parūpēties, ne apskaut. Es domāju, ka Elīna ļoti pārdzīvoja visu šo laiku, kamēr biju cietumā. Elīna bija atvedusi tik daudz mantu, nepieciešamo parfimēriju, “maikas” un citu apģērbu, kā arī krustvārdu mīklu žurnālus, ka es pat gadu tur varētu mierīgi sēdēt. Tā kā es pats biju gatavojies uz lielāku sodu, biju nolēmis, lai Elīna dzīvo savu dzīvi. Man jau nav variantu, jo rokas un kājas ir sasietas, bet Elīnai ar bērniem taču ir jādzīvo tālāk. Jau biju samierinājies ar savu likteni, gatavojies kā minimums uz sodu līdz pieciem vai pat desmit gadiem. Tāpēc vairāk nekā mēnesi Elīnai nezvanīju. Līdz iznākšanai brīvībā gandrīz nebiju ar viņu kontaktējies, tikai vienu vai divas reizes no cietuma taksofona piezvanīju. Vienā no sarunas reizēm man dēls vaicāja, kad es būšu mājās. Man nebija, ko atbildēt...” tā Artjoms.

Pamatīgas parādsaistības un dusmīgi klienti

Pēc iznākšanas no apcietinājuma viņu sagaidījušas spriedzes un stresa pilnas situācijas – saistībā ar uzsāktajiem un nepabeigtajiem darbiem būvniecībā. Kādā "Facebook" grupā Artjoms nolinčots par krāpšanu būvniecības darbos; cilvēki, kas bija pasūtījuši pie viņa jumta nomaiņu, pauduši sašutumu, ka Artjoms pēc iznākšanas no cietuma pazudis un neatsaucas pat uz tālruņa zvaniem. Piemēram, viens klients priekšapmaksā samaksājis Artjomam 7,5 tūkstošus eiro par jumta seguma materiāla iegādi, bet, Gluzunovam sēdot aiz restēm, nekas neesot pavirzījies uz priekšu ne ar darbiem, ne priekšapmaksas atgriešanu. Artjoms neslēpj, ka tik tiešām ir iedzīvojies problēmās. “Man ir tādi objekti, kuros ir ļoti saprotoši cilvēki, bet trāpījās divi klienti, kas reāli nesaprot, ka tajā laikā, kamēr sēdēju, es nevarēju viņiem jumtus uztaisīt. Līdzko iznācu no cietuma, viņi sāka “bombardēt” Elīnu, lai atdod naudu, lai gan Elīnai ar to nav nekāda sakara. Viņi zvanīja pat naktī un draudēja. Līdz ar to es šos divus klientus atlikšu līdz tam, kamēr pabeigšu citus iesāktos darbus. Ja jau esmu ielikts tajā "Facebook" krāpnieku grupā, tad arī varu palikt. Un, kad tikšu līdz šiem diviem klientiem, tad viņus uzrunāšu soctīklos. Vēlos no viņiem saņemt atvainošanos. Ja tā nenotiks, tad to naudu es labāk atdodu kādai labdarībai. Ja es esmu krāpnieks, tad esmu, bet tad būšu vismaz izdarījis labu,” uzskata Artjoms.