"Kā kāds uzdrīkstas atņemt viņām dzeju?" improvizācijas teātra aktrise Anete Bendika šokēta par "dzimtsarakstu lēdiju attieksmi"
Improvizācijas teātra aktrise Anete Bendika soctīkla "X" platformā pasūdzējusies par dzimtsarakstu nodaļu darbinieču attieksmi. Kā liecina viņas aprakstītā pieredze, dažas no viņām topošās līgavas noved pat līdz asarām...
"Dzimtsarakstu lēdiju attieksme mani bieži šokē. Stāstu netrūkst. Jaunais pāris negrib nekādas vārsmas un tikai laulību reģistrāciju. Vēlas, lai es pirms tam izstāstu viņu stāstu. Kādas problēmas tas sagādā! Kā kāds uzdrīkstas atņemt viņām dzeju un vispār runāt pirms viņām!" tā savā "X" profilā pavēstīja Bendija.
"Jāpiebilst, ka viens ir turēties pie sava, bet otrs ir novest līgavu līdz asarām kliedzot virsū, ka nekas tāds netiks pieļauts. Vai kā citā reizē (kur vēl pirms ceremonijas atgādināju, ka neko ekstra nevajag, īpaši par jūtīgo vecāku tēmu) un lēdija par spīti visu izdarīju," turpināja šķendēties Bendika.
Dzimtsarakstu lēdiju attieksme mani bieži šokē. Stāstu netrūkst. Jaunais pāris negrib nekādas vārsmas un tikai laulību reģistrāciju. Vēlas, lai es pirms tam izstāstu viņu stāstu. Kādas problēmas tas sagādā! Kā kāds uzdrīkstas atņemt viņām dzeju un vispār runāt pirms viņām!
— Anete Bendika 🇱🇻🇺🇦 (@AneteBendika) May 22, 2024
Tikmēr soctīkla lietotāja Ance Tarvida nesaprot, kur ir problēma: "Savā laikā strādāju tieši ar kāzām saistītā uzņēmumā/portālā. Ļoooti reti jaunajam pārim dzimtsarakstu nodaļā izdevās sarunāt "vienkārši sarakstīties bez dzejoļiem/vārsmām" ar darbiniecēm :) Es tiešām nesaprotu, kur ir problēma."
Uz to seko Bendikas atbilde: "Bet tas fantastiskais ego trips! Štrunts par jūsu dienu un jūsu vēlmēm! ES un mani pātari ir pāri visam! Visos šajos gados esmu satikusi tikai vienu dāmu, kura bija priecīga par izmaiņām un teica, ka katru ceremoniju varētu ar mani, jo viss runu stress atkrīt un tikai jāreģistrē."
Bet "X" lietotāja ar vārdu Līva piebalso Bendikai: "Šos pašus stāstus var stāstīt arī par bērēm. Tur notiek tieši tas pats. No absolūti muļķīgām frāzēm, līdz mistiskiem dzejoļiem, mūzikas izvēlēm, līdz: "Man par šo cilvēku nav ko pateikt"."
Savā pieredzē dalījās arī Kaspars Līcītis: "Mana pieredze - bez saskaņošanas lēdijas bija sarunājušas kādu pusaudžu puisīti, kas ceremonijā piepeši sāka falsetā dziedāt "Veco zābaciņu". Labi, ka maniem radiem ar humoru viss kārtībā."
Bet Aija Bērziņa piedzīvojusi pavisam savādu situāciju: "Es vienreiz biju kāzās, kur sarakstītāja strādā arī par izvadītāju (kā mēs nojautām un kā mums pēc tam arī pačukstēja). Nekad nebiju piedzīvojusi, ka klātesošie klusībā mirst no smiekliem, jo izklausijās, ka laulāto apraksts bija ņemts no vakardienas bērēm..."
Diskusijai pievienojās arī bijusī Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva: "Šķiet, kāzu un bēru industrija Latvijā ir iestrēgusi pagātnē. Un tas būtu jāmaina, izaicinot mainīt attieksmi pret katra cilvēka unikalitāti. Mūsu dzīves nav tipveida vārsmu materiāls."