"Tā lēni jūs nogalina," kā filmas "Atpakaļ nākotnē" zvaigzne jau 32 gadus sadzīvo ar Parkinsona slimību

2022. gada beigās Maikls Džejs Fokss kļuva par Džīna Heršolta balvas ieguvēju par ieguldījumu cīņā ar Parkinsona slimību. Goda "Oskaru" ceremonijā Foksam pasniedza viņa draugs aktieris Vudijs Harelsons. Viņš kolēģi raksturoja kā "īstu piemēru tam, kā vērts cīnīties un dzīvot". Starp citu, tieši Harelsons bija kopā ar Maiklu brīdī, kad slimība pirmo reizi lika par sevi manīt. Jau 1991. gadā Fokss pamodās no paģirām pēc pārgājiena uz bāru ar kolēģi un pamanīja, ka viņam neviļus raustās rokas pirksts. Aktieris uztaisīja magnētisko rezonansi, pēc kā neirologs viņam diagnosticēja Parkinsona slimību - progresējošu deģeneratīvu slimību, kuru nevar izārstēt. Prognozes bija neiepriecinošas.

Tā kā viņam vēl nebija pat 30 gadu, sākumā cerēja, ka diagnoze viņam noteikta kļūdas pēc (Parkinsona slimība ir izplatīta galvenokārt gados vecāku cilvēku vidū.) Un, kad izrādījās, ka nekādas kļūdas nav, Foksu pārņēma smaga depresija. Viņš nolēma, ka tā liktenis liek viņam samaksāt par panākumiem.

Lai nedomātu par slimību, Fokss sāka dzert, turklāt baidījās, ka pārstās būt pieprasīts, ja par slimību kļūs zināms. Tomēr 1998. gadā viņš publiski paziņoja par savu diagnozi. Un tad viņš kļuva par aktīvistu, uzstājoties ASV Kongresā, viņš aicināja piešķirt vairāk līdzekļu slimības izpētei, bet pēc tam nodibināja savu fondu "The Michael J. Fox Foundation", kas nodarbojas ar Parkinsona slimības zāļu meklēšanu un atbalsta terapijas izveidi pacientiem. Cilvēki, kas dzīvo ar šo stāvokli, atzīst, ka, pateicoties Foksam, jūtas labāk, ar savu piemēru viņš "iedvesmo viņus cīnīties". Šī reakcija aktierim dod spēku, viņš saka.

Par aktiera karjeras beigām Maikls Džejs Fokss autobiogrāfijas "Labāka par nākotni. Optimista spriedelējumi par nāvi" prezentācijas laikā paziņoja jau 2020. gada novembrī. Savu lēmumu viņš skaidroja ar to, ka Parkinsona slimības galvenajiem simptomiem pievienojušās problēmas ar atmiņu un runu. Tā dēļ viņam kļuvis sarežģīti mācīties dialogus un filmēties. "Taisnības dēļ pret sevi un producentiem, režisoriem, redaktoriem un nabaga scenāristiem, nemaz nerunājot par aktieriem, es dodos otrajā pensijā. Tas var mainīties, jo viss mainās. Bet, ja tās ir manas aktiera karjeras beigas, tad tā arī ir," toreiz paziņoja Maikls Džejs Fokss.

Pēc Foksa teiktā, filmēšanas laikā juridiskā šova "Laba sieva" viņš pastāvīgi nonācis ekstremālās situācijās”, jo nespēja atcerēties ne vārda no savām replikām. Tomēr “tukšums galvā” nenobiedēja aktieri un nelika krist panikā, viņš vienkārši saprata, ka ir pienācis laiks virzīties tālāk un pievērsties citiem darbības veidiem — labdarībai, grāmatu rakstīšanai. Nepadoties neārstējamas slimības žēlastībai Maikls Džejs joprojām negrasījās, jo pretēji ārstu prognozēm dzīvo kopā ar viņu jau 32 gadus. Tomēr maijā intervijā aktieris atzina, ka ārstu prognozes ir neiepriecinošas, bet pats viņš atskārš, ka tālāk viss būs tikai sliktāk: “Šī slimība pēkšņi klauvē pie tevis tieši pie durvīm. Un es negribu melot savai auditorijai. Ar katru dienu man kļūst arvien smagāk un smagāk. Ar daudzām problēmām jau ar grūtībām tieku galā. Gandrīz katru dienu domāju, ka sliktāk vairs nevar būt, bet tad parādās jauni pārbaudījumi. Un tā visu laiku. Man bija mugurkaula operācija audzēja dēļ. Par laimi, tā bijusi labdabīga, tāpēc ārsti to spējuši izņemt. Bet tagad nevaru normāli staigāt. Un tad es sāku regulāri lauzt savu ķermeni. Ne jau speciāli, protams. Es salauzu abas rokas un tad elkoni. Tad es sasitu seju. Tad viņš atkal salauza vienu no savām rokām. Pārkinsona slimība ir kā slepkava, kas lēni nogalina jūs. Viņai ir daudz izsmalcinātu paņēmienu, kā par tevi ņirgāties. Cilvēki nemirst no Parkinsona slimības, bet mirst kopā ar to.” Ņemot to visu vērā, aktieris izdara neiepriecinošus secinājumus: “Es jau aizdomājos par letalitāti. līdz 80 es nenodzīvošu,” intervijā atzinies 62 gadus vecais Fokss.