"Medaļa pienākas manai līgavai!" - Andreju Rastorgujevu dzīves smagākajā posmā no bedres izvilka mīļotā sieviete
“Viņa ir mana cerība, tieši viņa man dzīves vissmagākajā posmā deva stimulu atgriezties sportā,” par savu līgavu Nadeždu (viņas vārds tulkojumā no krievu valodas nozīmē cerība) teic Andrejs Rastorgujevs.
Pēc tam kad 35 gadus vecais alūksnietis izcīnīja Latvijas biatlona vēsturē pirmo medaļu pasaules čempionātā, viņš TV ekrānos vispirms pateicās līgavai. Ar kinoloģi Nadeždu Gulbinsku Andrejs Rastorgujevs ir kopā jau gandrīz piecus gadus, arī tajā laika posmā, kad 2021. gadā par dopinga kontroļu noteikumu pārkāpumiem saņēma 18 mēnešu diskvalifikāciju, un biatlonists bija tuvu tam, lai mestu plinti krūmos un beigtu sportista karjeru. Taču tieši Nadežda Andreju izvilka no šīs bedres.
Vislielāko pateicību parādā
“Bez viņas diez vai es vispār vēl startētu,” žurnālam "Kas Jauns" par savu mīļoto teic Rastorgujevs, uzsverot, ka diskvalifikācijas laiks bijis drūmākais posms mūžā. “Man tad sabruka visa dzīve. Tajā brīdī, kad mentāli praktiski vairs neeksistēju, man tomēr bija blakus cilvēks, kurš mani izcēla no gultas un mudināja nepadoties. Parasti jau es pats sev esmu dzinulis, bet tad tā vairs nebija. Šo lomu uzņēmās Nadežda. Es tad biju kā automašīna, kuru nekādi nevar iedarbināt. Un Nadežda bija tā, kas ielika manā motorā kurbuli un piekurbulēja. Uzskatu, ka šī medaļa ir viņas nopelns. Protams, bez komandas darba, bez treneriem un citiem palīgiem es to neizcīnītu, taču vislielākais nopelns ir Nadeždai. Jo tieši viņa brīdī, kad man bija pavisam slikti, nenovērsās. Patiesībā tad bija tikai daži cilvēki, kas bija vēl ar mani, un Nadežda bija vistuvākā – viņai ir vislielākais nopelns manis atgriešanā dzīvē un biatlonā.”
Andrejs par šo savas dzīves visdrūmāko posmu runā nelabprāt. “Nevajag aizmirst, ka mēs visi esam tikai cilvēki, kam gadās gan kāpumi, gan kritumi. Diemžēl daudzi izvēlas grūtajā brīdī nevis atbalstīt, bet aizmukt. Uzskatu, ka visspēcīgākie ir tie, kas paliek, ir ar tevi un palīdz atrisināt problēmas. Un tie ir visīstākie cilvēki, un tāda ir Nadežda. Viņa tad bija mana vienīgā cerība. Tāpēc vairākkārt esmu uzsvēris, ka man tagad ir Nadežda – Cerība – tiešā un pārnestā nozīmē!”
Biatlonists Andrejs Rastorgujevs izcīna 2. vietu pasaules čempionātā, 2024.
Latvijas biatlonists Andrejs Rastorgujevs Nove Mesto pasaules čempionātā biatlonā izcīnījis vēsturisku sudraba medaļu 15 kilometru sacensībās ar kopējo startu. Tas ...
Kad būs kāzas?
Nadežda žurnālam "Kas Jauns" atklāj: kad viņi pirmo reizi satikās, viņa nav zinājusi, kas Andrejs Rastorgujevs tāds ir. “Es pat nezināju par tādu sporta veidu kā biatlons. Kad mēs pirmo reizi satikāmies, starp mums uzreiz parādījās kaut kāda dzirkstele. Protams, Andreja raksturs patiesībā nav vienkāršs, taču tieši tā dēļ viņš var sasniegt savus mērķus un šādus lielus rezultātus. Un esmu jau pieradusi, mums viss ir balstīts uz savstarpēju sapratni. Mēs jūtam viens otru ļoti labi, pat no attāluma, pa telefonu. Mēs vienmēr sazināmies, viņš vienmēr zvana pirms starta un vienmēr uzreiz pēc finiša. Mēs ļoti reti strīdamies, viņš mani lutina, ļoti mīl un daudz reižu ir teicis, ka esmu vienīgais cilvēks visā viņa dzīvē, ar kuru viņš var būt viņš pats. Bet man viņš ir vislabākais vīrietis pasaulē,” mīļoto raksturo Nadežda.
Tikmēr Andrejs teic, ka Nadežda ir pelnījusi pieminekli par to, ko ir izturējusi un kam izgājusi cauri, atbalstot sportistu: “Būt kopā tādā situācijā, tajā brīdī, kad es biju nekāds, noteikti nebija viegli. Ar mani vispār ir grūti, jo raksturā nepavisam neesmu vienkāršs cilvēks. Bet viņa ar to tika galā, izgāja tam visam cauri, izveidojot mani tādu, kāds tagad esmu. Jā, pirms tam es biju zirgā, viss bija forši, es guvu panākumus, bet tad viss sagriezās par 180 grādiem, un es iekļuvu visdziļākajā bedrē.
Patiesībā tolaik pat vairākas reizes viņai teicu, ka nevajadzētu būt kopā ar mani, jo nevarēju ar sevi tikt galā, kur nu vēl ar citiem sadzīvot. Visādos veidos mēģināju viņu pārliecināt, bet viņa neatkāpās!
Un es to ļoti, ļoti novērtēju, liels paldies viņai par to! Tāpēc pats pirmais cilvēks, kuram zvanīju uzreiz pēc medaļas izcīnīšanas, bija Nadežda. Un tikai pēc tam vecākiem, treneriem un tiem cilvēkiem, kas ar visu sirdi un dvēseli bija ar mani un atbalstīja mani, kad tas visvairāk bija nepieciešams, kad citi teica, ka Andrejs nekas jau vairs nav...”
“Kad nebija viegli un Andrejs gribēja pamest biatlonu, es tiešām katru dienu biju tikai ar viņu un atbalstīju, cik vien varēju, jo zināju, ka viņš ir spēcīgs cilvēks. Mums kopā izdevās tikt tam pāri. Tagad tas jau ir aiz muguras, un es nevēlos to pat vairs atcerēties. Priekšā jaunas uzvaras un medaļas. Viss tikai sākas!” piebilst Nadežda.
Un kad tad plānotas kāzas? “Kad man būs brīvāks laiks!” nosmejas Andrejs, sakot: “Taču pagaidām man tāda nav. Visi jau gaida, kad mums būs kāzas, īpaši Nadežda.”
