"Pērkons" pildīs Jura Kulakova pēdējo vēlēšanos. Uzzini, kāda tā bija

Sēru vēsts par Kulakova aiziešanu mūžībā Jura ģimeni, draugus, kolēģus un viņa talanta cienītājus šokēja 12. februāra rītā.

Jura draugs, viņa kolēģis un domubiedrs, latviešu televīzijas režisors un mūziķis, rokgrupu Menuets un Pērkons basģitārists Juris Sējāns žurnālam "Kas Jauns" teic, ka Juris atrasts, guļot uz notīm. “Viņš bija sācis rakstīt skaņdarbu. Tagad tās notis ir pie mums. Tas ir trīsdaļīgs skaņdarbs ar visu tekstu, un tas ir tikai vēl uzmetums. Tāpēc mums būs vēl jāsaprot viena lieta, ko mums vajadzēs atšifrēt. Tur ir arī iekavās ieliktas Jura norādes, ka A un B daļā ir vēl cits teksts. Tāpēc mēs nevaram to laist tautās, kamēr nav atrasts iztrūkstošais teksts. Juris daudzus skaņdarbus turēja pūrā un neizlaida tik ilgi, kamēr tie nebija pilnībā gatavi,” atklāj Sējāns.

Grupa "Pērkons" nesen jau piedzīvoja lielu traģēdiju – 16. janvārī izdzisa grupas otra taustiņinstrumentālista Uģa Muzikanta mūžs. Viņš par "Pērkona" mūziķi kļuva pirms vairākiem gadiem, kad Juris Kulakovs saskārās ar nopietnām veselības problēmām. Toreiz Kulakovam konstatēja nopietnu sirds slimību mirdzaritmiju, vēlāk viņš pārcieta divas acu operācijas. Ar laiku Kulakovs atguva veselību, pilnvērtīgi atgriezās radošajā un koncertdzīvē, līdz...

Juris Sējāns joprojām ir šokā un satriekts par notikušo, bet, lai arī cik smagi ir ap sirdi, visa nedēļa kopš drauga aiziešanas pagāja darbos, lai sagatavotu atvadu ceremoniju. “Kamēr prāts bija aizņemts, lai viss būtu svinīgi un cilvēki to varētu atcerēties, mēs paši to, kas noticis, sapratīsim tikai pēc kāda laika. Man vēl iepriekšējā nedēļā Juris piezvanīja, un mēs optimistiski parunājāmies par turpmākiem plāniem. Savā laikā esam diezgan atraktīvi muzicējuši ar aktieri Edgaru Liepiņu. Edgaram šogad būtu bijusi 95 gadu jubileja, un 30. maijā paredzēts liels koncerts Dzintaru koncertzālē, kur mēs, tie, kas no "Pērkona" spēlēja ar Edgaru kopā, esam piekrituši piedalīties. Telefonsarunā ar Juri pārrunājām, kādus videoierakstus mums vajadzētu no televīzijas fondiem sarunāt, ko mēs arī varētu izpildīt šajā koncertā. Un tā mēs šķīrāmies ar optimismu, jo Jurim bija pilna galva ideju. Tagad mums pašiem bez Jura vajadzēs visu izdomāt un sakārtot,” nopūšas Juris Sējāns, piebilstot – lai arī Juris Kulakovs mūžībā aizsaukts pēkšņi un negaidīti, zināms, kāda būtu bijusi viņa pēdējā vēlēšanās, kas grupas "Pērkons" pārējiem dalībniekiem ir jāizpilda: “Mums ir jāturpina popularizēt Jura mūziku, spēlēt viņa dziesmas. Juris pats kādā intervijā bija teicis – ja krīt uz skatuves (simbolisks teiciens), tad pārējiem ir jāturpina. Būs jādomā, kā mēs to darīsim, bet katrā ziņā mēs Jura dziesmas spēlēsim. Mēs turēsim doto solījumu!”

Atvadu skaņdarbs Jurim Kulakovam

Juris Sējāns atklāj – pēc Kulakova aiziešanas Reinis Sējāns pāris dienu laikā uzrakstīja veltījuma skaņdarbu "Sirds kā pērkondārds".

“Reinis ir uzaudzis ar Kulakovu, un viņam ir ļoti spilgtas emocijas, tāpēc šis skaņdarbs tik ātri tapa. Vēl Jānis Šipkēvics sarakstīja tekstu par godu Jurim. Atvadu skaņdarba ierakstā no "Pērkona" piedalījās Ieva Akuratere, Raimonds Bartaševičs, Leons Sējāns, Reinis Sējāns, tāpat arī spēlēja jaunā paaudze – Jura Kulakova meita Justīne un Leona Sējāna meita Liene. Vēl ierakstā piedalījās kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" ar Normundu Šnē vadībā, kā arī Airas Birziņas vadītais Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara". Tas ir liels, monumentāls skaņdarbs, un šis ieraksts tapa vienas dienas laikā pirms Jura Kulakova atvadām,” stāsta Juris Sējāns.

Šis skaņdarbs pirmatskaņojumu piedzīvoja Sv. Magdalēnas baznīcā, atvadu ceremonijā. Dievnamā skanēja Jura Kulakova komponētā mūzika, ko izpildīja Airas Birziņas vadītais koris "Dzintars", Ivara Cinkus vadītais koris "Gaudeamus", kā arī Ieva Parša un Rihards Saule. Pēc tam sekoja Svētā atvadu mise, un tad Juris tika aizvests uz dzimtajiem Līvāniem. “Lai no Jura atvadītos arī Latgales cilvēki, kas nevarēja atbraukt uz Rīgu. Muzicēja grupa "Menuets", arī "Pērkons" un "Trīs tenori". Un pēc tam jau savu tuvāko cilvēku un kolēģu lokā Juris tika guldīts zemes klēpī,” atklāj Juris Sējāns.