Aina Poiša atgriežas televīzijā ar raidījumu "Mīlas nometne"

Tieši pirms 20 gadiem startēja pirmais sarunu šovs Latvijā "Aina", trīs gados kļūstot par žanra celmlauzi un klasiku. Apvienojot skatuves mākslinieces un psiholoģes pieredzi, Aina Poiša kļuva par to Ainu, kādu viņu pazīstam šodien.

Par zvaigzni kļūst nejauši

“Man nebija tāda mērķa – vadīt televīzijas šovu. Un es joprojām nevaru izskaidrot, kāpēc tieši man piezvanīja un uzaicināja,” vaicāta, kā nokļuva šovā "Aina", sarunā ar žurnālu "Rīgas Viļņi" pasmaida Poiša. Daudz kas bijis atkarīgs no tā, ar kādiem cilvēkiem dzīves ceļi krustojušies. “Pati nebiju nekur pieteikusies. Acīmredzot tajā kastingā, uz kuru biju uzaicināta, producents manī kaut ko saskatīja, uzticējās un ievilka iekšā, un tas notika ļoti strauji. Šajā lomā izaugu, iemesta televīzijā. Par to producentam – lietuvietim Justinam Milušauskam – mūžam būšu pateicīga. Izejot cauri, izpratu to formulu, ko tas īsti nozīmē, to viņš man iedeva,” turpina Aina.

Justina veidots šāds šovs gājis jau Lietuvā, uz kurieni Aina braukusi pieredzes apmaiņā. “Paskatījos, kā tas notiek, pirmos soļus demo variantā ar piesaistītiem aktieriem, kas spēlē viesu lomas, iemēģināju tieši Lietuvā. Ātrā tempā sagatavoto ierakstu atvedām uz Rīgu un laidām to “raķeti” gaisā.”

Vērtējot sevi toreiz šodienas acīm, Aina neslēpj, ka redz sevi “kā absolūti zaļu gurķi, kas groza galvu uz visām pusēm un mēģina izdabāt, apzinoties savu mācekļa lomu”. “Un tad vienā brīdī jūti, kā tas muskulis uzaug, jo sāc apzināties atbildību – tava seja ir tā, kas ir ekrānā; tevi vērtē, ne jau komandu un neredzamos rūķīšus, kas izdara melno darbu. Tev vienmēr ir jābūt savām prasībām, vērtībām, pozīcijai, jo tu esi personība.”

Ainai pašai nekad neesot bijis sajūtas, ka no atpazīstamības noreibtu galva vai ka tā baigi traucētu, jo sapratusi šovbiznesa spēles noteikumus. “Tagad par to runāju pat ar mīļām atmiņām. Atceros to iekšējās uzvaras izjūtu, izaugot tajā visā. Redzu savus vājuma un uzvaras mirkļus… Pilnasinīga bija tā perioda dzīve, nekas cits kā prioritāte šovs nemaz nevarēja būt. Un daudz spēka tas paņēma, daudz drosmes…” Aina atzīst. Tas, ko psihoterapeite par "Ainas šovu" dzird vēl tagad, – ka tajā pirmo reizi dzirdēts, ka par daudziem TĀDIEM jautājumiem var runāt neuzbrūkoši, risinājumu meklējoši. “Domāju – ak dievs, cik saldi tas skan, tad ir bijusi jēga tam, ko daru!”

Uzmanīgi ar nosaukumiem!

Ja neskaita sarunu raidījumus, kuros viesojusies kā eksperte, un raidījumu "Mana mamma gatavo labāk nekā tavējā", šī pēc "Ainas" Poišai ir atgriešanās televīzijā kā psihoterapeitei. Attiecību raidījumu viņa vadīs kopā ar jomas kolēģi Arturu Šulcu. “Esam mentori, kā saku, ceļa satiksmes regulētāji, jo ir runa par cilvēku attiecībām, viņu atvērtību un atklātību publiskā telpā. Lai tas būtu pa īstam, cilvēciski. Es nevaru pretendēt, ka šos cilvēkus dziedināšu – pasarg’ dievs! – vai iešu dziļāk, nekā viņi vēlas. Jā, mēs varam iedot mazu izglītojošu daļu, parādīt, kā labāk sarunāties; cilvēkiem pietrūkst iemaņu sarunāties savā starpā, apzināt un risināt jautājumus, kas rada savstarpēju spriedzi, paust atzinību vai pateicību. Tāpēc saku, ka šovā labāk gribētu būt attiecību konsultante, jo tas “psihoterapeite”, kas esmu pēc izglītības, nes citu nozīmību, citus konfidencialitātes likumus un ētikas kodeksu publiskajā telpā.”

Realitātes šovs "Mīlas nometne" tika filmēts Gruzijā, uz kurieni devās pieci latviešu pāri, lai uzlabotu savas attiecības. “Formāts ir pirmreizējs, tāds līdz šim Latvijā nav bijis. Mums tiešām bija nometne, katram bija privāta telpa, katram pārim – sava mājiņa. Pieci pāri bija konstantais lielums, bet viņi rotēja, jo notika iekšēja izbalsošana. Pāru grupai bija nopietns uzdevums – izbalsot pāri, pēc viņu uzskatiem, kas neatklājas vai nav motivēts strādāt nopietni pie savām attiecībām. Ļoti grūts uzdevums – saglabāt objektivitāti un savus uzskatus pamatot ar argumentiem. Katrai sērijai būs arī sava tematika,” stāsta Poiša.

Pašas pieredze palīdz

Aina piekrīt, ka mazsvarīgi nav tas, ka arī viņa beidzamos gados kopā ar vīru Gati Poišu gājusi cauri šādai pieredzei –  attiecību krīzes pārvarēšanai. Vai tas motivējis runāt ar plašāku auditoriju? “Esmu spējīga un arī gribu to nošķirt. Bet nemeloju, rādot, ka arī es dzīvoju reālo dzīvi, kas nav idealizēta. Varbūt vienai daļai mana pieredze veido uzticamību – ka zinu “to drēbi” nevis tikai kā speciālists, bet arī kā cilvēks. Otrai daļai, iespējams, – skepsi… Sak’ – ja jau viņa pati iet cauri visādām krīzēm, ko tad viņa var palīdzēt? Es aizstāvu to viedokli, ka dzīves krīzes ir neatņemama sastāvdaļa. Jautājums tikai, cik mums katram ir potenciāla tajās saskatīt izaugsmes iespēju. Jā, krīzes ne vienmēr beidzas laimīgi, bet arī tas ir risinājums. Gribu virzīt uz optimismu – ja cilvēki grib problēmas risināt abi, nevis viens, tad vienmēr ir labas izredzes tikt krācēm pāri.”

Vaicāta, vai joprojām praktizē kā psihoterapeite, Aina teic, ka viņas dzīves moto ir justies vajadzīgai. “Kamēr tu vēl esi formā – un man ir cerība, ka vēl turos formā –, gribu teikt dzīvei jā!” Darbošanos savā privātpraksē Aina sauc par “klusu čubināšanos”. “Jo esmu pieņēmusi lēmumu strādāt mazāk. Pie manis lielākoties atgriežas cilvēki, kas man jau sen ir pazīstami. Atsaucos un izbraucu arī pa Latviju, kur cilvēkiem dažādās interešu grupās gribas parunāt par dzīvi vai kādu konkrētu tēmu. Ir tik daudz aktivitāšu klubiņu, piemēram, seniori, kuriem vajag iedvesmu, un viņi saka, ka es ar to asociējoties. Domāju – vai tas man glaimo vai tā tas patiešām ir?! Gribas noticēt, ka tā tas ir. Jo satikšanās ar cilvēkiem man dod milzu enerģiju – es atdodos, bet arī ļoti saņemu pretī, apmierinot vajadzību justies novērtētai. Ar prieku eju sociālajā vidē.”

Iesaka ļauties dzīvei

Pie sevis uz tikšanos aicinot Ainu, cilvēki sagaida arī recepti, kā priecīgāk dzīvot. “Darīt, darboties, kustēties, būt cilvēkos! Ja sevi nolem izolētībai, paliek tikai sliktāk. Kamēr turam un stiprinām garu, arī ķermenis ir pateicīgs. Tāpēc iesaku apzinātāk meklēt prieku, teikt jā lietām, kaut ko jaunu apgūt! Tādu ļaušanos dzīvei… Un tur ir tā iedvesma, par ko daudzi varbūt klusībā domā, bet nevar atrast uz to taciņu,” ieteikumos dalās Aina, atklājot, ka viņu visvairāk iedvesmo būšana pie dabas vai kopā ar savām draudzenēm, ar kurām var justies viņa pati. “Paceļojam vai pavadām kopā forši laiku. Ja vajag, paraudam, bet vairāk cenšamies pasmieties arī par sevi. Tādas ļoti vienkāršas lietas. Domāju par mazbērniem, bērniem. Nebāžos virsū, bet palīdzu, ja mani sauc.”

Aina ar aizkustinājumu runā gan par to, ka ir jau četru mazbērnu vecmāmiņa, gan to, ka bērniem ir iespēja darīto to, ko viņi mīl. “Lepojos ar savu dēlu, kuram labi iet mūzikā. Kad viņu redzu uz skatuves, katru reizi man ir aizkustinājuma asaras, ka viņu novērtē un aicina. Toms arī kā pedagogs Ventspils Mūzikas skolā strādā. Dēlam ir ļoti noslogota dzīve, bet viņš dara to, ko mīl. Un lepojos arī ar savu meitu – ka viņa pieņēma lēmumu, būdama māmiņa ar mazo, nedarīt to, kas nav pie sirds (strādāt bankā), bet sāka mācīties par dūlu. Esmu ļoti lepna par to, ka bērniem ir sirds vaļā, nevis iet pa iebrauktām sliedēm.”

Pie televīzijas skatītājiem “Mīlas nometne” nonāks jau 9. februārī, katru piektdienu plkst. 20.50, bet vēl tuvāk ielūkoties pāru attiecību problēmas un tas, kas palicis aizkadrā, skatītājiem būs iespēja vērot "Tet TV+".