Ģirts Jakovļevs aiziet no Nacionālā teātra

Uz kinoteātra "Splendid Palace" simtgades jubilejas sezonas svinībām, kas tika atzīmētas ar režisora Bastera Kītona mēmā kino filmu "Šerloks Juniors", kurai oriģinālmūziku sacerējis un seansa laikā atskaņoja komponists Kārlis Lācis ar dziedātāju Aiju Vītoliņu, Ģirts Jakovļevs ieradās ar meitu, Latvijas Radio 3 Klasika programmu un Latvijas Televīzijas Kultūras ziņu vadītāju Lieni Jakovļevu.

Aktieris atzīst, ka Lāča radītā mūzika bijusi perfekta – gan ar visiem tinkšķiem un pinkšķiem, gan ūdens liešanu traukā –, tāpat arī Vītoliņas atturīgā un precīzā dziedāšana ļoti patikusi. Viņš ar meitu sēdējis pirmajā rindā un ar lielu interesi sekojis visam līdzi.

Tovakar kopā ar citiem leģendāriem latviešu kino jomas darboņiem Jakovļevs izpelnījās klātesošo pasākuma viesu prieka emocijas, jo tik bieži nemaz nav redzams saviesīgos sarīkojumos.

Sarunā ar "Kas Jauns" leģendārais aktieris ar bagātīgu humora devu raksturo savu ierašanos: “Es domāju gan, ka viņi bija brīnišķīgi pārsteigti, ka es ar klibu kāju, bez vienas acs, ar vienu kurlu ausi un štoku, meitai pieāķējies pie rokas, knapi steberēju. Tas bija aizkustinoši! Bet ko lai dara? Pārdzīvot par to? Nu nē! Tā nu tas ir. Man ir grūti paiet. Bija žēl savas meitas, ka viņai vajadzēja mani atbalstīt.”

“Sieva man rādīja bildes no šī pasākuma, kur turos meitai pie rokas. Man jau tāda pati bilde ir arī no vasarā Rīgas pilī notikušās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča inaugurācijas ceremonijas, uz kuru mani pavadīja dēls Jorens. Viņš slaids un augumā 1,9 metrus garš, bet es salīcis, vecs krupis, štoks rokā, nu bēdu gals, es jums teikšu. Nu nevaru es vairs iet sabiedrībā, nevaru! Nonācu pie slēdziena, ka šī ir pēdējā reize, kad eju uz tādiem pasākumiem. Uz teātri, jā, tur iešu, bet pasākumus vairs nevaru atļauties apmeklēt. Esmu reāls, nevis kritisks pret sevi. Uz teātri es steberēju un skatos izrādes iespēju robežās. Ir jau grūti aiziet, bet mani aizved ar automašīnu līdz teātrim. Nacionālajā teātrī redzēju "Ričardu", "Spēlēju, dancoju", tad dažas izrādes Jaunajā Rīgas teātrī un arī Dailes teātrī. Interesē paskatīties,” tā Jakovļevs.

Leģendārais aktieris atklāj, ka no šā gada 1. decembra vairs nav Nacionālā teātra aktieris. “Esmu aizgājis projām. Algu un citas lietas vairs nesaņemu. Esmu tā sauktajā ārštatā. Turpinu spēlēt savas izrādes, kas ir teātra repertuārā, – decembrī, janvārī un februārī pa divām izrādēm. Knapi turos uz kājām, tāpēc jaunu darbu vairs nebūs. Vajag sameklēt kādu dramaturgu, kas uzraksta lugu vienam, kas ar kruķi steberē. Nu nē, nu, protams, ka nē vairs!” nevairoties par sevi paironizēt, savus plānus saistībā ar teātri atklāj Jakovļevs, kura balss gan, kā vienmēr, skaņa un labi nostādīta: “Man tā rīkle jau vienmēr ir bijusi tāda stipra!”

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" dubultnumurā!