Skandālos iestigušais Žerārs Depardjē atdod augstāko Francijas apbalvojumu

Depardjē advokāti norādīja, ka aktieris tā nolēmis pēc ministres paziņojuma, ka Ordeņa padome sāks disciplināro procedūru sakarā ar apsūdzībām par aktiera neķītrām piezīmēm un uzmākšanos sievietēm, un lems par iespējamo ordeņa atņemšanu. Advokāti uzskata, ka ministres izteikumi var būt “vēl viens trieciens jau mirstošajai nevainīguma prezumpcijai”, un pret aktieri notiek nomelnošanas kampaņa, pret kuru tādiem cilvēkiem kā kultūras ministre būtu bijis jācīnās.

Goda leģiona ordeni Depardjē saņēma 1996. gadā no toreizējā Francijas prezidenta Žaka Širaka.

Šomēnes viņam jau tika atņemts Kanādas franču valodās runājošās Kvebekas provinces augstākais apbalvojums Kvebekas nacionālais ordenis. "Žerāra Depardjē skandalozie izteikumi kameras priekšā pamatoti šokēja starptautisko sabiedrību. Viņa uzvedība aptraipa Kvebekas Nacionālā ordeņa locekļus," paziņoja Kvebekas vadītājs Fransuā Lego.

7. decembrī “France 2” kanālā tika demonstrēta dokumentālā filma “Žerārs Depardjē: cilvēkēdāja krišana” (Gérard Depardieu: la chute de l'ogre), kurā stāstīts, kā viņš uzmācies sievietēm 2018. gada Ziemeļkorejas apmeklējuma laikā. Francijas kino un televīzijas pārstāvji paziņojuši, ka vairs ar viņu nesadarbosies.

Depardjē, kuram 27. decembrī apritēs 75 gadi, ir viena no Francijas pazīstamākajām zvaigznēm. Pret viņu 2020. gada decembrī tika uzsākta izmeklēšana par izvarošanu un seksuālu uzmākšanos, kas, kā ziņots, notikusi viņa mājās Parīzē pēc aktrises Šarlotes Arnoldas apsūdzībām 2018. gadā. Izmeklēšana joprojām turpinās. Depardjē ir noliedzis jebkādas noziedzīgas darbības.

Videoierakstā, ko Ziemeļkorejā ierakstījis vārdā nenosaukts video producentu uzņēmums, redzams, kā Depardjē izdod ņurdošas skaņas un seksuālus komentārus sieviešu, tostarp 10 gadus vecas meitenes, priekšā. Viņš redzams arī pozējot fotogrāfam un sakot, ka "pieskaras Ziemeļkorejas tulces dibenam", kas viņam ir blakus.

Dokumentālajā filmā piedalās arī franču komiķe Helēna Dārra, kura apsūdzēja Depardjē, ka viņš pieskāries viņas dibenam, kad viņa bija jauna statiste 2008. gada filmā Disco. Parīzes prokuratūra paziņoja, ka Dārra septembrī iesniedza sūdzību pret Depardjē par iespējamo seksuālu uzmākšanos.

2023. gada aprīlī 13 sievietes apsūdzēja aktieri seksuālos uzbrukumos no 2004. līdz 2022. gadam.

Depardjē oktobrī Francijas laikrakstā "Le Figaro" publicēja atklātu vēstuli, kurā rakstīja: "Es vēlos jums pateikt patiesību. Es nekad, nekad neesmu ļaunprātīgi izmantojis sievieti."

Par Arnoldas apsūdzībām izvarošanā Depardjē rakstīja: "Nekad nav bijusi nekāda piespiešana, vardarbība vai protests." "Visu mūžu esmu bijis provokatīvs, uzstājīgs, dažkārt rupjš. ... Es nekad negribēju nodarīt ļaunumu, un es atvainojos par to, ka uzvedos kā bērns, kas cenšas izklaidēt pūli. Taču es neesmu ne izvarotājs, ne plēsējs," viņš sacīja atklātā vēstulē.

1991. gada skandālu izraisīja raksts žurnālā "Time", kurā ir atsauce uz Depardjē 1978. gada interviju, kurā viņš atzinis, ka viņš kopš deviņu gadu vecuma piedalījies daudzās izvarošanās, tur nesaskatot nekā slikta. "Meitenes gribēja tikt izvarotas. Nav tādas lietas kā izvarošana. Runa ir tikai par meiteni, kura sevi noved līdz situācijai, kurā viņa vēlas būt." Depardjē piedraudēja ar tiesu darbiem ikvienam medijam, kas publicēs šos izteikumus, apgalvojot, ka viņa teikto nepareizi pārtulkoja un viņš bija tikai liecinieks. "Time" atteicās atsaukt publikāciju.

Depardjē, kurš kopš 2012. gada decembra oficiāli ir Beļģijas pilsētas Nešēnas iedzīvotājs, kad paziņoja par atteikšanos no Francijas pilsonības, nevēloties maksāt lielos nodokļus, bet 2013. gada janvārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Krievijas pilsonības piešķiršanu Depardjē, kurš reģistrējās kā Mordvijas galvaspilsētas Saranskas iedzīvotājs, no Čečenijas diktatora Ramzana Kadirova saņemot arī dzīvokli Groznijā. Tiesa, ilgi viņš Krievijā nepalika, un 2022. gada februārī paziņoja, ka ir kļuvis par Apvienoto Arābu Emirātu pilsoni.